Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Lauksaimniekiem gads bijis grūts

Druva
00:00
05.12.2007
2

Pirmās Adventes laikā, lai pēc grūta darba posma kopā priecātos, sanāca ap 50 Amatas novada zemnieki.

Šāds gada noslēguma pasākums novada lauksaimniekiem notiek pirmo reizi. Pašvaldības lauku konsultante Aija Ringa pastāstīja, ka ideja radusies, domājot par atslodzi no smagā un grūtā darba, ko lauksaimnieki veic ik dienu.

Ieklausoties vietējo pašdarbnieku lasītajās dzejas rindās, noskatoties teātra izrāžu fragmentus un jūtot līdzi tautas un līnijdeju dejotājiem, zemnieki varēja ļauties priekam par pašu ļaužu veikumu.

A. Ringa piekrīt, ka gads bijis grūts, jo gan mazās, gan vidējās, gan dažas novada lielās zemnieku saimniecības sāpīgi izjutušas cenu kāpumu graudaugiem, līdz ar to arī lopbarībai, tāpat elektrībai, degvielai, pakalpojumiem un pārtikai.

Tomēr, cik lauku konsultantei zināms, šogad neviens neesot izšķīries par zemnieku saimniecības likvidēšanu: „Tie, kuri turpina strādāt, cenšas kaut nedaudz palielināt savas saimniecības, lopu skaitu.” Bet grūti pateikt, cik aktīvi lauksaimnieki piesakās Eiropas Savienības atbalstam un izmanto sniegtās iespējas, jo ne visi pēc padoma vēršas pie konsultantes.

Lauksaimnieki, kuri bija ieradušies uz pasākumu, atzina, ka ir svarīgi vismaz dažreiz sanākt kopā, pārrunāt saimniekošanas priekus un bēdas ar citiem zemniekiem, atpūsties.

Drabešu pagasta zemnieku saimniecībā „Kalna Dārzi” Vita un Aivars Jurševski nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un ir izveidojuši augļu dārzu. Augļkopību Jurševski uzsākuši pirms pieciem gadiem, tā ka viss vēl ir attīstības sākumā. „Esam arī dzesētavu iekārtojuši, viss ir sakārtots, tikai gaidām ražu!” secina V.Jurševska. Tomēr pagaidām koki ražu vēl nav devuši. Šogad bijušas cerības uz āboliem, taču ziemā bija ļoti silts, sekoja aukstums, kociņi apsala un augļu nebija.

Vita un Aivars Jurševski atzīst, ka, lai gan bioloģiskā saimniekošana prasa daudz darba un jāievēro dažādi ierobežojumi, tomēr: „sabiedrība beidzot sāk saprast, kas ir un kas nav bioloģisks produkts un kādas ir to labās īpašības. Ceram, ka kāds to novērtēs un ka izvēle strādāt bioloģiski būs bijusi pareizā”.

Gaļas lopu audzētāji Amatas pagasta „Ziediņos” vērtē, ka gads bijis grūts, tomēr saimniece Valija Grīnberga uzskata, ka galvenais ir strādāt. Zemnieku saimniecība ir maza, saimnieces dēls Kārlis Grīnbergs vērtē, ka ar lauksaimniecību izdodas eksistēt, taču ne būtiski nopelnīt. K.Grīnbergs ir skeptisks pret kredītu ņemšanu, tad lauksaimnieks kļūst atkarīgs no bankas. Arī projekti ES atbalsta gūšanai nav gatavoti, taču ļoti nozīmīgas ir saņemtās subsīdijas un platībmaksājumi. Saimnieki ir apņēmības pilni turpināt strādāt, jo ģimenē aug arī vairāki V.Grīnbergas mazbērni, kuru dēļ vērts uzturēt saimniecību, lai nodrošinātu ar pašu ražotiem produktiem.

Amatas pagastā saimniecība ir arī V.Grīnbergas otram dēlam Valteram Grīnbergam. Viņš skaidro, ka saimniecība „Vecaparnieki” atrodas vietā, kur zemi ir grūti apstrādāt, tādēļ pagaidām V. Grīnbergs nodarbojas ar mežsaimniecību, uzsākta arī augļkoku audzēšana. Taču V. Grīnbergs vērtējoši nosaka, ka tas ir pagaidām.

„Attīstīties varam, tomēr, ja nebūtu Eiropas maksājumu, tad tas nebūtu iespējams tik strauji,” vērtē piena lopkopības saimniecības „Vecdāvas” saimniece Iveta Rutka. Zemnieku saimniecībā ir 13 slaucamās govis.

I.Rutka uzskata: ”Piena cenas vēl aizvien neatbilst mūsu iecerēm un vēlmēm. Degviela kļuva dārgāka, tas ietekmēja arī pārtikas un citu produktu, pakalpojumu cenas. Solīt jau sola, ka piena cenas palielinās, taču noteikumus diktē pārstrādes uzņēmumi, lai gan piena trūkst.”

Arī zemnieku saimniecības „Jaunmājas” saimniece Vineta Avena spriež, ka šis gads nav bijis no vieglākajiem. Saimniecībā ir 11 govis. V.Avena uzskata, ka piena cenas nav pietiekamas. Tas arī ietekmē iespējas pastāvēt un attīstīties.

Sandra Miezīte, kurai Drabešu pagastā ir zemnieku saimniecība „Vidus Ruki”, pastāstīja, ka agrāk turētas vairākas govis. Tagad saimniecībā ir tikai viena gotiņa, arī tā tikai savam priekam. S.Miezīte arī vērtē, ka pašlaik, visticamāk, neatsāks nopietni nodarboties ar lauksaimniecību, jo iespējams strādāt algotu darbu.

Arī Ilzes un Roberta Reinsonu ģimene piemājas saimniecību „Lejas Peles” negrasās paplašināt. Būtiskākais viņiem ir nodrošināt ģimeni, kurā aug trīs bērni, ar svaigiem produktiem – pašaudzētiem dārzeņiem un pienu. Tādēļ saimniecībā ir viena gotiņa pašpatēriņam, kā arī tiek kopts piemājas dārzs.

Lauksaimnieki atzina, ka ļoti būtisks ir ES atbalsts – platībmaksājumi un subsīdijas, kas ļauj kaut nedaudz attīstīties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
17

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
190

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
52

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
55
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
22
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi