Jau pirmdienas pēcpusdienā pirmie vēlētāji dosies balsot par kādu deputātu kandidātu listi. Un tā katru dienu iecirkņi būs atvērti trīs stundas, bet sestdien, lielajā vēlēšanu dienā, no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā ikviens varētu kļūt par vēlētāju.
Par vēlēšanām runā radio, rāda televīzijā, raksta avīzēs. Dažbrīd līdz apnikumam. Protams, tas tiek darīts, lai informētu vēlētājus, bet reklāmās kandidāti klāsta gan par sevi, gan saviem sapņiem, atklājot arī izpratni, kā saprot pašvaldības funkcijas, solot tieši to, ko iedzīvotāji vēlas, nestāstot, kā to izdarīs un vai vispār tas ir pašvaldības ziņā.
Pēdējās dienās vismaz dažās pastkastītēs Cēsu novadā saņemtas dažu kandidātu sarakstu informatīvās avīzes un lapiņas par atsevišķiem līderiem. Vismaz kaut kas! Tiesa, kā sarunās stāstījuši vēlētāji pagastos, tad ik pa laikam dzirdēts, ka kādas listes pārstāvji kaut kur bijuši, ar kaut ko tikušies. Bet viena saraksta pārstāvji spilgti sarkanos kreklos staigājuši pa pagastu. “To, ka būs vēlēšanas, zinām, bet kas tie par cilvēkiem, kuri gaida, ka par viņiem balsosim, nav ne jausmas. Kādu sejas var kaut kur ieraudzīt, citi par sevi nedod nekādu ziņu,” situāciju vērtējuši pilsoņi.
Laukos labā atmiņā vēlēšanas, kad vēlēja pagasta un vēlāk mazā novada vietvaru. Kā atzīst vēlētāji, tad pagastā vien daži neiesaistījās vietējās kaislībās, bet tomēr zināja, kam piekrīt, kam ne. Bija gadījumi, kad radi saplēsās, tika izplatīti meli un puspatiesības, kurām kāds noticēja, cits ne. “Dzīve kūsāja. Deputātu kandidāti braukāja pa mājām, sarunājās, solīja. Nu ja, bija jau arī, ka atveda kādu cienastu,” vēlēšanas atceras laukos. Cilvēki arī uzsver, ka nebijis grūti saprast, kurš ir darītājs, kurš muldētājs, kurš pašlabuma meklētājs, jo savējos jau visi pazina pat paaudzēs. Administratīvā reforma paplašināja robežas, par savējiem jākļūst arī tiem, kuri dzīvo tālāk par simts kilometriem, kurus centrā vieno viena vara. Vai vieno, to redzēsim vēlēšanās.
Ir uzskats, ka pašvaldību vēlēšanās pilsoņi nevērtē partijas, bet uzticas cilvēkiem. Taču nedrīkst nevērtēt to, kāpēc viens vai otrs pieslējies tieši šī politiskā spēka ideoloģijai, uzskatiem, mērķiem. Partiju piedāvājums Cēsu novadā nav pats plašākais, tomēr arī starp tiem astoņiem politiskajiem spēkiem dažu nosaukumi ir tik maz zināmi, ka tomēr vajadzētu uzzināt vairāk, var gadīties kāds necerēts atklājums.
Tas, kā kandidāti sevi reklamē, ir viņu ziņā. Taču vēlēšanu iznākums atkarīgs no tā, cik vēlētāju piedalīsies. Bieži dzird, ka piedalīties vēlēšanās ir pilsoņa pienākums. Tā ir. Bet tās ir arī tiesības. Vai ir gudri neizmantot demokrātiskas valsts priekšrocību – piedalīties sava novada pārvaldībā?
Sarunās ar potenciālajiem vēlētājiem daudzkārt nākas dzirdēt: “Pats neiešu un zinu daudzus, kuri darīs tāpat!” Kāpēc gadu gaitā izveidojusies šāda attieksme? Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kad pie varas tika tagadējā dome, par to nobalsoja 36,5 procenti balsstiesīgo. Pārējie savus pārstāvjus neizraudzījās. Salīdzinājumam 2017.gada vēlēšanās, kad ievēlēja mazo novadu vietvaras, Pārgaujas novadā par savu domi balsoja 56,18 procenti pilsoņu, Līgatnes novadā – 53,97, Vecpiebalgas novadā – 53,62, Jaunpiebalgas novadā – 50, Amatas novadā – 48,44, Cēsu novadā – 46,39, Priekuļu novadā – 44,63 procenti vēlētāju. Skaidri redzams, ka sabiedrība uzticējās tiem, kurus ievēlēja.
Starp šaubām un bažām, par ko balsot, ko ievēlēs, neizpaliek arī būtiskākais – cik vēlētāju aizies un nobalsos. Diemžēl nav noteikts skaits, cik daudziem jābalso, lai dome būtu ievēlēta.
Kāds aktīvs pilsonis feisbukā ierakstījis: “ Lai nebūtu “ jābubina” pēc tam, ir jāaiziet. Ja nebūsi aizgājis, ”bubināt” nedrīkstēsi!” Tas varētu būt atgādinājums un aicinājums ikvienam.
Komentāri