Internetā (angļu valodā) klejo skarbs joks: “Kanāda: nav pārdodama. Panamas kanāls: nav pārdodams. Grenlande: nav pārdodama. Amerika: to nesen iegādājās Īlons Masks.”
Protams, joki ir viena, bet realitāte nereti – pavisam cita lieta. Par attieksmi pret Donaldu Trampu pagājušā gada novembrī tika veikts pētījums 24 pasaules valstīs, aptaujājot 28 549 cilvēku. Pētījumu kopīgi veica ECFR un Oksfordas universitāte. Eiropā cilvēkus aptaujāja 11 valstīs, arī Igaunijā. Marks Leonards, Eiropas Ārējo attiecību padomes (ECFR) līdzdibinātājs un direktors, raksta “Politico” virsrakstā vēsta: “Eiropas satraukums par Trampu nav plaši izplatīts visā pasaulē.” Marks Leonards raksta arī, ka bagātākais cilvēks pasaulē (Īlons Masks), kurš gatavojas kļūt par kvazi-amatpersonu topošajā ASV administrācijā, ir paziņojis, ka cenšas gāzt Lielbritānijas valdību un, iespējams, arī Vācijas valdību. Savukārt pats prezidents Donalds Tramps jau norādījis, ka vēlas gāzt katru ASV vadītās kārtības principu. Un viņa nesenie komentāri par Panamas kanālu un Grenlandi liecina, ka viņš pat ir gatavs apšaubīt tādus principus kā teritoriālā suverenitāte un robežu neaizskaramība. “Pēc sarunām 24 valstīs mēs atklājām, ka lielākā daļa cilvēku visā pasaulē domā, ka Tramps patiesībā ir labs ASV, labs pasaulei un labs globālajam mieram,” secina M. Leonards.
Pētījums liecina, ka Indijā, Saūda Arābijā, Krievijā, Ķīnā un Dienvidāfrikā trīs no pieciem cilvēkiem tic Trampa solījumam izbeigt karu Ukrainā 24 stundu laikā. Katrs otrais uzskata, ka viņš panāks mieru Tuvajos Austrumos. Un visur valdošais viedoklis ir tāds, ka viņš faktiski glābs Vašingtonas attiecības ar Pekinu. Tiesa gan, interesanti, ka Ķīnā par attiecību glābēju Trampu uzskata mazliet mazāk nekā puse aptaujāto. Lai gan daudzi Trampa atgriešanos amatā vērtē atzinīgi, viņi ne vienmēr tic, ka Tramps atkal padarīs Ameriku diženu. 20 no 24 valstīm, kurās notika aptauja, vairāk nekā puse dalībnieku domā, ka Ķīna pēc 20 gadiem būs visspēcīgākā valsts pasaulē.
“Ironiski, ka tieši tas, kas padara Trampa atgriešanos Baltajā namā tik biedējošu daudziem eiropiešiem, ir tas, kas padara viņu pievilcīgu pārējai pasaulei. (..) Tomēr stabils vairākums visā pasaulē Eiropas Savienību uzskata par lielvaru, kas var turēties līdzās Ķīnai un Amerikai un īstenot savas intereses. Īstais jautājums ir, vai tā var vienoties par to, kas ir šīs intereses,” raksta M. Leonards.
Tātad daudzi domā, ka Tramps nāks par labu ne tikai Amerikai, bet arī nesīs mieru vai mazinās spriedzi Ukrainā, Tuvajos Austrumos un ASV un Ķīnas attiecībās. Savukārt ASV sabiedrotie Eiropā un Dienvidkorejā ir īpaši pesimistiski noskaņoti pret nākamo prezidentu. Ukraiņi ir nedaudz pozitīvāki par to, kā Tramps varētu ietekmēt konflikta izbeigšanu ar Krieviju, bet ļoti pretrunīgi vērtē to, kāds varētu būt pieņemams kompromisa risinājums ar Maskavu.
Rakstam par pētījumu ir pievienotas daudzas aptauju rezultātu tabulas. Uz jautājumu, vai Tramps būs labs vai slikts prezidents Amerikas iedzīvotājiem, Indijā 85, bet Saūda Arābijā 69 procenti aptaujāto domā, ka viņš būs labs prezidents amerikāņiem. Krievijā tā domā 59 procenti, bet vienpadsmit Eiropas valstīs kopumā 34 procenti aptaujāto. Savukārt uz jautājumu, vai Donalds Tramps prezidenta amatā būs labs aptaujas dalībnieka valstij, pozitīvi atbild Indijā 84, Krievijā 49, bet Eiropas valstīs 22 procenti. Bet Apvienotajā Karalistē tikai 15 procenti iedzīvotāju uzskata, ka Tramps darīs kaut ko labu viņu valstij.
Aptauja arī apliecina, ka, par spīti karam Ukrainā, ļoti daudzi uzskata Krieviju par sabiedroto, kas atbalsta viņu valsts intereses un vērtības. Nepārsteidz, ka tā domā 61 procents Indijas iedzīvotāju. Šveicē un vienpadsmit Eiropas valstīs tādās domās ir četri procenti, bet tā domājošo skaits Apvienotajā Karalistē un Ukrainā ir tik mazs, ka tabulā vispār netiek uzrādīts. Tiesa gan, Eiropā 21 un Apvienotajā Karalistē 10 procentu aptaujāto domā, ka ASV ir stratēģiski nepieciešams partneris, ar kuru jāsadarbojas. Ar vārdu sakot, Eiropai būs jāmācās dzīvot, kļūstot mazāk atkarīgai no ASV, bet nenaidojoties ar to.
