Par Ziemassvētkiem mēdz teikt, ka miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Šogad var cerēt, ka nākamais gads būs mierīgāks, bet, protams, garantiju nav.
Ārkārtas Bundestāga vēlēšanas Vācijā nākamā gada februārī, Francijas valdības krišana, protesti Gruzijā, spriedze Moldovā un Rumānijā, nenoteiktība pirms jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā, pilsoņu karš Sīrijā un karš Ukrainā – politiskā ainava pasaulē ne tuvu nav mierīga un līdzsvarota.
NATO dalībvalstis sākušas apspriest scenāriju kara izbeigšanai Ukrainā, raksta Bloomberg. Viens no variantiem esot demilitarizētās zonas izveidošana frontes līnijā, to kontrolētu Eiropas valstu bruņotie spēki. Tajā pašā laikā tupinās miera sarunu apspriešana dažādās valstīs un līmeņos, un, ļoti iespējams, ka tās sāksies, par spīti tam, ka nav scenārija, kurš varētu garantēt okupēto teritoriju atdošanu Ukrainai. Vēl vairāk – nav nekādu garantiju, ka Krievija ievēros jebkādus līgumus un vienošanās un pēc kāda laika atkal neuzbruks Ukraini vai kādai citai valstij. Kā zināms, līdz šim Krievija nav ievērojusi neko un ir pārkāpusi visas konvencijas, vienošanās un līgumus. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Marks Rute cenšas panākt, lai bruņojuma piegādes Ukrainai tiktu palielinātas. Tikmēr ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons 4. decembrī noraidīja Baidena administrācijas prasību iekļaut likumprojektā daļu – 24 miljardus dolāru no tā papildu finansējuma, ko Baidens grib vēl šogad piešķirt Ukrainai. Likumprojekts par papildu tēriņiem Kongresam jāpieņem līdz 20. decembrim, bet Džonsons saka, ka Baidens neko tādu nevar darīt, jo ir jaunais prezidents, lai tas lemj par atbalstu Ukrainai, viņš, spīkers, negrib nekādu papildu finansējumu Ukrainai. Īsi sakot – lai Baidens “pastāv pie ratiem”, jāsagaida Trampa apstiprināšana amatā, un tad jau redzēs.
Manuprāt, minētās pretrunas, politiskās krīzes un iebildumus nevar vienkārši “norakstīt” uz to, ka politiķi nesaprot, ko dara. Pamatā minētajās valstīs viņi vairāk vai mazāk cenšas ievērot to, kas patīk vai nepatīk vēlētājiem. Un tad lielais jautājums ir, kas ietekmē vēlētāju prātus?
Krievijas Federācijas līdzekļu arsenāls savu interešu aizstāvībai un īstenošanai ir plašs. Protams, Krievijas izlūkdienests nav visvarens, bet prot izmantot jebkuru situāciju, lai radītu ilūziju par savu varenību. Un arī šī ilūzija darbojas kā hibrīdkara kareivis. Publiski pieejamie dati liecina, ka no 2022. gada sākuma līdz 2023. gada oktobrim gandrīz 700 Krievijas diplomātu tika izraidīti no Eiropas valstīm. Tomēr nav noslēpums, ka Krievijas aģenti paplašina un aktivizē darbību, pielāgojas jaunajai situācijai. Dažādu valstu reakcija uz draudiem ir tieši atkarīga no ģeogrāfiskās atrašanās vietas: jo tālāk no Krievijas, jo mierīgāka tā ir. Bet šis princips ne vienmēr darbojas, jo ir valstis ar īpašu riska pakāpi. Un pamatota ir reizēm arī publiskajā telpā izskanējusī politiķu un Rietumu izlūkdienestu pārstāvju atziņa, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir iznīcinājis pašreizējo drošības arhitektūru Eiropā. Ļoti liela Krievijas specdienestu uzmanība tiek pievērsta darbam informācijas telpā, jo īpaši sociālajos tīklos. Un Latvija nav izņēmums. Ir vērts to atcerēties, jau šogad skatoties un klausoties dažādu Latvijas politiķu solījumus un paziņojumus, kā viņi, piemēram, rūpēsies par Rīgu, ja uzvarēs nākamā gada pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā.
Komentāri