SIA “Meždaris” jau desmit gadus nodarbojas ar mežizstrādi.
Firmas četri īpašnieki – Jānis Dālmanis, Ritums Skrastiņš, Didzis Dālmanis un Guntis Skrastiņš – ir profesionāļi, kuri ne tikai strādājot ieguvuši pieredzi, bet arī savulaik studējuši mežrūpniecību.
“Visi protam strādāt mežā, ” saka viens no īpašniekiem Jānis Dālmanis.
Latvijas mērogā “Meždaris” ir vidēja firma, kura darbu nodrošina vairāk nekā 40 cilvēkiem, pirms dažiem gadiem strādājošo skaits bijis pat ap 70.
“Strādājam izdzīvošanas režīmā, pērn peļņa bija ļoti maza,” saka Jānis Dālmanis, viņa teiktais raksturo situāciju mežizstrādē. Pēdējā gada laikā gandrīz nav bijis iespējams kaut ko nozarē prognozēt. “Nopērkam cirsmu, bet pēc nedēļas baļķiem cena nokrītas, paliekam zaudētājos. Kad baļķiem cenas palielinās, arī cirsmas maksā dārgāk. Degvielas cenas kāpums arī atstāj iespaidu,” stāsta Jānis Dālmanis un piebilst, ka mežizstrādāji lielākoties var rēķināties ar četru, piecu procentu peļņu, ne vairāk.
Cik gan nesen bija laiks, kad mežizstrādātājus uzskatīja par bagātniekiem! Tiesa, tie lielākie pelņas guvēji bieži vien bija krāpnieki, kuri tagad nozari pametuši. Laiki mainījušies, jāstrādā godīgi. Noturēties varējuši tie, kas ieguvuši uzticību un strādā likumīgi. “Cirsmu piedāvājums vismaz mums nav samazinājies. Darba pietiek. Vairāki mežu īpašnieki meklē tieši mūs, jo pirms gadiem sadarbība bijusi laba. Piedalāmies “Latvijas valsts mežu” cirsmu izsolēs, esam ieguvuši divus ilgtermiņa līgumus,” stāsta Jānis Dālmanis un izsaka pārliecību, ka Latvijā vēl mežu pietiek un darba tuvākajos gados netrūks.
Mežizstrādes tehniku “Meždaris” sagādājis, uzsākot strādāt, kredītu un līzingu slogs arī ir viens no dzinuļiem, kas neļauj biznesā atslābt. “Ja gribam strādāt, tas slogs kaklā jākar. Jādomā par jaunas tehnikas iegādi, ar gadiem banku procenti mazāki nekļūst, ” pārliecinājies Jānis Dālmanis.
Protams, konkurence ir liela, nav viegli sacensties ar lielajām ārzemju firmām, kuras var atļauties kādu laiku strādāt ar zaudējumiem, lai iekarotu tirgu, tiktu galā ar mazajiem uzņēmējiem un vēlāk diktētu noteikumus.
Pērn Latvijā bija teju vai dārgākais koks Eiropā. Cik Vācijā eiro, tik Latvijā latu. Kāds tam pamats, “Meždara” vīri neņemas spriest. Eiropā pieprasījums krities, lētu koku ieved no Kanādas.
Vēl nesen arī daudzi Latvijas mežizstrādātāji cerīgi raudzījās uz Krievijas pusi. Tikai retais kaimiņvalsts mežos pastrādājis, iesākto turpina. Nav jau nekur zelta bedres, cenas pamazām izlīdzinās.
“Zemniekiem
atmaksā akcīzes nodokli. Ik pa laikam atskan runas, ka arī mums vajadzētu akcīzes nodokli atmaksāt, bet viss palicis pa vecam. Laikam nav nozarei tādu aizstāvju kā zemniekiem. Igaunijā akcīzes nodokli atmaksā, igauņu firmas jau sāk strādāt Latvijā un izspiest vietējos mežizstrādātājus,” stāsta viens no “Meždara” īpašniekiem Ritums Skrastiņš un piebilst, ka pēdējos gadu siltās ziemas arī ietekmējušas darbus. “Ja laika apstākļi ietekmējuši vai iznīcinājuši ražu, zemnieki saņem kompensācijas, mežizstrādātājus kaunina, ka viņi strādā un izdangā ceļus,” saka R.Skrastiņš.
“Meždarim” ir arī taras dēļu sagatavošanas cehs. Tā saražotie apjomi ir nelieli. Ja mežu īpašnieki vēlas, mežizstrādāji arī atjauno mežu, bet tādu līgumu nav daudz.
Par strādājošo trūkumu “Meždara” saimnieki īpaši nesūdzas. Trūkst kvalificētu speciālistu. Bet tādus mežizstrādei Latvijā sagatavo nepietiekami. Patlaban firmai ir četras zāģeru brigādes, katrā pa četriem vīriem. Viņi lielākoties strādā Cēsu un tepat kaimiņrajonos, bet darbs nu jau vairākus gadus ir arī Kurzemē, kur strādā harvestera brigāde. Darba gados “Meždaris” izveidojies par labu kolektīvu, un kolēģi ir kopā ne tikai darbā, bet vismaz pāris reizes gadā satiekas atpūtā. Pērn bija gan kopīgs brauciens ar plostiem pa Gauju, gan Ziemassvētku balle.
“Ir arī daži mūsējie, kuri aizgājuši uz naudīgākiem darbiem – ceļu būvi, celtniecību. Ir tādi, kuri atgriezušies,” stāsta Jānis Dālmanis un piebilst, ka, lai kā valdība aicina samazināt izmaksas, izmantot aizvien jaunākas tehnoloģijas, diemžēl mežizstrādē nekas modernāks par harvesteriem un forvarderiem nav izdomāts.
“Meždara” īpašnieki pārliecinājušies, ka ar katru gadu aizvien stingrākas kļūst prasības, kuras pildīt uzliek dažādas valsts institūcijas. Protams, viņi nenoliedz, ka kārtībai jābūt gan vides aizsardzībā, gan darba drošībā. Bet vai tikai speciālists ar augstāko izglītību darba drošībā spējīgs uzraudzīt, lai viss atbilstu likumam? “Neviens īpašnieks taču nav ieinteresēts kaut ko neizdarīt, ja tas var kaitēt strādājošajiem,” saka R. Skrastiņš un piebilst, ka, domājot par attīstību, nedrīkst priecāties par vienas dienas ieguvumiem.
Komentāri