Svētdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Ar kino un mīlestību sirdī

Druva
23:00
04.10.2007
8

Kino mākslinieks Gunārs Balodis un režisore Guna Balode šā gada sākumā svinēja savas zelta kāzas. Tik ilgs kopā pavadītais dzīves laiks ir apbrīnojams, īpaši mūsdienās, kad daudzi pāri šķiras jau pēc pāris kopā pavadītiem gadiem.

Aktīvie darba gadi jau pagājuši, bet abi vēl aizvien bez darba nespēj. Guna četrus gadus veltījusi grāmatas veidošanai par savu mammu, vienu no pirmajām Nacionālās operas baletdejotājām. Vēl jauna meitene būdama, māte sākusi rakstīt dienasgrāmatu, un tagad Guna, izmantojot to, kā arī pētot tā laika dzīvi un mākslu, raksta grāmatu. Savukārt Gunārs aktīvi seko līdzi politiskajai un mākslas dzīvei Latvijā. Satikšanās studiju laikā

Gunārs jūtas kā īsts cēsnieks, lai gan daudzi gadi pavadīti Rīgā. Jau pēc 4. klases pabeigšanas Cēsīs viņš uzsācis mācības Rīgā, J. Rozentāla mākslas skolā. Vēlākos gados bijusi doma mācīties arhitektūru, jau iesniegti dokumenti universitātē, taču gandrīz uzreiz tie izņemti. Gunārs nolēma doties studēt kino mākslinieka profesiju Maskavas Vissavienības valsts Kinematogrāfijas institūtā. Izvēli doties prom no Latvijas Gunārs skaidro: „Tolaik valdīja sociālistiskais reālisms – glezniecībā visam bija jābūt tikai tonītī, nedrīkstēja būt nekas spilgts, pārdrošs un krāsains. Mākslas akadēmijā studijas bija garlaicīgas. Arī Latvijas arhitektiem būtībā nebija ko darīt, jo visi projekti nāca no projektēšanas institūtiem Maskavā, Ļeņingradā. Latvijā arhitekts varbūt tualeti vai vannas istabu varēja pārvietot no vienas dzīvokļa malas uz otru.

Taču kino bija sirdij vistuvāk – tur bija gan celtniecība, gan dekorāciju veidošana, gan gleznošana un zīmēšana. Bija nepieciešama izdoma, bija jāprojektē, jāceļ un jāskicē.

Uzskatīju, ka tā man ir īstākā un piemērotākā profesija. Un jāatzīstas, ka neesmu kļūdījies – 36 gadus nostrādāju kinostudijā, esmu bijis mākslinieks 37 mākslas filmās, vienā leļļu filmā, apmēram desmit pasūtījuma filmās un īsfilmās dažādām ministrijām.”

Studējot institūtā, Gunārs ne tikai guva neatsveramas zināšanas, bet iepazinās arī ar Gunu, kura studēja režiju. Abiem bijušas īstenas studentu kāzas, ar daļu viesiem satiekoties pēc 50 gadiem, ar prieku pārskatītas fotogrāfijas no vienkāršajām, bet jautrajām un sirsnīgajām kāzām.

Ar mazākām iespējām, bet lielāku dvēseliskumu

Kā mīļāko vai, kā Guna piebilst, grūtāko Gunārs atzīst darbu pie filmas “Akmens un šķembas” jeb “Es visu atceros, Ričard!”(1966.), kā arī filmu „Piejūras klimats” (1974.).

„Tagad jau ir lielas iespējas būvēt un veidot dekorācijas, bet nav naudas. Padomju laikos tika piešķirta konkrēta naudas summa, vidēji 300 tūkstoši rubļu vienai mākslas filmai. Šādai summai nebija nepieciešams Maskavas apstiprinājums, tādēļ lielākā daļa filmu tajā iekļāvās. Ja bija nepieciešama lielāka summa, vajadzēja skaidrot, kādēļ un ko paredzēts par to darīt. No šiem 300 tūkstošiem apmēram 100 tūkstoši bija nepieciešami dekorāciju izveidošanai. Pārējā nauda tika sadalīta algām, transporta izdevumiem un citām vajadzībām.

Ja par 100 tūkstošiem rubļu bija jāuztaisa desmit dekorācijas, tad katrai bija desmitā daļa. Līdzekļi bija ierobežoti, bija jādomā, kā visu paveikt. Neko daudz nevarēja, jo nekad nebija tas, ko vajadzēja – ne tādas krāsas, ne materiāla. Varēja jau visu kaut ko izdomāt, bet nebija no kā uzbūvēt…

Atceros, kad taisījām dekorācijas filmai „Sprīdītis” (1985.), bijām Čehoslovākijā, Barandova kinostudijā. Rīgas kinostudijas rekvizītu noliktavā bija kādas piecas lustras, tas viss, no kā varēju izvēlēties. Tad vajadzēja domāt – ja ir sešas dekorācijas, bet tikai piecas lustras, kur tad ņemt sesto. Bet varbūt kādu no piecām likt tālāk, lai nepamana, ka tā jau bijusi kur citur? Barandova studijas noliktavās bija nevis piecas, bet 500 lustras – kas tad tur ko nestrādāt!

Tāpat arī lieliska bija Maskavas slavenā Gorkija studija. Tās pagalmā bija milzīgs, liels baseins, kur tika filmēti visi jūras kauju skati. Iedomājieties – slīd burinieki, šauj lielgabali, ir lieli viļņi, bet tas viss notiek baseinā. Tāpat arī otrajā lielākajā Padomju Savienības kinostudijā „Mosfiļm” bija baseins. Filmas „Aleksandrs Ņevskis” kaujas ar vācu bruņiniekiem uz Peipusa ezera tika filmētas baseinā, nevis uz ezera.”

Tomēr Gunārs neapskauž mūsdienu iespējas: “Nē. Tās, protams, ir lielas, ir dažādi tehniskie risinājumi, ko es pat nevaru saprast, piemēram, kā var uztaisīt filmu par

skudrām, „Gredzenu pavēlnieku”, „Juras laikmeta parku”. Tomēr domāju, ka, ja es strādātu mūsdienās, arī tādu varētu uztaisīt. Vienkārši jāzina tehnika, kā to var pielietot. Bet tā ir tehnika… Tās jau vairs nav pat dekorācijas.

Domāju, ka mēs ar visu nabadzīgo tehniku un iespējām strādājām ne sliktāk, ja būtu bijušas un būtu amerikāņu iespējas, mēs uztaisītu ne par matu efektīgākas filmas. Tomēr latviešu veidotajās filmās ir daudz vairāk sirds mīlestības.”

Guna savukārt dziļdomīgi vērtē: “Mēs esam pēckara paaudze. Lai gan mums nekā nebija, lai gan uz skolu gājām tenisčībiņās, bijām ļoti radoši. Visi domājām – nu tik nāksim un nu tik izdarīsim. Agrāk bija lielāks pacēlums, bet, ja tas nav, tad jau māksla vispār nevar būt. Man šķiet, ka mūsdienās radošo saārda naudas būšana. Pazūd kaut kas būtisks.

Lai filma būtu laba, ļoti daudz atkarīgs no radošās grupas, no tā, vai viņu vidū rodas ķīmija, vai viņi cits citu uzkurina. Viņi nedrīkst būt aprēķinātāji, skaitļotāji. Tieši tas, nevis moderna tehnika, ir būtiski. “

Gunārs vērtē, ka nekad nav bijis godkārīgs, tomēr ar dziļu sāpi stāsta par gadījumu, kad augstākais apbalvojums mākslā – PSRS Valsts prēmija – tika piešķirta filmas „Ilgais ceļš kāpās” filmēšanas grupai, taču sākotnēji izņemot mākslinieku. Tas bijis sāpīgs moments, jo sagatavotas 27 paviljona dekorācijas un ap 50 objekti dabā: “Viss taču bija jāizveido, jo tādas jūrmalas, kāda redzama filmā, dabā vairs nebija. Nebija ne zvejnieku laivu, ne tīklu, ne būdu. Tas viss tika taisīts. Tas viss bija darbs.” Beigu beigās, pateicoties Gunāra taisnības cīnītāja dabai, prēmija tomēr saņemta.

Lai gan pagātnes likstas mākslinieks nav aizmirsis, tomēr tās nav aizēnojušas mākslas mīlestību. Gunas un Gunāra dzīve bez mākslas būtu neiedomājama, arī meita Laila un dēls Andris turpina vecāku iesākto mākslas ceļu. Abi priecājas, ka Laila sevi atradusi glezniecībā, bet Andris mūzikā.

Radošums, māksla un ģimene

Guna atklāj, ka kopdzīves laikā abi tomēr nav pilnībā pieslīpējušies, aizvien ir jautājumi, par kuriem abiem ir krasi atšķirīgas domas un uzskati. Tomēr Gunārs atzīst: „Ja jau divi cilvēki dzīvo kopā, viņiem ir jācenšas vienam otru saprast. Piemēram, dzīvokļu rindā kā pirmie Rīgā gaidījām 17 gadus. Dzīvokli būtu dabūjuši dažu gadu laikā, taču man nebija labas attiecības ar Kinematogrāfijas savienību un kompartijas centrālkomiteju. Izdarīju vēl arī muļķību un uzrakstīju savienībai atklātu vēstuli, kurā apvainoju centrālkomiteju. Ar Gunu dzīvojām šauri un saspiesti, bet par savu rīcību nekad nedzirdēju nevienu pārmetumu.”

Gunārs piekrīt sievas teiktajam un atzīst, ka īpaši mantai nav nozīmes pieķerties. Pirms nu jau vairākiem gadiem nodegusi mākslinieka darbnīca – pāri nepalika nekas: „Man bija paredzēta jubilejas izstāde Teātra muzejā. Bija savāktas apmēram 200 bildes, tās visas sadega, tāpat kolosāla bibliotēka, kurā bija ap trīs tūkstošiem mākslas grāmatu. Mantai pieķerties nav jēgas, tikai žēl neatjaunojamas lietas. Mākslinieki organizē mūža darbu izstādes, bet man palikušas tikai atmiņas un filmas.”

Guna uzskata, ka radošais darbs attiecības un ģimeni neietekmēja, jo abi strādājuši atšķirīgās iestādēs: „Protams, viens par otra panākumiem priecājāmies, tomēr man

šķiet, ka bija pat labi, ka strādājām katrs savā vietā, jo, ja kopīgais

darbs vēl turpinātos mājās, būtu grūti. Es pat drusciņ apbrīnoju cilvēkus, kuri tā var – kopā strādāt un kopā būt arī mājās.

Ja man bija jāgatavojas kam svarīgam, es nemaz negribēju, lai kāds zina, kādas ir problēmas. Tāpat arī es nejaucos Gunāra radošajā darbā, kad viņš stundām ilgi sēdēja darbnīcā.

Radošā ziņā bijām katrs par sevi, manas režisores problēmas bija citādas, nekā Gunāram viņa mākslinieka problēmas.”

Radošā procesa specifika ir tā, ka tas neapstājas līdz ar darba pabeigšanu. Guna atceras, ka bijušas reizes, kad, atnākot mājās no izrādes, viņa nav varējusi atbildēt pat uz vienkāršiem jautājumiem.

Guna vērtē: „Dzīve jau nav vienkārša. Ir daudz grumbuļu, taču tagad mākam novērtēt, cik labi ir, ka līdzās ir mīļš cilvēks, jo pasaule reizēm ir tik sveša un auksta, arī draugu mūsu vecumā kļūst aizvien mazāk. Ir jānovērtē tas, kas ir, un tas ir daudz. Priecājamies, ka bērniem iet labi, un viss pārējais nav tik būtisks.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
6

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
40
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Kādi bija un ir piebaldzēni

00:00
20.12.2024
61

Jaunpiebalgā, Vecpie­balgā, Inešos un Zosēnos aizvadītā vasara paliks atmiņā ar piebaldzēnu mērīšanu. “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekta Piebalgā” datu ievākšanas daļas noslēguma pasākums sākās ar Vecpiebalgas deju kolektīva “Mudurainis” un  Jaunpiebalgas jauniešu deju kolektīva “Piebaldzēni” dejām. Projekta komanda piebaldzēniem, kuri Vecpiebalgas kultūras namā bija sanākuši krietnā pulkā, stāstīja gan par secinājumiem, kas gūti, analizējot 1936.gada  […]

Seniori saņem siltās jakas

00:00
19.12.2024
56
2

Sociālās aprūpes centra “Sērmūkši” un “Mārsnēni” iemītnieki saņēma dāvinājumu – siltas jakas. Tuvojoties Ziemassvētkiem, SIA “ZAAO”, AS “AJ Power Recycling” un SIA “IRVE” īstenojuši sirsnīgu iniciatīvu, senioriem ziedojot vairāk nekā 130 siltās jakas, tādējādi rūpējoties, lai vēsajos ziemas mēnešos sociālās aprūpes centru iemītniekiem būtu silti. Ziedojumu saņēma biedrības “Labāka rītdiena” četri sociālās aprūpes centri, tai […]

Dzejā izskan gan prieks, gan sociāli sāpīgi jautājumi

06:17
18.12.2024
22
1

Novembra izskaņā Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Nacionālais dzejas slams, kurā piedalījās dzejnieki, kas bija iekļuvuši kādā no 11 sezonas dzejas slamu fināliem, arī no dzejas slama Cēsīs un festivālā “Veidenfests”. Decembrī Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, notika viens no dzejas slamu pēcfināla pasākumiem, kurā savu dzeju runāja reģionu dzejas slamu finālisti un uzvarētāji no visas […]

Uz Ziemassvētku tirdziņu pēc prieka un dāvanām

00:00
18.12.2024
57
1

Ziemassvētku tirdziņā Līgatnes kultūras namā valda nesteidzīga rosība. Apmeklētāji ienāk, vispirms pārlaiž skatienu, dažs uzreiz secina: “Te jau ir izstāde!” Tad sāk iepazīt plašo piedāvājumu. Tirdziņa rīkošanas idejas uzturētāja, Amatu mājas vadītāja Daina Birne atzīst, ka šogad beidzot jūtams, ka cilvēki kļuvuši brīvāki, vēl pērn bija jūtama pandēmijas laika pieredze. “Māj­ražotāji, amatnieki bija gan samazinājuši […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
23
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
24
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi

Pārdod

23:57
24.11.2024
32

Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

Pārdod

23:57
24.11.2024
33

Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

Pārdod

23:56
24.11.2024
29

Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]