Sestdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Līdzdalība. Labiekārtot vidi

Anna Kola
13:39
22.03.2024
205
Dikis 1

Aicina atbalstīt Mores Tautu dīķa un apkaimes atdzimšanu.

More

Mores pagasts, lai arī nu jau gadiem ne Cēsu, bet Siguldas novadā, aizvien ir pagasts, ar kuru mūspuses pagastiem ciešas saites un kas cenšas dzīvot līdzi laikam. Tur mājo jauni cilvēki, kam netrūkst ideju, ieceru, no kurām top lieliskas iniciatīvas. Tām nepieciešams arī līdzcilvēku un arī pašvaldības atbalsts. Divas, kuras īsteno pašreiz: Mores Tautu dīķa sakopšana un ģimenei draudzīgas vides teritorijas izveide pagastā.

Idejas ir, bet aktivitātes un līdzdalības pietrūkst

Mores pagasta Iedzīvotāju padome gaida Siguldas novada iedzīvotāju balsojuma rezultātus par projekta pieteikumu, kurā iecerēts pagastā izveidot vietu ģimenes atpūtai.

Siguldas novads pērn tika atzīts par ģimenei draudzīgāko pašvaldību Latvijā. Lai naudas balvu – 30 tūkst.eiro – izmantotu tieši tā, kā to vēlas iedzīvotāji, vietvara izsludināja projektu konkursu, kurā var saņemt līdzekļus, lai radītu ģimenēm noderīgu publisko infrastruktūru.

“Līdz pat pieteikšanās termiņa beigām aktīvi mudināju Mores iedzīvotājus pieteikties, bet nebija neviena iesnieguma,” stāsta pagasta Iedzīvotāju padomes loceklis Kalvis Grīnbergs. “Tad nu sagatavoju un iesniedzu divus, finanšu rāmim gan atbilda tikai viens – par teritorijas labiekārtošanu, ierīkojot spēļu galdus – āra riču raču un dambretes galdu, Lielās zvaigznes telti un āra futbola galdu. Tā būtu vieta, kur ģimenēm kopīgi atpūsties svaigā gaisā. Pieteikumu apstiprināja, līdz 21.martam cilvēkiem bija iespēja par to balsot, autorizējoties Siguldas pašvaldības pakalpojumu vietnē,” par ieceri padarīt Mori par ģimenei draudzīgāku pagastu pastāsta Kalvis Grīnbergs. “Balsojuma rezultātu uzzināsim pēc datu apkopošanas. Jācer, ka savā kategorijā gūsim atbalstu.”

K.Grīnbergs arī piebilst, ka vēlētos, lai Mores iedzīvotāji būtu aktīvāki, gan rosinot jaunas ieceres, gan tās atbalstot. “Iedzīvotāju padomes sanāksmē lūdzu dalīties viedokļos, kā uzrunāt morēniešus, kuri neizmanto sociālos tīklus un neuzzina par daudzām iespējam. Secinājām, ka svarīgi būtu veidot tiešo kontaktu klātienē, iedzīvotājus uzrunājot uz ielas, aicinot uz sanāksmēm. Līdz šim diemžēl lielas intereses par iedzīvotāju sanāksmēm un sarunām nav. Kad iepriekš pašvaldība rīkojusi sarunas, manuprāt, atnākušo skaits nav bijis liels – divdesmit līdz trīsdesmit klausītāju,” pastāsta K.Grīnbergs. “Sociālajos tīklos ar ierakstiem, paziņojumiem gan dalās diezgan aktīvi, tomēr atgriezeniskās saites, varētu teikt, nav gandrīz nemaz. Pa retam kāds pienāk un saka: “Es tur to un to pamanīju feisbuka vietnē!” Bet reakciju par uzzināto nepauž. Gribētos, lai cilvēki iesaistās vairāk, dalās viedoklī, domās.”

K.Grīnbergs atklāj, ka izlemts rīkot iedzīvotāju interešu grupu tikšanās, pieaicinot pašvaldības pārstāvjus. “Jau drīzumā aicināsim kopā seniorus, būs sanākšana mājražotājiem. Domāju, interešu grupu sapulces būs saistošākas, ar pašvaldības pārstāvjiem varēs izrunāt to, kas svarīgs tieši šiem morēniešiem. Tā Iedzīvotāju padome būtu kā vidutājs starp vietējiem cilvēkiem un pašvaldību.”

Laukums

Uzlabot dzīvi Mores pagastā. Bērniem ir interesanti pabūt dažādās vietas, taču svarīgi radīt piemērotu vidi pašu pagastā.

Veidot skaisto arī nākamajām paaudzēm

“Iniciatīvu, ka jāsakopj Mores Tautu dīķis, pašvaldībai iesniedzām jau 2022.gadā. Pa­gasta svētkos par to parakstījās gana daudz cilvēku, tomēr mūsu kolektīvo iesniegumu nepieņēma, jo trūka parakstītāju personas koda un citu datu, kas apstiprinātu identitāti. Turklāt bija nosacījums, cik lielai daļa parakstītāju jābūt Siguldas pašvaldības iedzīvotājiem. Tā par vērā ņemamiem atzina tikai portālā “Ma­na­Balss.lv” savāktos parakstus,” par ieceres virzību uz tās realizēšanu pastāsta viens no biedrības “Bioplāns” dibinātājiem Edgars Spura.

Viņš un sieva Jolanta ir rīdzinieki, kurus dzīves ceļš 2019.gadā atveda uz Mori, lai iegādātos īpašumu, kur ģimenei būt pie dabas. Un tieši skaistā vieta, apkārtnes ainaviskums un mazā pagasta šarms viņus vilināja uz šejieni visvairāk. Nu jau vairāk nekā divus gadus abi aktīvi darbojas sabiedriskā labuma vārdā – ar mērķi uzlabot, atjaunot skaisto vidi, proti, iztīrīt un sakopt Tautu dīķi. Pērnā gada jūnijā abu aktivitāte vainagojās ar zināmiem panākumiem. Lai arī Mores svētkos savāktos parakstus neakceptēja, rezultāts tomēr ir.

“Jūnijā saņēmām Siguldas novada pašvaldības ziņu, ka mūsu – Mores pagasta un apkārtnes iedzīvotāju – kolektīvais iesniegums ir izskatīts, izvērtēts un nepieciešamais finansējums Tautu dīķa tīrīšanas projekta izstrādei ir ieplānots pašvaldības budžetā. Jāteic liels paldies visiem, kas atbalstīja un parakstīja mūsu iniciatīvu. Portālā “ManaBalss.lv” tikta savākti vairāk nekā 330 paraksti un vēl ap 150 anketās,” tā E.Spura.
Viņš arī piebilst, ka ir liels gandarījums par sasniegto un par pašvaldības atbalstu iecerei. “Finansējums tehniskā projekta izstrādei ir piešķirts, bet zinām, ka projektēšana vēl nav uzsākta. Plānots gan šajā pavasarī to izdarīt. Cerējām, ka darbi jau rit, process iesācies, tomēr vēl nāksies pagaidīt. Līdzekļi projektam gan ir rezervēti, tāpēc nav šaubu, ka to arī izstrādās.”

Jautāts par vietējo iedzīvotāju atsaucību iniciatīvai, E.Spura vērtē, kaut pagasts neliels, nevar teikt, ka intereses par iniciatīvu nebūtu vai tā būtu pārāk maza. “ManaBalss.lv” balsošanā varbūt vairāk nospēlē sociālo tīklu mārketings. Un Mores svētkos atsaucība bija liela. Klātienē parakstīt iesniegumu nāca daudz vecākā gada gājuma ļaudis, kas daudz pastāstīja, kā dīķis un teritorija ap to izskatījusies viņu jaunībā. Stāstīja, ka savulaik peldējušies, kā pie tā atpūtušies, svinējuši svētkus. Daudzi arī dalījās priekā, ka kāds uzņēmies atbildību šo vietu sakārtot, iekopt,” pastāsta “Bioplāna” pārstāvis. “Savu­kārt pavisam jaunie nemaz nezina, kur tāds Tautu dīķis atrodas, jo vasarās tas vairāk izskatās pēc aizaugušas pļavas. Mēs varam būt tie, kas nodod nākamajām paaudzēm tīru, nepiesārņotu un koptu vidi,” saka Edgars Spura. Viņš uzsver, ka morēnieši gadiem rīkojuši talkas, sakopuši publiskās teritorijas, tostarp arī pie dīķa. “Tādēļ nevarētu teikt, ka iedzīvotāju aktivitāte būtu zema.”

Bezpeļņas organizācija “Bio­plāns” nekādas darbības nevar veikt, iekams nebūs sagatavots pašvaldības solītais projekts. “Kad būs gatavs tehniskais projekts, tad mēs kā biedrība varēsim piesaistīt sponsorus, Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai turpinātu ieceri īstenot tālāk. Ja to darīs pašvaldība, uz ko ceram, plā­nojam izstrādāt vēl kādu lab­iekārtošanas projektu dīķa apkaimei. Tas varētu būt atpūtas laukumiņš, skatu tornītis vai pastaigu taka.”

Dīķa sakopšana nav vienīgā E.Spuras iecere. “Tepat, pāri ceļam, sākas Gaujas Nacionālais parks. Morē ir briežu dārzs, Kau­jas muzejs. Būtu jauki, ja Mori varētu padarīt tūristiem vēl pievilcīgāku. Dīķim vienā pusē ir purvs. Būtu lieliski, ja no dīķa cauri purvam vītos pastaigu taka un pa to varētu aiziet līdz Briežu dārzam. Tā gan ir tikai mana vīzija, bet tāda pati savulaik bija ideja par Tautu dīķi,” iecerēs dalās E.Spura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
24

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
102

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
50

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
31

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

11:47
18.03.2025
165

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu. […]

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
380

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
18
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
29
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi