Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Līdzdalība. Labiekārtot vidi

Anna Kola
13:39
22.03.2024
113
Dikis 1

Aicina atbalstīt Mores Tautu dīķa un apkaimes atdzimšanu.

More

Mores pagasts, lai arī nu jau gadiem ne Cēsu, bet Siguldas novadā, aizvien ir pagasts, ar kuru mūspuses pagastiem ciešas saites un kas cenšas dzīvot līdzi laikam. Tur mājo jauni cilvēki, kam netrūkst ideju, ieceru, no kurām top lieliskas iniciatīvas. Tām nepieciešams arī līdzcilvēku un arī pašvaldības atbalsts. Divas, kuras īsteno pašreiz: Mores Tautu dīķa sakopšana un ģimenei draudzīgas vides teritorijas izveide pagastā.

Idejas ir, bet aktivitātes un līdzdalības pietrūkst

Mores pagasta Iedzīvotāju padome gaida Siguldas novada iedzīvotāju balsojuma rezultātus par projekta pieteikumu, kurā iecerēts pagastā izveidot vietu ģimenes atpūtai.

Siguldas novads pērn tika atzīts par ģimenei draudzīgāko pašvaldību Latvijā. Lai naudas balvu – 30 tūkst.eiro – izmantotu tieši tā, kā to vēlas iedzīvotāji, vietvara izsludināja projektu konkursu, kurā var saņemt līdzekļus, lai radītu ģimenēm noderīgu publisko infrastruktūru.

“Līdz pat pieteikšanās termiņa beigām aktīvi mudināju Mores iedzīvotājus pieteikties, bet nebija neviena iesnieguma,” stāsta pagasta Iedzīvotāju padomes loceklis Kalvis Grīnbergs. “Tad nu sagatavoju un iesniedzu divus, finanšu rāmim gan atbilda tikai viens – par teritorijas labiekārtošanu, ierīkojot spēļu galdus – āra riču raču un dambretes galdu, Lielās zvaigznes telti un āra futbola galdu. Tā būtu vieta, kur ģimenēm kopīgi atpūsties svaigā gaisā. Pieteikumu apstiprināja, līdz 21.martam cilvēkiem bija iespēja par to balsot, autorizējoties Siguldas pašvaldības pakalpojumu vietnē,” par ieceri padarīt Mori par ģimenei draudzīgāku pagastu pastāsta Kalvis Grīnbergs. “Balsojuma rezultātu uzzināsim pēc datu apkopošanas. Jācer, ka savā kategorijā gūsim atbalstu.”

K.Grīnbergs arī piebilst, ka vēlētos, lai Mores iedzīvotāji būtu aktīvāki, gan rosinot jaunas ieceres, gan tās atbalstot. “Iedzīvotāju padomes sanāksmē lūdzu dalīties viedokļos, kā uzrunāt morēniešus, kuri neizmanto sociālos tīklus un neuzzina par daudzām iespējam. Secinājām, ka svarīgi būtu veidot tiešo kontaktu klātienē, iedzīvotājus uzrunājot uz ielas, aicinot uz sanāksmēm. Līdz šim diemžēl lielas intereses par iedzīvotāju sanāksmēm un sarunām nav. Kad iepriekš pašvaldība rīkojusi sarunas, manuprāt, atnākušo skaits nav bijis liels – divdesmit līdz trīsdesmit klausītāju,” pastāsta K.Grīnbergs. “Sociālajos tīklos ar ierakstiem, paziņojumiem gan dalās diezgan aktīvi, tomēr atgriezeniskās saites, varētu teikt, nav gandrīz nemaz. Pa retam kāds pienāk un saka: “Es tur to un to pamanīju feisbuka vietnē!” Bet reakciju par uzzināto nepauž. Gribētos, lai cilvēki iesaistās vairāk, dalās viedoklī, domās.”

K.Grīnbergs atklāj, ka izlemts rīkot iedzīvotāju interešu grupu tikšanās, pieaicinot pašvaldības pārstāvjus. “Jau drīzumā aicināsim kopā seniorus, būs sanākšana mājražotājiem. Domāju, interešu grupu sapulces būs saistošākas, ar pašvaldības pārstāvjiem varēs izrunāt to, kas svarīgs tieši šiem morēniešiem. Tā Iedzīvotāju padome būtu kā vidutājs starp vietējiem cilvēkiem un pašvaldību.”

Laukums

Uzlabot dzīvi Mores pagastā. Bērniem ir interesanti pabūt dažādās vietas, taču svarīgi radīt piemērotu vidi pašu pagastā.

Veidot skaisto arī nākamajām paaudzēm

“Iniciatīvu, ka jāsakopj Mores Tautu dīķis, pašvaldībai iesniedzām jau 2022.gadā. Pa­gasta svētkos par to parakstījās gana daudz cilvēku, tomēr mūsu kolektīvo iesniegumu nepieņēma, jo trūka parakstītāju personas koda un citu datu, kas apstiprinātu identitāti. Turklāt bija nosacījums, cik lielai daļa parakstītāju jābūt Siguldas pašvaldības iedzīvotājiem. Tā par vērā ņemamiem atzina tikai portālā “Ma­na­Balss.lv” savāktos parakstus,” par ieceres virzību uz tās realizēšanu pastāsta viens no biedrības “Bioplāns” dibinātājiem Edgars Spura.

Viņš un sieva Jolanta ir rīdzinieki, kurus dzīves ceļš 2019.gadā atveda uz Mori, lai iegādātos īpašumu, kur ģimenei būt pie dabas. Un tieši skaistā vieta, apkārtnes ainaviskums un mazā pagasta šarms viņus vilināja uz šejieni visvairāk. Nu jau vairāk nekā divus gadus abi aktīvi darbojas sabiedriskā labuma vārdā – ar mērķi uzlabot, atjaunot skaisto vidi, proti, iztīrīt un sakopt Tautu dīķi. Pērnā gada jūnijā abu aktivitāte vainagojās ar zināmiem panākumiem. Lai arī Mores svētkos savāktos parakstus neakceptēja, rezultāts tomēr ir.

“Jūnijā saņēmām Siguldas novada pašvaldības ziņu, ka mūsu – Mores pagasta un apkārtnes iedzīvotāju – kolektīvais iesniegums ir izskatīts, izvērtēts un nepieciešamais finansējums Tautu dīķa tīrīšanas projekta izstrādei ir ieplānots pašvaldības budžetā. Jāteic liels paldies visiem, kas atbalstīja un parakstīja mūsu iniciatīvu. Portālā “ManaBalss.lv” tikta savākti vairāk nekā 330 paraksti un vēl ap 150 anketās,” tā E.Spura.
Viņš arī piebilst, ka ir liels gandarījums par sasniegto un par pašvaldības atbalstu iecerei. “Finansējums tehniskā projekta izstrādei ir piešķirts, bet zinām, ka projektēšana vēl nav uzsākta. Plānots gan šajā pavasarī to izdarīt. Cerējām, ka darbi jau rit, process iesācies, tomēr vēl nāksies pagaidīt. Līdzekļi projektam gan ir rezervēti, tāpēc nav šaubu, ka to arī izstrādās.”

Jautāts par vietējo iedzīvotāju atsaucību iniciatīvai, E.Spura vērtē, kaut pagasts neliels, nevar teikt, ka intereses par iniciatīvu nebūtu vai tā būtu pārāk maza. “ManaBalss.lv” balsošanā varbūt vairāk nospēlē sociālo tīklu mārketings. Un Mores svētkos atsaucība bija liela. Klātienē parakstīt iesniegumu nāca daudz vecākā gada gājuma ļaudis, kas daudz pastāstīja, kā dīķis un teritorija ap to izskatījusies viņu jaunībā. Stāstīja, ka savulaik peldējušies, kā pie tā atpūtušies, svinējuši svētkus. Daudzi arī dalījās priekā, ka kāds uzņēmies atbildību šo vietu sakārtot, iekopt,” pastāsta “Bioplāna” pārstāvis. “Savu­kārt pavisam jaunie nemaz nezina, kur tāds Tautu dīķis atrodas, jo vasarās tas vairāk izskatās pēc aizaugušas pļavas. Mēs varam būt tie, kas nodod nākamajām paaudzēm tīru, nepiesārņotu un koptu vidi,” saka Edgars Spura. Viņš uzsver, ka morēnieši gadiem rīkojuši talkas, sakopuši publiskās teritorijas, tostarp arī pie dīķa. “Tādēļ nevarētu teikt, ka iedzīvotāju aktivitāte būtu zema.”

Bezpeļņas organizācija “Bio­plāns” nekādas darbības nevar veikt, iekams nebūs sagatavots pašvaldības solītais projekts. “Kad būs gatavs tehniskais projekts, tad mēs kā biedrība varēsim piesaistīt sponsorus, Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai turpinātu ieceri īstenot tālāk. Ja to darīs pašvaldība, uz ko ceram, plā­nojam izstrādāt vēl kādu lab­iekārtošanas projektu dīķa apkaimei. Tas varētu būt atpūtas laukumiņš, skatu tornītis vai pastaigu taka.”

Dīķa sakopšana nav vienīgā E.Spuras iecere. “Tepat, pāri ceļam, sākas Gaujas Nacionālais parks. Morē ir briežu dārzs, Kau­jas muzejs. Būtu jauki, ja Mori varētu padarīt tūristiem vēl pievilcīgāku. Dīķim vienā pusē ir purvs. Būtu lieliski, ja no dīķa cauri purvam vītos pastaigu taka un pa to varētu aiziet līdz Briežu dārzam. Tā gan ir tikai mana vīzija, bet tāda pati savulaik bija ideja par Tautu dīķi,” iecerēs dalās E.Spura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pašvaldība ierobežo latvāņus

09:22
02.07.2024
17

Vai tā pļava, vai ziedoša ceļmala un klusa mežmala, daudzviet jau pa gabalu redzamas lielas, baltas ziedu galvas. Zied latvāņi. Cits sniedzas pat pāris metru augumā. No attāluma varens, karstā dienā jūtama saldenā smarža. Indīgs, invazīvs, un Ministru kabineta pieņemtie    “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvānis – izplatības ierobežošanas noteikumi” paredz šī auga iznīcināšanas […]

Senie mūri jāsaglabā

12:17
28.06.2024
30

Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem Katrs, kurš bijis Cēsu Pils parkā vai muzejā vai kaut redzējis pastkartes par Cēsīm, nevar nepamanīt pils Ziemeļu torni. Tāds tas, pa gabalu nemainīgs, bijis acu priekšā. Ziemeļu torņa vēstures stāsts ir vairākus gadsimtus garš. “Zināms, ka Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Ple­tenberga laikā pils nocietinājumi papildināti ar trim aizsardzības torņiem. Tie […]

NVO atbalsts jauniešiem

12:07
28.06.2024
51

“Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs.  Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbam, grūtībām, izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un […]

Iedzīvotāji iesaistās

12:22
26.06.2024
74

Tas ir vien pieņēmums, ka rūķus var satikt tikai ap Ziemassvētku laiku. To viegli apgāž “Vecpiebalgas rūķi”. Biedrība, kurā cilvēki apvienojušies, lai veiktu labus darbus, svinēja desmit gadu jubileju. “Vecpiebalgas Rūķu dienu rīkojām otro reizi. Ziemassvētkos rūķi dodas iepriecināt, atbalstīt, bet vasarā lustējas kopā ar citiem. Un domā par Ziemassvētkiem,” saka biedrības vadītāja Linda Tunte […]

Sociālais darbs. Bērnu aizsardzība

12:12
26.06.2024
30

Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļauta jauna definīcija bērnu seksuālai izmantošanai. Jaunajā definējumā tās ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, arī bez kontakta ar ķermeni, nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās. […]

Aktuāli

11:53
14.06.2024
29

Medicīna ir joma, kurā vienmēr gribam vairāk un labāk, kurā vienmēr ar kaut ko neesam apmierināti, bet, saņemot palīdzību no ārsta, ārstu palīga vai medicīnas māsas, bieži esam pateicības pilni. Tomēr kopumā profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu nodrošina ļoti sarežģīta, samezglota organizatoriska struktūra, kurā joprojām ir milzum daudz trūkumu. Vai daļu no tiem izdosies mazināt jauninājumiem, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi