Ir pagājuši jau četri gadi, kopš Krievija iebruka Ukrainā un sākās pilna mēroga karš. Un tumsas šo četru gadu laikā nav trūcis. Proti, ukraiņi nereti vakaros iziet pie savām mājām, kurās nav ne apkures, ne apgaismojuma (un bieži vien nav arī ūdens), lēkā un dejo, ja izdodas atnest kādu radioaparātu vai magnetofonu, lai sasildītos. Videosižeti liecina, kā pie mājām valsi dejo daži pāri, citviet pat simtiem cilvēku cenšas dejot un lēkāt diskotēkas stilā. Tikmēr lielvalstu sarunas un vēlmes par mieru vai pamieru Ukrainā brīžiem atgādina slepenas sarunas tumsā, kad neviens neko lāgā neredz vai negrib redzēt.
Karš ir radījis arī jaunu terminu: holodomors. Kā zināms, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados miljoniem cilvēku, arī ukraiņu, iznīcināja bads jeb golodomors, ko izraisīja Staļina lēmums kolektivizēt lauksaimniecību – atņemt zemniekiem zemi, lopus un graudus, bieži arī viņu mājokļus. Krievu valodā golod nozīmē bads; holod – aukstums, bet moriķ nozīmē nogalināt. Tā nu divdesmitā gadsimta golodomora noziegumam šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā, ir pievienojies arī holodomors, un šo noziegumu iniciators jeb autors aptuveni pirms simts gadiem un šodien ir viena un tā pati valsts.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 14. februārī Minhenes drošības konferencē sacīja, ka ASV ir ierobežojusi palīdzību Ukrainai, lai tā neuzvarētu Krieviju. “Es atceros, kā pilna mēroga karš tika uztverts tā pirmajā gadā. Mums sacīja, ka palīdzība un atbalsts tiks turpināts, bet ne tajā mērogā un ne ar to ātrumu, kas nepieciešams Ukrainas uzvarai vai Krievijas zaudējumam,” sacīja Zelenskis. Pēc Minhenes konferences ukraiņu politiķis Romāns Bezsmertnijs savā blogā par konferences rezultātiem ierakstīja: “Domāju, pats svarīgākais ir tas, ka nu jau oficiāli varam teikt, ka ASV atvadas no NATO ir sākušās. Amerikas Savienoto Valstu galvenais mērķis ir nevis tikai distancēties no Eiropas Savienības, bet iznīcināt Eiropas Savienību (ES) kā Eiropas valstu asociāciju.” Šokējošas atziņas, bet, ja ASV prezidenta nostāja tiešām ir tāda, tad nepārsteidz viņa tikšanās ar Ungārijas premjeru Orbanu, kurš ir nostājies pret ES un ir Krievijas draugs.
17.februārī The Economist rakstā “How big is the prize of reopening Russia?” (“Cik liels ir ieguvums no Krievijas atkalatvēršanas?”) skaidro – kopš brīža, kad pagājušajā gadā Donalds Tramps atgriezās ASV prezidenta amatā, starp Krieviju un ASV līdztekus notiek divas pārrunas. Vienas ir par mieru starp Krieviju un Ukrainu, pagaidām tām nav apmierinošu rezultātu, ir tikai mēģinājumi piespiest Ukrainu atdot okupētās (un ne tikai) teritorijas un rīkot prezidenta vēlēšanas kara laikā. Otrs pārrunu process nav tik publisks, tās tiešām ir dejas tumsā, jo tajā Kremļa un Baltā nama pārstāvji apspriež liela apjoma biznesa darījumus starp ASV un Krieviju. ASV tiek piedāvāts darījums par 12 triljoniem dolāru: Krievija piedāvā naftas un gāzes ieguvi Arktikā, retzemju metālu ieguvi, tuneļa celtniecību zem Beringa jūras līča un vēl citus darījumus. Citiem vārdiem sakot, ASV varēs saimniekot Krievijā, iegūstot sev dažādus labumus, ja atcels vai mīkstinās savas sankcijas pret Krieviju. Acīmredzot apsolītie 12 triljoni ir tie, kuru dēļ Tramps ik pa laikam slavē Putinu kā savu draugu un saka, ka viņi labi saprototies, un pārmet Zelenskim, ka karš ir sācies, un apgalvo, ka Ukrainas prezidentam nav iespēju uzvarēt.
Komentāri