Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Rajona padome – nezināmais reformā

Druva
23:00
02.10.2007
2

Otrā līmeņa pašvaldība īsteno likuma noteiktas un arī vēsturiski saglabājušās funkcijas. Kas tās pārņems pēc reformas?

Novadu reforma uzņēmusi ātrvilciena tempus. Taču uz priekšu strauji virzās tikai daži sastāva vagoni, tie, kuri atvēlēti vietējo pašvaldību tiesībām pieņemt lēmumus par apvienošanos, pārējie buksē neziņā. Vai šī neziņa un nesapratne par dažādu, bet sekmīgai administratīvi teritoriālai reformai vienlīdz nozīmīgu kompetenču pārdali nebūs tas klupšanas akmens, kas plānotās pārmaiņas padarīs nevis par attīstības garantu, bet haosu un apjukumu vairāku pašvaldības funkciju īstenošanā?

Viens samilzis jautājums reformas priekšvakarā ir otrā līmeņa deleģēto pašvaldību – rajona padomju – darbības sfēra. Gan likumdevēja no-teiktās, gan vēsturiski veidojušās funkcijas balsta un koordinē vietējo pašvaldību darbu, sniedzot palīdzību vairāku iedzīvotājiem būtisku sfēru nodrošināšanā. Patlaban nav ne tikai skaidrības, bet pat vīzijas par to, kas un kā pēc pašreiz uzzīmētās novadu izveidošanas turpinās kopt tos lauciņus, kurus aprūpē rajona padome.

Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis atzīst, ka par to valstī nav sākta pat diskusija, sak, izveidos novadus un tad jau redzēs. Ievērojot, ka rajona padome tieši nesniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, bieži par to, ko tur dara, cilvēki pat nezina, bet ierēdņiem tas tīši vai netīši aizmirstas.

– Ne tikai likums „Par pašvaldībām” nosaka rajona padomes funkcijas. Jebkurā jomā, vai tā būtu izglītība, civilā aizsardzība, sociālā palīdzība, sabiedriskais transports, likumos ir noteiktas vietējo pašvaldību vai arī rajona pašvaldības funkcijas, – skaidro A.Neimanis.

Viena no sfērām, kurā rajona padomei ir vērā ņemamas funkcijas, ir izglītība. Izglītības likuma 17.panta trešā daļa nosaka veselu virkni, pavisam 14 pienākumus, kas jāpilda otrā līmeņa pašvaldībai. Tostarp dibināt, reorganizēt, likvidēt un, protams, atbildēt par internātskolām, speciālām skolām un klasēm bērniem ar īpašām vajadzībām. Pienākumos ietilpst arī organizēt pieaugušo izglītību, veidot un uzturēt izglītības informācijas bāzi, nodrošināt metodisko palīdzību utt. Jāpiebilst, ka mūsu rajonā metodiskais atbalsts pedagogiem ir ļoti attīstīts. Cēsu rajonā darbojas 38 metodiskās apvienības. Regulāri tiek rīkoti pedagoģiskās tālāk izglītības kursi, ir izveidota metodiski informatīvā centra bibliotēka.

Nozīmīga funkcija, kuras pēctecības nodrošināšana ir ļoti svarīga – sabiedriskais transports. Likums uzliek rajona padomei organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršruta tīkla reģionālajos, vietējās nozīmes maršrutos un rajona pilsētas nozīmes maršrutos. Kas pārņems šos pienākumus? Pēc reformas – iespējamais reģiona centrs, par kuru vēl pat nav priekšstata, vai novadi, kas būs tikko sākuši darbu un vēl maldīsies reorganizācijas labirintos? Un kas notiks ar rajona padomes īpašumu – autotransporta firmu “CATA”? Kas pārņems uzņēmumu, kurā sava nosacītā daļa pienāktos katrai iesaistītajai pašvaldībai? Kāds īpašuma un pārvaldes modelis nodrošinātu sniegt iespējami draudzīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem, noteikti ņemot vērā lauku vajadzības?

Nākamais – sociālā sfēra. Rajona padomes pārziņā un īpašumā ir pansionāti, kuru uzturēšanas lielu daļu sedz no rajona padomes budžeta, pašvaldībām vai pansionātu iemītnieku tuviniekiem jāmaksā tikai apmēram trešā daļa no izmaksām, skaidro rajona padomes galvenā speciāliste finanšu jautājumos Ināra Rasmane. Kas notiks ar šīm iestādēm?

Un kāds būs veselības aprūpes liktenis? Cēsu rajona slimnīca un „Cēsu veselības aprūpes centrs” jeb poliklīnika ir rajona pašvaldības aģentūras, kuru darbība ir tiešā rajona padomes pārraudzība. Kas būs to īpašnieks? Vēl jau ir arī kapitālsabiedrības, kurās daļas pieder rajona padomei – zobārstniecības poliklīnika, rehabilitācijas centrs Līgatnē.

– Būtu jāpiemin vēl daudz citu funkciju – kultūras jautājumu koordinēšana, tik nozīmīgie Dziesmu svētki, sports, piemēram, “Cēsu olimpiskais centrs”, metodiskā palīdzība pašvaldību bibliotēkām, dažādiem pasākumiem, interešu izglītībai, starptautiskai sadarbībai, projektiem. Būtiska ir teritorijas plānošana, – uzsver padomes galvenā speciāliste pašvaldību jautājumos Vēsma Ķesa. – Ir izveidota vietējo pašvaldību kopīga būvvalde. Rajona pašvaldības deleģējušas rajona padomi izskatīt iesniegumus par politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu un apliecību izsniegšanu rajona iedzīvotājiem. Rajona pašvaldību izveidotā pašvaldību autoceļu (ielu) fonda konsultatīvā padome izstrādā priekšlikumus un iesniedz padomei apstiprināšanai par pašvaldību autoceļiem piešķirto mērķdotāciju investīciju apjomiem un to teritoriālo izvietojumu, mērķdotāciju sadali, rezerves fonda sadalījumu, veic investīciju projektu ekonomisko analīzi. Kas to darīs turpmāk? Ar likumu noteiktas rajona padomes funkcijas civilajā aizsardzība, rajona padome koleģiāli balstījusi pašvaldības, kurām vajadzējis sakārtot ugunsdzēšamo tehniku. Jāņem vērā, laukos valsts sniegtie pakalpojumi nav tik ātri un labi pieejami kā pilsētā, kur pašvaldībai nav jāuzņemas līdzatbildība par ugunsnelaimes likvidēšanu.

– Rajona padomei likumā noteiktās un vēsturiski veidojušās funkcijas ir ļoti plašas. Valsts, veidojot novada reformas likumdošanu, tās vispār nav ņēmusi vērā. Taču, veidojot izpētes projektus jaunajām pašvaldībām, būtu jāzina, kā pārdalīsies šie pienākumi. Kas būtu deleģējams reģionam, kas novadu pašvaldībām, ko varbūt pārņemtu ministrijas? Un kā likums noteiks dalīt rajona padomes īpašumu? Neviens šajā sadalē nedrīkstētu būt zaudētājs, – saka A.Neimanis.

Lai uzsāktu diskusiju par rajona padomes turpmāko darbību, par funkciju pārdali vai varbūt šīs deleģētās pašvaldības reorganizāciju un uzkrātā potenciāla izmantošanu jaunā kvalitātē novadu kontekstā, rajona padome uz sarunu aicinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas valsts sekretāri Laimdotu Straujumu un speciālistus, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Māri Krastiņu un locekli Māri Kučinski. Saruna notiks piektdien rajona padomes jaunākajā īpašumā – Līgatnē, rehabilitācijas centrā, kura likteni atkal kārtējo reizi mainīs gaidāmā reforma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi