Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Pieaug arodslimību un negadījumu skaits darba vietās

Druva
00:00
24.11.2006
3

, arodbiedrību savienības darba aizsardzības konsultants

Arodorganizācijas īpašu uzmanību pievērš – darba vietai, algai, sociālajām garantijām un darba aizsardzībai. Kas attiecas uz darba aizsardzību, jāsaka, ka ar to darba vietās nodarbojas ļoti maz vai nenodarbojas nemaz. Tiesa, tā ir ļoti specifiska darbības joma, kur vajadzīgs pietiekami augsts kompetences līmenis, lai varētu šos jautājumus risināt. Šobrīd valstī situācija ir pietiekami dramatiska. Statistika liecina, ka diemžēl pēc piecpadsmit gadiem brīvvalstī situācija darba aizsardzībā nevis uzlabojas, bet pasliktinās. Kopējais nelaimes gadījumu skaits valstī katru gadu pieaug. Arī arodslimību un smago nelaimes gadījumu skaits progresē. Un tas liecina tikai par to, ka darba aizsardzības jautājumi diemžēl nav prioritāte ne valsts līmenī, ne darba devējiem un, paškritiski runājot – arī lielākai daļai arodorganizāciju.

Kā zināms, vidējais mūža ilgums Latvijā ir viens no visīsākajiem Eiropas Savienībā. Vīriešiem tie ir vidēji 65 gadi, sievietēm – 75. Dzīves līmenis Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropā. 80 procenti iedzīvotāju dzīvo uz vai zem nabadzības līmeņa. Protams, tam par iemeslu ir arī alkohols, kā arī situācija, ka vairākums cilvēku ir spiesti strādāt smagos un kaitīgos darba apstākļos. Pie tam ne tikai klasiskā izpratnē, ka smagi nesam un ceļam, bet liela nozīme sociālpsiholoģiskajam raksturam. Tas ir stress darbā, nedrošība par rītdienu, kā arī darba devēja primitīvā attieksme pret padotajiem kā pret otrās šķiras cilvēkiem.

Kā zināms, lielākais vairums slimību sākas no nepārtraukta stresa un psiholoģiskas pārslodzes. Tāpēc svarīgs ir arī Darba aizsardzības likums. Droši varu teikt, ka apmēram ceturtā daļa darba devēju ne-pārzina Darba aizsardzības likuma pamatprasības. Kaut gan pat likumā ir ierakstīts, ka galvenā atbildīgā persona par darba aizsardzības sistēmu, drošiem un veselīgiem darba apstākļiem ir darba devējs un neviens cits. Ar ierindas darbiniekiem ir pavisam bēdīgi. Darba aizsardzības likuma prasības pārzina tikai 15 procenti darbinieku. Rezultātā ir izveidojusies situācija, ka gan valsts ekonomika, gan uzņēmējdarbība tiek veidota uz strādājošo veselības un dažkārt pat dzīvības rēķina. Cilvēkiem bieži netiek nodrošināti veselībai draudzīgi darba apstākļi, kas prasa, protams, kapitālieguldījumus. Tāpēc arodbiedrības biedru grupa, kuru uzdevums pārstāvēt darbinieku intereses darba aizsardzības jomā, ir uzticības persona. Tā ir sena Eiropas prakse, ka darbinieki savu interešu pārstāvniecībai darba aizsardzībai no sava vidus izvirza uzticības personas, kas par darba devēja līdzekļiem mācās speciālos kursos. Tālāk jau šie cilvēki kaut ko reāli var risināt kolēģu interesēs. Protams, ir svarīgi izvēlēties atbilstošu cilvēku. Nekādā gadījumā tam nevajadzētu būt kā uzliktam slogam vai pienākumam.

Vēl vēlos uzsvērt – darba devēja pienākums ir informēt darbiniekus par riska faktoriem katrā darba iestādē. Darba aizsardzībā nedrīkst būt nekādu noslēpumu. Pat visnepatīkamākie riska faktori ir jāpaziņo darbiniekiem. Ir jāizskaidro, kā izvairīties no negadījumiem darba vietās.

Zinot latviešu psiholoģiskās īpatnības, ir saprotams, ka nemākam cīnīties par savām tiesībām un ilgi varam kurnēt pa stūriem. Tāpēc vismaz arodbiedrību savienības līmenī darbojamies un strādājam. Kā zināms, biežākie negadījumi notiek kokapstrādē, mežizstrādē, celtniecībā, transporta nozarē un medicīnā. Darba vietās nelaimes gadījumos pārsvarā cieš jaunie darbinieki un gados jauni cilvēki. Tam, protams, arī ir savs skaidrojums. Kādreiz pirms gadiem 20 pašsaprotama pieeja bija jaunā darbinieka apmācīšana. Viņam piestiprināja darba audzinātāju kolēģi, kurš viņu tālāk ievadīja darba procesā. Kā ir mūsdienās? Reti kurš uzņēmums ir saglabājis šādas tradīcijas. Bet visbiežāk jauno cilvēku iemet darba tirgū un bieži nenormālos darba apstākļos, tā arī viņš viens kuļas. Gādāt par darba audzinātājiem būtu viens no papildus uzdevumiem uzticības personām, kuras uzņemtos jaunā darbinieka konsultanta lomu.

Protams, situācija ir nedaudz mainījusies. Ja kādreiz darba devējs darbiniekam teica: “Ja negribi strādāt, dodies prom! Aiz vārtiem stāv vēl četri!”, tad šobrīd jau darba devējs ar darba ņēmēju runā kā līdzīgs ar līdzīgu. Tomēr civilizētā pasaulē jebkurš darbinieks ir darba devēja partneris, nevis darba zirgs. Pierakstījusi

Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi