Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Ezerpilī sākas jauns laikmets

Līga Eglīte
00:00
16.02.2017
61
Jolanta Sausina 6 1

Āraišu arheoloģisko muzejparku, kurā ietilpst 9.-10.gadsimta ezerpils rekonstrukcija, akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas Meitu salā, kā arī 14. līdz 17.gadsimta viduslaiku mūra pils drupas, turpmāk apsaimniekos Amatas novada pašvaldība, veidojot pašvaldības nodaļu “Āraišu arheoloģiskais parks”. Šis nav pirmais gadījums, kad pašvaldības pārziņā nonāk liels vēsturisks objekts. Jau 2003. gadā Cēsu pašvaldība pārņēma Cēsu viduslaiku pilsdrupas, Raunas pašvaldība Raunas pilsdrupas, jo līdz tam nepiederošos īpašumos nevarēja realizēt apsaimniekošanu.

Unikālā vēstures objekta saglabāšanas un attīstības procesus turpmāk virzīs Amatas novada pašvaldības nodaļas “Āraišu arheoloģiskais parks” vadītāja Jolanta Sausiņa, veidojot speciālistu un darbinieku komandu: “Mērķis ir saglabāt kultūrvēsturisko vidi un attīstīt to pēc iespējas tuvāku ezerpils autora arheologa Jāņa Apala iecerei. Lai šeit paliek raksturīgā klusuma aura, nepārsātinot to ar lieko, rosinot apmeklētāju iztēli, nepasakot visu priekšā.

Kultūras ministrija Valsts nekustamo īpašumu “Āraišu ezerpils” 12,67 hektāru platībā pašvaldībai nodeva ar daudziem nosacījumiem, iestrādājot tos Ministru kabineta rīkojumā, turpmāk kontrolējot, vai objekts tiek pienācīgi apsaimniekots. No pašvaldības tiek sagaidīta teritorijas labiekārtošana, kultūras dzīves sekmēšana, kultūras vērtību saglabāšana, kultūras mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana un vērtību nodošana nākamajām paaudzēm.”

Āraišu arheoloģiskais parks apmeklētājiem būs atvērts no aprīļa, un turpmāk tā darbība tiks nodrošināta visu gadu. Līdz sezonas sākumam interesentiem, kuri vēlēsies apmeklēt parku, iepriekš jāpiesakās, zvanot vai sūtot e-pastu. Jau martā darbu sāks speciālists, kurš koordinēs pasākumus, rūpēsies par muzejpedagoģijas jomu un darbu ar tūristu grupām.

Jolanta Sausiņa stāsta, ka pirmajā gadā paredzēts sakārtot teritoriju, rūpējoties par pieejamību, atbilstošu tualeti, gājēju laipām. Āraišu ainavā paredzēts atvērt dažas skatu vietas, izcērtot nelielu skaitu koku un krūmu.

Izmantojot iepriekšējo gadu tūrisma statistiku, taps īpašas programmas atbilstoši apmeklētāju vecumam un interesēm. Pasākumu un aktivitāšu organizēšanā būs sadarbība ar Āraišu biedrību, Amatu māju, vietējiem stāstniekiem. Drīzumā gaidāma tikšanās ar vēstures skolotājiem, lai saskaņotu muzejparka vēsturiskās tēmas ar skolu mācību programmām. Iespējams, jau nākamgad tiks rīkoti gidu kursi.

Šajā sezonā varēs iegādāties jauno suvenīru – “Āraišu kraukšķi” -, kas tapis sadarbībā ar Āraišu “Vējdzirnavu” saimnieci Vinetu Cipi. Našķi gatavojot, izmantoti produkti, kas bija zināmi jau 9.gadsimtā – graudi, medus, kaltētas ogas. Tūristiem piedāvās arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izdevumus un jaunos Āraišu arheoloģiskā muzejparka bukletus. Savukārt visiem Āraišu iedzīvotājiem plānots ieviest Lojalitātes kartes – brīvbiļeti apmeklējumam ar iespēju atvest vēl kādu viesi bez maksas. Šogad ieplānoti lielāki pasākumi: Lieldienu lustes aprīlī, Zāļu diena, Līgo sadziedāšanās, grupas “Auļi” koncerts jūlija beigās.

Par iepriekšējo pieredzi saistībā ar ezerpili Jolanta Sausiņa stāsta: “Man ir bijusi laime un iespēja pazīt arheologu Jāni Apalu. Pat vēl nenojaušot, ka te kādreiz nokļūšu un strādāšu, esam daudz runājuši par Āraišiem, par senvēsturi. Nu jau aizsaulē aizgājušais Jānis Apals man stāstīja par iecerēm un sapņiem – ja būtu iespēja, ko viņš Āraišos darītu. Tas nav palicis tikai sarunās. Ieceres ir fiksētas Jāņa Apala dokumentos, pierakstos, viņa personīgajā arhīvā. Ar dokumentiem laipni dalās un palīdz vēsturnieka dzīvesbiedre, arheoloģe Zigrīda Apala. Kopā ar Jāni un Zigrīdu Apaliem esmu bijusi vairākās ezerpilij līdzīgās vietās Dānijā, Lofotu salās, Itālijā. Jau pagājušajā vasarā sākām realizēt pāris projektu. Ieskenēts Jāņa Apala fotoarhīvs, top datu bāze.”

Šobrīd pirmajā stadijā ir apmeklētāju centra būvprojekts, kura realizācija varētu noritēt nākamajā gadā, pabeidzot pirms valsts svētkiem. Tajā ieplānota maināmā un pastāvīgā ekspozīcija ar Jāņa Apala piemiņas istabu, ekspozīcijas zāle, telpa sarunām, semināriem, būs arī ēdināšana un nopērkami suvenīri. Nākotnē blakus taps eksperimentālās arheoloģijas centrs ar laboratoriju un studijām, kā arī ēka, kur varēs redzēt seno mājokļu būvniecības procesu.

Drīzas pārmaiņas paredzētas ne tikai Ezerpilij, kuras turpmākā misija būs izzināšanas un iepazīšanas ekspozīcija, bet arī pārējiem diviem objektiem. Jolanta Sausiņa iepazīstina ar plāniem: “Meitu saliņu vēlamies parādīt kā vietu pieredzējumam, nodarbībām. Paredzēts atjaunot ēkas un sakārtot teritoriju. Mūra pils ir visklusākais objekts, visneapgūtākais. Vispirms jāaizved lielā zemes kaudze pagalma vidū, kura daudziem rada neizpratni. Kad vieta būs brīva, varēs vieglāk saprast, ko tālāk darīt. Vēlos realizēt to sapni, kas bija Jānim Apalam. Jau pirmajos trijos gados varēs redzēt, kas mainījies, bet sapņa īstenošanai nepieciešami apmēram desmit gadi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi