Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Klāvs, Einārs, Ervīns

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

Anna Kola
20:20
25.03.2024
36
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu.

Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, braucu ar ātrumu 30 km/h un jau pa gabalu pamanīju kundzi gados stāvam pie gājēju pārejas, pacietīgi gaidām, kad kāda no nemitīgi garām braucošajām automašīnām apstāsies. Vismaz astoņas deviņas automašīnas patraucās garām, radot sajūtu, ka varbūt tikai es un šī vecā kundze redzam baltās līnijas uz brauktuves. Lai arī kundze stāvēja pretējā ielas pusē, apstājos pie gājēju pārejas. Kundze nopūtās un grasījās spert soli, bet man pretī braucošais steidzīgais autovadītājs nu nekādi nevarēja savu braucienu pāris minūtes paildzināt. Nav taču laika, jāskrien! Tā nu vēl divi braucamrīki aizripoja pāri gājēju pārejai, bet kundze palika gaidot, lai šķērsotu ielu.
Tas atkal lika pārdomāt par mūsu braukšanas kultūru un laikam jau arī sabiedrības izpratni par dzīvi, sociālajām normām kopumā. Pēdējos mēnešos uzkrītoši daudz manāmi arī agresīvie ātrie braucēji uz lielākās nozīmes ceļiem, pat tādi, kuri nudien, šķiet, vadāmies tikai pēc virsnieru izstrādātajiem hormoniem, lai piešķirtu dzīvei asākas krāsas. Ja paskaitu, šajā ziemā vien esmu piedzīvojusi vismaz četras apdzīšanas reizes, kad patiešām jāteic paldies Dievam, ka visiem citiem autovadītājiem bija pietiekami laba prasme reaģēt. Pat sekunde varēja būt izšķirīga smagam ceļa negadījumam, kurā ietu bojā cilvēki. Viss labs, kas labi beidzas.

Ne visa atbildība par braukšanas, ceļu izmantošanas kultūru gulstas tikai uz autovadītāju pleciem. Dažkārt manāmi arī gana ekstrēmi noskaņoti gājēji, kam, šķiet, līdzīgi kā minētajiem šoferiem vai nu luksofora sarkanās gaismas, vai baltās gājēju pāreju līnijas ir nesaskatāmas. Viņi izlemj drošā solī mesties pāri ielai vai pat lielajām šosejām vietās, kur tas nav atļauts un pat ir gandrīz neizdarāms. Sava adrenalīna deva saņemta, krusts pārmests, dzīvojam tālāk.

Kad notiek kāds skaļāks negadījums, kurā cieš cilvēki, kādu brīdi par satiksmes drošību un kultūru aizdomājas gandrīz katrs, bet tad viss atkal piemirstas un turpinām uz brauktuvēm spēlēt krievu ruleti. Automašīnu skaits uz ielām liels un turpina palielināties. Katram sevi cienošam tautietim ģimenē ir vismaz viens spēkrats. Ģimenēs, kur aug mazi bērni, nereti ir divas automašīnas. Ja vēl pierēķina darba auto, pirmās mašīnas astoņpa­dsmitgadniekiem, kam nupat makā goda vietā ielikta jaunā autovadītāja apliecība, tad nudien par intensīvo, brīžiem sirmu matu skaita pieaugumu veicinošo satiksmi nav jābrīnās.

Pēdējos gados populāras kļuvušas arī daudzu tik nīstajiem un vienlaikus mīlētajiem zaļajiem skrejriteņiem radniecīgās kopbraukšanas automašīnas “CityBee”, “Bolt” un citas. Bet te, līdzīgi kā ar zaļajiem elektroskūteriem, atkal ir bēda. Noteikti daudzi būs pamanījuši, ka pilsētās, kur šis pakalpojums pieejams, mašīnas bieži vien tiek diezgan nevīžīgi atstātas tur, kur, piemēram, stāvvietās savu braucamrīku paredzēts novietot klientiem, apmeklētājiem. Un pērn koplietošanas automašīnas ceļu satiksmes negadījumus Latvijā ir izraisījušas aptuveni piecas reizes biežāk nekā citi transportlīdzekļi, liecina publiskajā telpā pieejamie dati. “Jaunas tehnoloģijas sniedz mums daudzas jaunas iespējas, kuras jāprot izmantot gudri un atbildīgi. Apdrošinātāju dati paš­laik gan liecina, ka pie kopbraukšanas auto stūres jūtamies mazāk atbildīgi, radot vairāk avārijas situāciju. Otrs iemesls biežākiem negadījumiem varētu būt arī atšķirīgā auto vadīšanas pieredze, laiks un biežums, ko pavada pie stūres. Iespējams, kopbraukšanas auto lieto arī cilvēki ar mazāku braukšanas pieredzi un dara to retāk, nevis katru vai gandrīz katru dienu,” situāciju komentē Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Viņš gan uztur pozitīvu noti, teikdams, ka, salīdzinot tendences pa gadiem, esot redzams, ka kopbraukšanas prasmes un kultūra uzlabojas – negadījumu pārsvara proporcija kļūst mazāka.

Bet to, ka Latvijā kopumā būtu vairāk jāpārdomā, kā uzvedamies uz ceļa un kā braucam, ņemot (vai neņemot) vērā pārējos satiksmes dalībniekus, tostarp gājējus, riteņbraucējus un motociklistus, nevar noliegt neviens. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija liecina, ka 2022.gadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 33 230 ceļu satiksmes negadījumi. Par pērno gadu dati vēl tiek apkopoti. Šis skaitlis būtu krietni mazāks, ja autovadītāji ievērotu drošas braukšanas etiķeti un uzlabotu savu autovadīšanas kultūru. Tās vājos punktus īpaši redzam, piemēram, sastrēgumos, pirmā sniega laikā, kā arī intensīvas satiksmes apstākļos, piemirstot, ka ceļš nav izrādīšanās vieta. Signalizēšana ar skaņu sastrēgumā pavadīto laiku nesamazinās, kā arī agresija un tolerances trūkums, redzot ceļu remontu, bedres ātrāk nesalāpīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
31

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
42

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
31
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
46
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi