Skolu sporta zāles parasti ir vienīgā vieta, kur pagastos un mazpilsētās telpās ar fiziskām aktivitātēm var darboties arī pieaugušie. “Druva” turpina iepazīstināt, vai pagastu iedzīvotājiem šīs zāles pieejamas un vai cilvēki tās izmanto.
Atgādinām, ka Valsts kontrole pērn pēc revīzijas “Vai pašvaldības veicina iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs?” atzina, ka “pašvaldību resursi nav vienmērīgi izmantoti visu iedzīvotāju fizisko aktivitāšu uzlabošanai. Infrastruktūra un pasākumi lielākoties jeb 87 % gadījumu ir pieejami bērniem un jauniešiem, savukārt pieaugušo, vecāku ar maziem bērniem, senioru un iedzīvotāju ar funkcionāliem traucējumiem iespējas piedalīties pašvaldību piedāvātajās fiziskajās aktivitātēs ir ierobežotas”.
Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas sporta zāle tiek izmantota tikai un vienīgi skolas vajadzībām. “Sporta zāle ir tikai skolēniem. Tā kā šī ir internātskola, arī vakaros sporta zālē darbojas skolēni – gan sporta spēlēs, gan piedaloties pulciņos un nodarbībās,” pastāsta A.Bieziņa Raiskuma pamatskolas direktore Lolita Žagare. “Pirms “Covid-19” pandēmijas laika sporta zālē gan nāca trenēties mūsu skolas absolventi – reizi nedēļā puiši spēlēja florbolu, un viņi piesaistīja arī mūsu skolēnus. Tā bija ļoti laba sadarbība, sadraudzība starp esošajiem skolēniem un tiem, kas jau skolu beiguši.”
Nedēļas nogalēs, kad nenotiek mācības, skola un arī sporta zāle ir slēgta. “Mēs nepraktizējām un arī nav bijusi tāda nepieciešamība izīrēt skolas sporta zāli,” piebilst L.Žagare. “Zāle gan arī nav tik liela, kā gribētos, tomēr pietiekami – var spēlēt gan florbolu, gan basketbolu. Arī grīdas segums ir ļoti kvalitatīvs, piemērots tieši speciālās skolas bērniem. Esmu gan runājusi par to, ja kādam sportotāju kolektīvam būtu vajadzīgas telpas sportošanai Raiskumā, esam atvērti piedāvājumiem. Tomēr jāpatur prātā, ka šis process jāorganizē caur Cēsu pašvaldību noteiktajā īres kārtībā,” tā Raiskuma skolas direktore.
Liepas pamatskolas direktore Anžela Kovaļova pastāsta, ka skolas sporta zāle ir noslogota pilnībā: “Dienas pirmajā pusē sporta zālē ir mācību stundas. Pēcpusdienās ir bērnu futbola nodarbības, divas dienas nedēļā sporta zāli izmanto jaunsargu vajadzībām. Notiek vietējo volejbolistu treniņi, trenējas arī motobraucēju kluba dalībnieki, viņi gan nav vietējie. Tie, kam ir noslēgti līgumi ar pašvaldību, sporta zāli izmanto par noteikto īres cenu. Katrai skolai, katrai sporta zālei pašvaldība ir noteikusi samaksu. Attiecīgi tad izsūtām rēķinu. Runājot par motobraucējiem, viņi izmanto savus lielos paklājus, lai nesabojātu sporta zāles grīdas segumu. Kopumā mūsu skolas sporta zāle ir pilnībā noslogota, nodarbības notiek arī sestdienās. Šobrīd neredzam iespēju to piedāvāt vēl kādam.”
Skujenes pamatskolā sporta zāli pamatā izmanto mācību procesa vajadzībām, tomēr jau daudzu gadu garumā ir izveidojusies sadraudzība ar Kaives ļaudīm, kas zālē reizumis spēlē volejbolu. “Tas gan nav regulāri, tomēr laiku pa laikam kaivēnieši sabrauc, lai pasportotu. Mums ir izveidojusies laba sadarbība, viņi dažkārt skolai uzdāvina kādu sporta inventāru, tāpēc esam priecīgi par šādu iespēju. Citu sportotāju gan mūsu skolas zālē nav, līdz šim neviens arī nav izrādījis tādu vēlmi. Tomēr jāteic, ja nepieciešamība būtu, mēs apdomātu iespēju sporta zāli piedāvāt izmantot arī citiem,” pastāsta skolas direktore Anda Lukstiņa. “Daļa Kaives sportotāju, kas šurp brauc, ir arī mūsu skolas absolventi.”
Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas skolēni dodas sportot uz Līgatnes pašvaldības sporta zāli, jo skolas ēkai savas sporta zāles nav. Līdzīga situācija ir arī Mores pamatskolā. “Mūsu skolēni dodas sportot uz Tautas nama sporta zāli. Reizi nedēļā braucam arī uz Mālpils peldbaseinu,” teic skolas direktores vietnieks Kalvis Grīnbergs.
Komentāri