Es tāpat kā ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoju par šausminošajiem notikumiem, kad Bauskas novadā vienlaicīgi nošāva trīs suņus, no kuriem divi bija kucēni. Notikums izraisījis lavīnveidīgu reakciju un sašutumu.
Šajā reizē suņi bija ieklīduši svešā īpašumā un, iespējams, apdraudējuši tur dzīvojošos, bet pirms mēneša Jēkabpils pusē neliela izmēra suņuku nošāva saimnieka mājas pagalmā, turklāt tad, kad tur bija arī bērni. Iemesls – kaimiņam traucēja suņa pārāk skaļā riešana. Diemžēl Latvijā ir vēl un vēl situācijas, kad nepatika pret suni tiek izrādīta, to nogalinot. Tas ir pilnībā nepieņemami, arī pretlikumīgi, un sabiedrības sašutums ir vietā.
Bet es redzu arī citu pusi. Domāju, ne viens vien ir saskāries ar situāciju, kad pēkšņi uz ielas vai ceļa priekšā parādās saimnieka nepieskatīts suns. Dzīvnieks ne tikai rej, bet arī ķeras kājā un nedod ceļu. Nē, es neuzskatu, ka tādā brīdī būtu no suņa jāatbrīvojas nošaujot, bet to, ka joprojām ir arī daudz bezatbildīgu suņu saimnieku, kuri domā, ka viņu mīlulis var brīvi skriet pa pilsētu vai citviet, lai gan īstenībā apdraud apkārtējos. Tieši tāpat nereti dzīvnieka saimnieks uzskata, ka suni čipot nav nepieciešams, jo noteikumi taču neattiecas uz viņiem, tos lai ievēro tie, kas prasības izdomāja.Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir tik daudz dzīvnieku patversmēs, jo mīluļi nav čipoti un saimniekus nav iespējams atrast. Un daudzi tā arī līdz galam nav sapratuši – ja paņem dzīvnieku savās mājās, par to ir jārūpējas un jāuzņemas atbildība.
Vēl šī notikuma saistībā nevaru nemanīt, kā daudzi tagad klūp virsū visiem medniekiem. Pazīstot daudzus personīgi, redzu, ka sabiedrībā par viņiem ir ļoti daudz stereotipu. Ja kāds ir mednieks, tas nenozīmē, ka viņš ir ļauns un cietsirdīgs. Tāds var būt pilnīgi jebkurš cilvēks. Tā noteikti var raksturot arī tos, kas savus mājdzīvniekus – suņus un kaķus – nekopj, par viņiem nerūpējas un pat nogalina, kaut ne ar šaujamo.
Vēl jāteic, ka varu tikai nogrozīt galvu, cik daudzi, paužot attieksmi pret trīs suņu nošaušanu, vieglu roku paraksta nāves spriedumu, bez papildu izpratnes un zināšanām par konkrēto situāciju izspriežot, kurš vainīgs. Tāda naida un vardarbības kurināšanas lavīna, kāda šobrīd ir sociālajos tīklos, ir vienkārši graujoša. Cilvēki, kuri no sirds aizstāv dzīvniekus, tikpat vieglu roku draud nogalināt cilvēku vai uz to mudina citus. Virtuāli, bet, iespējams, arī dzīvē. Vainīgie ir jānoskaidro, sods ir jāsaņem, bet kurināt naidu un aicināt uz vardarbību… Vai tiešām tas šķiet adekvāti?
Bet prieks man par to, ka latvieši nav kūtri. Pretēji izteikumiem, ka parasti katrs sēž savās mājās un tikai purpina, bet skaļi paust savu viedokli nemaz nespēj, te nu mēs redzam, ja kaut kas liekas patiesi netaisnīgi – mēs arvien esam gatavi paust savu viedokli. Arī piketēt, rakstīt iniciatīvas manabalss.lv, aicināt atbildīgās iestādes uz atbildīgu un caurskatāmu rīcību. Mēs patiesi neesam vienaldzīgi. Un tas ir ļoti būtiski.
Komentāri