Jaunpiebalgas kultūras namā šosezon amatiermākslas kolektīvi aktīvi apgūst jaunu repertuāru, priecē novada ļaudis koncertos, aicina ciemos draugu kolektīvus, paši dodas uz koncertiem.
“Vakaros kultūras nams ir cilvēku pilns, visi kolektīvi mēģina – amatierteātris “Triksteri”, jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi “Piebaldzēni”, jauktais koris, vēl arī folkloras kopa, bērnu deju kolektīvs,” saka mākslinieciskās daļas vadītāja Ilze Stolere.
Gan Ilze Stolere , gan kultūras nama direktore Lāsma Skutāne, gan kolektīvu vadītāji līdztekus dziedātāju, dejotāju un aktieru mākslinieciskajam sniegumam domā arī par viņu tērpiem. Jaunpiebaldzēni ikvienos svētkos allaž novērtēti ar
precīzajiem tautastērpiem, prasmi parādīt sevi.
“Katru sezonu cenšamies papildināt kolektīvu garderobi, tērpi novalkājas, atnāk jauni dalībnieki, kuriem tie vairs neder. Jauniešu deju kolektīvs gatavojas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, par viņiem tiek domāts īpaši,” stāsta Ilze un rāda brunčus – baltus ar sarkanām svītrām. Jauniešu kolektīvam izraudzīti Ērgļu
novada tērpi. Šķiet neierasti gaiši, jo pierasts pie Piebalgas smagnējām, piesātinātajām krāsām. “Meklējam audumu priekšautiem. Puišiem būs lina bikses, vajag arī vestes, apavus. Mums ir izveidojusies sadarbība ar “Limbažu Tīni”,
Staiceles audējām,
meistares noauž
audumus, kādus mums vajag. Pašas visu sašujam,” pastāsta mākslinieciskās daļas vadītāja.
No tāda paša auduma kā jauniešu kolektīvam brunči būs arī bērnu kolektīvam.
Pērn, projektā piesaistot finansējumu, sagādāti tērpi vidējās paaudzes deju kolektīvam.
Vasarai vajadzētu lina tērpus, lai dažādos brīvdabas koncertos un pasākumos arī koris var lepoties ar saviem tērpiem. Liels bijis koristu prieks, ka ir ne tikai tērpi, bet vīriem arī zābaki, sievām – kurpes. “Piebaldzēni ir pazīstami ar savām ratenēm jeb gardibenēm. Diemžēl nav meistaru, kuri prastu tās izgatavot. Koristiem, dejotājiem cepures ir, bet zinātāji var pamanīt, ka tomēr nav pilnīgi precīzas. Smejam, ka vairāk atgādina kovboju, ne piebaldzēnu cepures,” atklāj Ilze un ar gandarījumu piebilst, ka jaunpiebaldziete Velga Rubene mācās tās gatavot, būs gan savs meistars, gan īstas cepures. Tāpat kā, apgūstot meistarību, pašas Jaunpiebalgas audējas varēs sava novada kolektīviem noaust audumus tērpiem.
Amatierteātris katru sezonu iestudē kādu jaunu lugu, jau pierasts, ka aktieri paši piemeklē tērpus. “Teātrim ir jābūt savai tērpu noliktavai. Tā pamazām veidojas. Katru gadu gribam uzšūt vismaz kādu jaunu tērpu,” stāsta Ilze Stolere. Pērn Blaumaņa lugas izrādīšanai uzšūti saimnieces un divu kalpoņu tērpi, bet Ziemassvētku uzvedumam – trīs Rūķu kostīmi, Meža meitas tērps, arī vairāki apmetņi.
Šosezon “Triksteri” iestudē Zigmunda Skujiņa “Brunču medības”. Lugas darbība
notiek
tālajā 1749.gadā. Te nu nekādi neiztikt bez tā laika tērpiem, protams, ja režisors darbību nepārceļ uz citu laiku. “Kādi tolaik bija tērpi, informācijas internetā ir daudz. Taču pētot, izzinot, salīdzinot palikām pie tiem, kādus zīmējis Broce,” pastāsta Ilze. Sadarbībā ar lielajiem teātriem izdevies dažus tērpus sagādāt, tie jāpāršuj, jāpapildina. Kā uzsver Ilze, ja mētelim bija spīdīgas pogas, tad tādām arī jābūt. Jaunajā izrādē darbojas 15 aktieri, katra atveidotajam tēlam vajadzīgs piemērots apģērbs. Tērpu izvēlē, arī darināšanā daudz dara režisore Aina Damroze. Labprāt iesaistās un palīdz arī vietējās rokdarbnieces, piemēram, Ilga Bobrova un Vera Ķīķere. Arī Ilze Stolere ir laba šuvēja.
“Teātra tērpu papildināšanai, protams, noder arī humpalas. Tur bieži vien var atrast ko ļoti oriģinālu,” bilst kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja.
“Triksteru” iestudējumam scenogrāfiju veido māksliniece, jaunpiebaldziete Rasa Ontužāne.
“Tērpi nepieciešami folkloras kopai. Kolektīvs jauns, gādāsim,” tā Ilze Stolere.
Tuvākajā laikā Jaunpiebalgas kultūras namā paredzēti vairāki interesanti pasākumi, kuros sabrauks viesi gan no kaimiņnovadiem, gan Rīgas. Koriem būs sadziedāšanās, dejotājiem – sadancošana. Jau 20. reizi pagasta ļaudis satiksies koncertā, vokālistu konkursā
“Mēs tiksimies martā”. Tas allaž bijis kupli apmeklēts, jo gribas taču paklausīties savējos. Tāpat kā redzēt pašu teātra izrādi, dzirdēt sava kora koncertu un pārliecināties, ka dejotāju soļi tikpat viegli.
“Vienmēr jau gribas, lai koncertos, teātru izrādēs, pasākumos būtu vairāk cilvēku,” atzīst Ilze Stolere un uzsver, ka jaunpiebaldzēni aktīvi iesaistās amatiermākslā, tas priecē gan skatītājus un klausītājus, gan pašus kolektīvu dalībniekus, jo ir taču prieks būt pulkā starp savējiem.
Sarmīte Feldmane
Komentāri