Līdz ar jaunā koronavīrusa pieņemšanos spēkā kopš ceturtdienas pēcpusdienas valstī noteikta ārkārtējā situācija un dzīve, šķiet, apgriezusies kājām gaisā. Īpašu profesionālo spriedzi patlaban izdzīvo pedagogi un izglītības iestāžu vadītāji, kuriem izvirzīts šķietami neiespējamais – turpināt pilnvērtīgu mācību procesu, atceļot pilnībā “dzīvo” klātienes kontaktu ar audzēkņiem.
Tomēr vairums “Druvas” uzrunāto mācībspēku iedvesmo ar spēju pat kritiskajā brīdī saskatīt to “zelta maliņu” – spītējot šai izglītības sistēmas zemestrīcei, uzdevums nodrošināt attālinātās mācības tiek uztverts arī kā pārbaudījums skolu līdz šim sludinātajai laikmetīgajai domāšanai.
Katram sava loma
Neapšaubāmi, skolu direktori par atbildīgo uzdevumu, kas ārkārtējās situācijas ietvaros bez gara pārdomu laika, kur nu vēl kādiem pilotprojektiem, viņiem uz pleciem negaidīti uzlikts, ir satraukušies, turklāt tas ir pat samērā maigs apzīmējums tam, kādas emocijas varētu būt pedagogiem. Tomēr jāuzteic iestāžu vadītāji, kuri arī spriedzes filmai līdzīgajos apstākļos prot saskatīt pozitīvos aspektus un gatavi savus darbiniekus, skolotājus arī morāli iedvesmot. Turklāt pretēji vēl ceturtdienas vakarā izskanējušajām bažām arī vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā esošajās vispārizglītojošajās skolās ir samērā maz tādu audzēkņu, kuriem nav nekādu tehnoloģisko līdzekļu dalībai attālinātajās mācībās. Šo dienu laikā arī vairāki uzņēmumi, kuri pārvalda elektroniskos skolvadības rīkus, žurnālus, mācību līdzekļus digitālā formātā, nākuši klajā ar sociāli atbildīgiem lēmumiem atļaut skolām izmantot pakalpojumus šajā laikā bez maksas.
Kā atzina vairāki pieredzējuši pedagogi, vienīgais nudien vēl neprognozējamais lielums ir vecāku spēja – un arī gatavība – atbalstīt savus bērnus attālinātajās mācībās. Protams, vecāko klašu bērni par digitālo vidi nereti ir zinošāki nekā viņu vecāki, turpretī sākumskolu audzēkņiem, pat pārvaldot piekļuvi saviem e-klases vai uzdevumi.lv profiliem, būs nepieciešama palīdzība tik dažādās iespējamajās problēmsituācijās. Ne visi vecāki varēs atlicināt tam laiku, jo liela daļa vēl paši turpinās strādāt klātienē vai attālināti, ne visi pietiekami pārzina šīs mācību vides, lai būtu noderīgi mazajiem censoņiem. Turklāt jāņem vēra, ka diemžēl ir arī tādi vecāki, kuri ne tikai nespēj, bet arī nevēlas veltīt laiku, lai palīdzētu bērnam skolas uzdevumu veikšanā.
Lielākoties cerīgi
Pirmais uzdevums no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skolu vadītājiem tika dots jau piektdienas rītā: ziņot par iestādē jau līdz šim izmantotajiem elektroniskajiem mācību organizēšanas līdzekļiem (kā arī tehnoloģisko iekārtu daudzumu) un gatavību apgūt jaunas digitālās platformas, kā arī apzināt visus audzēkņus par viņiem personīgi pieejamajām iekārtām. Protams, ne visi vecāki piektdien uz pedagogu aicinājumu steidzami atbildēt tikpat operatīvi reaģēja – vēl pirmdienas rītā klašu audzinātāji atkārtoti pieprasīja sniegt tālākai mācību organizēšanai tik nepieciešamo informāciju. Lai gan bija iecerēts jau pirmdien ziņot par attālinātās mācīšanās pieejamību visā valstī, vēl pusdienlaikā IZM šādus datus nevarēja publiskot. Piektdien attālināto mācību iecerei veltītajā preses konferencē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska provizoriski gan minēja – Latvijā konstatētas tikai astoņas skolas, kuras vēl mācību procesā nebija ieviesušas nekādus digitālos palīgrīkus. Šīs situācijas atrisināšanā tehnisku palīdzību solījuši skolvadības platformu uzturētāji.
Šķiet, arī vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā nav pamata lielam satraukumam, vai skolēniem būs pieejamas vajadzīgās iekārtas un internets. Gan lielāku, gan mazāku skolu direktori apliecināja, ka teju visiem audzēkņiem dzīvesvietās ir dators, planšete vai telefons un interneta pieslēgums. Attiecībā uz tiem pāris izņēmumiem, kur objektīvi nav iespējama elektroniska komunikācija, izglītības iestādes solīja rast risinājumus, piemēram, piegādājot tēmu materiālus un uzdoto pie mājas durvīm ar Sociālā dienesta starpniecību. Tomēr šie jautājumi tuvākajās dienās vēl tiks izvērtēti.
Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš pieļāva, ka bez pastāvīgas piekļuves internetam mājās varētu būt vien kādi trīs audzēkņi. Par saziņu ar viņiem vēl tiks domāts, tomēr kopumā “izskatās, ka varēsim to nodrošināt”. Visticamāk, e-klase šajā iestādē būs vadošā platforma informācijas apmaiņai starp pedagogiem un skolēniem, papildus piesaistot citus digitālos rīkus. “Jo vairāk varēsim kombinēt, jo labākas iespējas būs,” secina direktors, norādot, ka, piemēram, portālā soma.lv pagaidām vēl daudzos mācību priekšmetos nav vajadzīgā materiāla. “Tas būs tāds eksperiments!” ar pozitīvu atziņu noslēdz A.Ratiņš.
Gaismas staru notiekošajā mēģina ieraudzīt arī Amatas novada Skujenes pamatskolas direktore Anda Lukstiņa. Lai gan varētu šķist, ka šai skolai, kas atrodas samērā tālu no plaši apdzīvotām vietām, varētu būt lielāki sarežģījumi ar iekārtu pieejamību un interneta pārklājumu, direktore apliecina – ģimenēs veiktā aptauja liecina, ka gandrīz visi skolēni varēs iesaistīties attālinātajā mācību procesā. Tikai vienā ģimenē patlaban nav nekādas iespējas, jo atbilstošā iekārta tieši tagad saplīsusi. Ģimene paudusi apņēmību tuvākajā laikā iegādāt viedtālruni. “Mēs arī līdz šim esam ļoti daudz – arī pirmklasnieki – strādājuši portālā uzdevumi.lv. Pedagogi ir apmācīti, nupat arī piereģistrējāmies soma.lv,” par visa mācību procesa pārnešanu virtuālajā telpā stāsta A.Lukstiņa. Viņa cer, ka darbā ar vecākajiem bērniem skolotājām izdosies īstenot arī tiešsaistes stundas. “Mums ir dota iespēja visu citu atlikt un koncentrēties uz tehnoloģisko iespēju izmantošanu,” pārdomās dalās direktore, kura pati šo gatavošanos koordinē, atrodoties mājās. Skolotājiem nav jānāk uz darbavietu, ja vien dzīvesvietā ir pieejami tehniskie līdzekļi. “Risks gan ir attiecībā uz tiem skolēniem, kas arī parastajā kārtībā ir mudināmi mācīties,” teic A.Lukstiņa, piemetinot, ka, strādājot attālināti, var rasties maldīgs iespaids, ka mācīšanās vairs nav pienākums.
Sporta skolai sarežģītāk
Komplicētāk jauno mācību formātu realizēt būs Cēsu pilsētas Sporta skolai. “Ir pedagogi un treneri, kam šī situācija ir ļoti sāpīga,” atzina iestādes direktore Rudīte Vanadziņa, paskaidrojot – mācības šajā skolā lielā mērā vērstas uz ļoti konkrētu rezultātu sasniegšanu, kas iespējams treniņos, pasniedzējam klātesot. Taču kopumā situācijas nopietnība tiek izprasta un mierinājums tiek rasts pārliecībā – jo mazāk tiks pieļauts tiešais kontakts, jo ātrāk, cerams, arī varēs atgriezties pie darba, lai šos rezultātus sasniegtu. R.Vanadziņa to nosauca vēl par “tālākā mācību procesa iespēju iztaustīšanu”, tomēr skaidrs, ka iespējas un iestrādnes attālinātā komunikācijā starp pasniedzējiem un audzēkņiem jau ir. Pirmkārt, viņa atzina, ka šis varētu būt īstais brīdis pastiprināti apgūt teorētisko materiālu – sporta veidu vēsturi un sacensību noteikumus – , kam parasti varbūt pietrūkst laika. Tālāk pedagogiem uzdots izstrādāt rekomendācijas, arī treniņu programmas, kuru īstenošanā visvēlamākajā variantā iesaistītos ģimene, jo “kā zināms, tieši aktivitātes un atrašanās svaigā gaisā stiprina imunitāti”. Jāatzīst, noteiktu darbu vai treniņu plāna patstāvīga izpilde sporta skolas audzēkņiem ir pazīstama, jo šādi ik pa laikam jārīkojas arī tad, kad pedagogi dodas komandējumos, atvaļinājumos vai, piemēram, slimo, tomēr tas nekad nav bijis tik ilgstoši.
Vecāku atbildība
Vakar Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvalde uz metožu un rasto risinājumu apspriešanu aicinājusi visu izglītības iestāžu vadītājus, taču arī pirms tās pārvaldes vadītāja Lolita Kokina “Druvai” pauda pārliecību, ka “šobrīd nav pamata domāt, ka skolas nevarēs strādāt attālināti”. Jau bija zināms, ka visas Cēsu novada skolas izmanto elektroniskās skolvadības platformas un ir kaut iemēģinājušas roku citos digitālajos rīkos. “Visīstākā pārbaude būs bērnu vecākiem – ja kaut kas neveiksies, mēs noteikti to uzzināsim,” domā L.Kokina. Viņa piekrīt mācību iestāžu direktoru paustajam viedoklim, ka šoreiz vēl vairāk bērnu būs nepieciešama vecāku līdzdarbošanās: “Tādā situācijā esam pirmo reizi. Cerams, ka mums izdosies!”
Izglītības un zinātnes ministre gan ir sagatavojusi atkāpšanās ceļu. Ja attālinātās mācības buksēs, tiks pagarināts brīvlaiks un arī mācību gads, tad tas beigsies vēlāk nekā parasti.
Komentāri