Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Nesadedzināt uzņēmību

Druva
00:00
06.11.2007
2

Uzņēmēju lielākais bieds ir finansiālais bankrots, bet neparedzamas dabas stihijas vai ugunsgrēks bieži vien pat prātā neienāk.

Vaives pagasta zemnieku saimniecības „Liel-Joķi” saimnieks Imants Ozoliņš no 1991. gada nodarbojas ar mēbeļu galdniecību, viņa darba specifika ir virtuves un citas mēbeles mājai, arī durvis. Darbnīcā divas reizes piedzīvots ugunsgrēks un nācies visu sākt no jauna. Imants vērtē, ka pirmā ugunsnelaime, iespējams, notikusi apkures dēļ, bet otrā gan nav atšifrējama. Tas bijis pavasarī, maijā. Zintnieki lēš – iespējams, no lodveida zibens, kas ieskrējis ēkā. Neparasti, ka pirmā sākusi degt nesen no meža atvestā un ziemai sagatavotā malka, kas vēl bijusi mitruma pilna. „Tautā ir ticējums, ja kaut kur deg vienreiz, degs vēl, jo uguns šo vietu aktivizē,” uzsver I. Ozoliņš un atceras, ka vakarā pirms ugunsgrēka gaiss bijis spiedīgs, enerģijas pilns, un vēl to, ka arī pērn maijā nodegušas kādas trīs galdniecības Latvijā.

Līdz pamatiem uguns sabojāto darbnīcu Imants noslaucījis līdz ar zemi un izveidojis piemājas zaļo zonu. Blakus nebūtībā aizgājušajai darba vietai stāvēja akmenī būvēta kūts, kur Imants novietoja apdegušo un pēc tam paša restaurēto galdniecības darbam nepieciešamo tehniku. Nācies piepirkt klāt arī jaunas iekārtas un rīkus, tāpēc gan jaunās darbnīcas izveidei, gan tehnikai nācies ņemt kredītu bankā, kas, protams, uz gadiem apgrūtinās ģimenes budžetu. „Ko lai dara! Tas ir mans amats, un bez tā dzīvot nevaru. Mēnesis gan bija nepieciešams pārdomām, ko darīt tālāk, kā rīkoties. Radās pat doma, ka jāmet iesāktais pie malas un jādara kas cits. Bet man palīdzēja cilvēki, atbalstīja, uzmundrināja,” saka Imants un piebilst, ka kredīta ņemšana bija neizbēgama, jo dzīvei un darbam ir jāturpinās. Iet strādāt pie cita uzņēmēja, ja visu mūžu esi savu dzīvi pats noteicis un darbu veidojis, arī ir sarežģīti. „Uzskatu, ka tā būtībā ir sevis salaušana vai iznīcināšana,” viņš uzsver.

Imants galdniecībā strādā viens, jo, kā uzskata, dzīvo vietā, kur sarežģīta transporta kustība. Kādreiz bijuši palīgstrādnieki, bet tad sapratis, ka būtībā neatliek laika katru apmācīt, sekot jaunpieņemtā darbam un vēl darīt savējo. Imants ir smalks mēbeļu meistars, grezni ar tām izrotājis arī savu namu. Pēc ugunsnelaimes talkā nāca sieva Ilze, pēc specialitātes farmaceite. Viņa pameta darbu, lai palīdzētu vīram iekārtot jauno darbnīcu kūtiņā.

„Špaktelēju un krāsoju. Pa visiem mēs arī šo postu likvidējām,” teic Ilze. Palīgā atbrauca arī meitas Madaras kursa biedri no Latvijas Universitātes ģeogrāfijas fakultātes, meita Ieva un dēls Jānis – nelaimi likvidēja visa ģimene.

”Vārds bizness mani kaitina, esmu amatnieks ar reģistrācija numuru 666. It kā simboliski šausmīgi skan – pieņemtais sātana skaitlis, bet uzskatu, ka arī ar negācijām mums šajā pasaulē jāprot sadzīvot,” pārliecinājies Imants.

Imants bija arī Latvijas brīvvalsts atgriešanas aktīvs barikāžu dalībnieks. Laiku pēc Atmodas bija arī Vaives pagasta deputāts, bet sapratis, ka politika ir neiespējama, jo neredzi darba rezultātus. Ja uztaisi durvis, tās par sevi liks zināt gadiem ilgi. ”Galdniecības būtībā ir uguns nedrošas, jo darbā tiek lietotas dažādas lakas un līmes, kas var viegli uzliesmot,” secinājis Imants, bet uzskata, ka, to visu ievērojot un uzmanoties, no nelaimēm var izvairīties – izņemot, protams, dabas katastrofas, no kurām nevar būt pasargāts neviens. Imants uzsver, ka ir no tiem cilvēkiem, kas dara tikai to, kas viņam patīk un padodas, atvēlot brīvu laiku arī hobijam – muzicēšanai ar senajiem tautas instrumentiem. ”Jājautā, kāpēc cilvēks vispār dzīvo, ja tagad daudzi uzņēmēji trīsdesmit dzīves gados, cīnoties par biznesu un tā uzturēšanu, jau nosirmojuši. Naudu viņš ir nopelnījis, bet laimīgs nejūtas, jo laimi rada tikai piepildīta dvēsele, ko ar naudu iegūt nevar. Daudzi man teikuši, ka viņi mana biznesa situācijā būtu vai nu nodzērušies, vai pakārušies, bet es esmu tādā garīgajā stāvoklī, ka šo gadījumu nenožēloju. Mana ģimene neslimo, bērni mācās un strādā.

Nodegušās darbnīcas nojaukšana gan nedaudz rada diskomfortu, jo kaimiņu mājas ir kā uz delnas,” saka Imants. Viņš priecājas par to, ka mēbeļu pasūtītāji bijuši saprotoši un gatavi gaidīt pasūtījumu, kamēr jaunā darbnīca uzsāks darbu. Imants jau gatavs sākt tūlīt, bet šo to vēl nepieciešams pabeigt telpu iekārtošanā. Meistars pārliecināts, ka darbu ar pilnu švunku atsāks nākamā gada sākumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
10

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
132

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
26
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi