Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Kopā no skolas sola

Druva
10:54
23.12.2014
6
Gimene 74k4782

Daces un Māra Baltiņu ģimenē tieši Andrejos piedzima trešā meitiņa Undīne. Atšķirībā no māsām viņa dienasgaismu ieraudzījusi ģimenes lokā, jo nākusi pasaulē mājdzemdībās.

Māra un Daces attiecības sākās Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, viņi gadus piecus mācījās vienā klasē. Tiesa, tā nopietni ieskatījušies viens otrā 12.klases beigās. Kāzas svinēja pirms trīspadsmit gadiem Liepas pagasta “Leči A” mājās, kur tagad dzīvo visa kuplā ģimene.

Baltiņiem ir tā lieliskā iespēja daudz laika pavadīt kopā, jo abi vecāki algoto darbu strādā mājās, kas informāciju tehnoloģiju laikā kļūst arvien populārāk.

Darbs, kurā Mārim jābūt birojā, ir Priekuļu pašvaldībā, bet divās citās darbavietās strādā, izmantojot internetu. Vienā, kas saistīta ar interneta aplikācijām, iesaistīta Dace, kura nodarbojas ar interjera dizainu. “Mums mājās pat ir divi biroji, viens otram netraucējam. Darbs no mājām ir veiksmīgs variants, lai līdztekus 24 stundas diennaktī varētu pievērsties ģimenei. Tas noteikti rada vēl ciešāku saikni,” uzskata Dace.

“Par mums nereti brīnās, kā pēc horoskopa tik nesaderīgas zīmes var sadzīvot kopā. Es esmu Skorpions, Dace – Lauva. Varbūt tas, ka esam tik dažādi, ir par iemeslu, ka esam kopā. Turklāt labi protam viens otram pielāgoties,” bilst Māris un atklāj, ka visai ģimenei ir daudzas kopīgas intereses un viena no tām ir orientēšanās sports. Ja kādreiz tam pievērsās tikai Māris, tad tagad līdzi dodas arī Dace un meitas. “Visticamāk, arī trešo meitu saistīs šo nodarbe, jo viņa piedalījusies sacensībās, vēl mammai puncī būdama. Cēsu Orientēšanās klubā “Meridiāns” šajā sezonā Dace izcīnīja otro vietu savā grupā. Dienā, kad bija jādodas uz apbalvošanas pasākumu, Undīne deva signālu, ka vēlas nākt pasaulē,” atgādina jaunais tētis.

Vecākajai meitai Leonardai ir 10 gadi, vidējai – Karlīnai – septiņi, bet Undīnei vien pāris nedēļu. Par to, kādus vārdus meitām likt, vecāki jau pirmajā mirklī bijuši vienisprātis. Vecākā meita tikusi pie vārda, kas bijis domāts puikam, jo sākotnēji esot bijusi pārliecība, ka gaidāms puika. Taču, kad daktere pateica, ka būs meitiņa – peciņa, vecāki nopriecājās un par vārdu galvu nelauzīja, atstājot ne tik bieži dzirdēto – Leonarda.

Baltiņi uzskata, ka īsta latviešu ģimene ar trīs bērniem tikai sākas – jo vairāk bērnu, jo vairāk prieka tie rada. Viņuprāt, esot skumji, ka ne visiem izdodas vārdus – daudzbērnu ģimene – nest ar goda un lepnuma sajūtu. Interesanti, ka viņu pašu ģimenēs tā jau kļuvusi par tradīciju, ka mazāk par trim gan nevar būt. “Tas, ka ģimenē ir jābūt vismaz trim bērniem, ir ierakstīts laulības līgumā, jo abi ar Māri nākam no ģimenēm, kur esam trešie bērni. Tātad tas ir likumsakarīgi,” smaidot saka Dace un piebilst, ka tādu lietu, kā īpašu ģimenes plānošanu jeb datumu skaitļošanu viņa neatzīst, uzskatot, ka bērni jārada tad, kad vecāki ir tam gatavi. “Par trešo bērnu bijām domājuši, taču to atlikām. Iestājos augstskolā, visu laiku atgādināju sev, ka man ir studijas un tamlīdzīgi. Tad kādā sarunā draudzene man pajautāja, vai es gribētu būt projekta bērns, kas ieplānots konkrētā laikā. Padomāju, ka negribētu gan, ka gribētu būt mīlestības bērns. Tas bija tas klikšķis, un pagāja neilgs laiks, kad Undīne pieteicās. Ļoti priecājāmies par šo notikumu. Tiku līdz trešajam kursam augstskolā, taču man būs iespēja pēc kāda laika studijas turpināt,” domā Dace.

Dace saka, ka trešā bērna piepulcēšanās ģimenei vairāk ietekmē vecākās meitas, kurām tagad jāuzņemas lielāka atbildība nekā līdz šim. “Viens ir uzmanība, ko ne vienmēr varu veltīt visiem vienādi, bet, pats galvenais, – vecākās meitas zina, ka mammai vairs nav tik daudz laika un ar dažādiem sīkiem mājas darbiem viņām jātiek galā pašām. Tas ir pozitīvi, jo viņām jākļūst patstāvīgākām. Mums jau ir vēl viens ģimenes loceklis, kas jūt, ka sācies pārmaiņu laiks. Tā ir kaķenīte Pūka, kas kopā ar mums ir no tā laika, kad precējāmies. Tagad viņai ir pārdzīvojumi, ka Undīnīte izpelnās lielāku uzmanību,” piebilst jaunā māmiņa un atsauc atmiņā, ka pats sarežģītākais posms, līdzīgi kā citiem, esot bijis laiks, kad ģimenē ienācis pirmais bērniņš. “Protams, bija neziņa. Jautājumi – kā tas būs, ko darīt. Par laimi, mums visu laiku ir bijis atbalsts gan no Māra, gan maniem vecākiem. Turklāt šogad mana mamma devusies pensijā, tātad varēs vairāk palīdzēt mazās auklēšanā,” atklāj Dace, bet Māris papildina: “Ar pirmo bija tā – gribējās jautāt, kur ir lietošanas instrukcija, kas tagad jādara? Nu jau pieredze ir uzkrāta.”

Leonarda nākusi pasaulē Rīgas dzemdību namā, Karlīna – Valmierā, bet Undīne

piemājas pirtiņā – vietā, kur ģimene ik svētdienu dodas pērties. “Sākotnēji bijām pārliecināti, ka arī Undīnei jānāk pasaulē Valmierā, tad gadījās pabūt ciemos pie draudzenes, kura dzemdēja Vidzemes slimnīcā, es biju nepatīkami pārsteigta, ka, ejot garām pa gaiteni ģimenes istabiņai, tajā var brīvi ielūkoties un redzēt, kas notiek, jo caurspīdīgās istabiņas durvis atklāj citu skatam privāto telpu. Sapratu, ka tomēr gribu saglabāt savu telpu, un tā nonācām pie varianta bērniņu pasaulē laist mājās, jo dzemdībās pats svarīgākais ir miers,” stāsta mamma.

Baltiņi paziņu lokā arī zinot vairākas mājdzemdības, tāpēc šāds solis viņus nav baidījis. “Mana ginekoloģe nebija sajūsmā par šādu lēmumu, jo savā praksē ir pieredzējusi dažādus gadījumus. Man tādas pieredzes nebija, nebija, no kā baidīties vai kādēļ atteikties no šīs domas. Lēmumu pieņēmām, konsultējoties ar vecmāti, apzinot visus riskus. Viņa bija tā, kas iedvesmoja, teica, ka patiesībā veselai sievietei nav, ko darīt slimnīcā,” teic Dace.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
31
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
30

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
53
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi