Zemkopības ministrija plāno veikt pētījumu, lai uzzinātu, ar ko atšķiras zilās no citu šķirņu govīm, kā arī to, vai to piena sastāvs ir atšķirīgs. Taču Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības ”Bajāri” saimniece Velta Jansone, kurai ir piecas zilās govis un viena šīs šķirnes telīte, vērtē, ka ievērojamu atšķirību neesot.
Saimniecībā ir 25 piena govis, kopā ar teļiem ap 40 liellopu. ”Bajāri” ir arī apvienības ”Zilā Govs” biedrs.
V. Jansone atceras, ka retās šķirnes govis sākusi turēt pirms vairākiem gadiem, kad, atšķirībā no pašreizējās situācijas, subsīdijas par tām vēl nav maksātas: „Žurnālā ”Praktiskais Latvietis” izlasīju par zilajām govīm un nodomāju, ka tādu vajadzētu. Man patīk dažādas – brūnraibas, sarkanraibas, zilas, brūnas govis. Tagad tik vēl baltu vajadzētu.”
V. Jansone vērtē, ka retās šķirnes govis izslaukuma un kvalitātes ziņā neatšķiroties no citu šķirņu govīm. Saimniece uzskata, ka zilo govju izslaukumu un slaukuma kvalitāti, tāpat kā citu šķirņu piena devēju produktivitāti, galvenokārt ietekmē tas, cik laba un vērtīga ir barība.
”Cilvēki parasti prasa, kāds ir piens, kāda garša. Man šķiet, ka tas ir tāds pats kā brūnajām. Viss tāpat, arī tauku un olbaltuma daudzums. Ir dzirdēts, ka zilās govis dodot maz piena, arī tā nav taisnība. Varbūt kādā ganāmpulkā tā ir, bet man pienu dod labi – ja labi dod ēst, tad arī piena pietiek,” vērtē V.Jansone.
Tomēr raksturs zilajām govīm
esot atšķirīgs. Tās neesot mierīgas vai piekāpīgas, ganāmpulkā izceļas kā barvedes, tomēr pret cilvēku nav agresīvas un nepakļāvīgas.
Kā šķirnes īpatnību V.Jansone vērtē to, ka zilo govju gēns ir dominants, jo arī, sakrustojot zilo govi ar citu piena lopu šķirni, teļi, visticamāk, būs zili. Tomēr jāņem vērā, ka subsīdijas tiek saņemtas tikai par šķirnes govīm, tādēļ zilās govis tomēr jāsēklo ar zilajiem buļļiem.
V.Jansone atklāja, ka vēl pēdējo gadu saimniecība ir bioloģiskā: „Ar slaucamajām govīm ir grūti būt bioloģiskajam zemniekam.” Šo secinājumu V.Jansone pamato ar lopbarības ierobežojumiem un arī ar to, ka par bioloģisko pienu samaksa nav lielāka, jo pēc tā nav arī īpaša pieprasījuma.
Lai gan par zilajām govīm tiek saņemtas subsīdijas, V. Jansone uzskata, ka tas nav izšķirošais faktors, lai turētu tieši šo šķirni, turklāt atbalsts nav arī tik liels, lai būtiski mainītu saimniecības ekonomisko stāvokli. Tomēr subsīdijas dod iespēju vismaz nedaudz attīstīties: ”Ja nemaksātu, būtu grūti, tomēr arī veikalā cenas aug dramatiski, un rezultātā par litru pārdotā piena nesanāk pat maizes kukulis. Taču jāpērk ir gan spēkbarība, gan mikroelementi, bet arī tie ir dārgi. Cik naudas saņemu, tik tai govī atpakaļ ielieku!” V.Jansone atzīst, ka degvielas un lopbarības cenu pieaugums būtiski ietekmē iespējas saimniekot.
Saimniece rēķina, lai piena lopkopības saimniecība varētu normāli darboties, nepieciešamas apmēram simts govis, bet tik daudz piena lopu turēt ”Bajāros” nav iespējams, jo zemes par maz, taču, ” ja ir ap 30 govju, tad var kaut cik normāli dzīvot”.
Tomēr par spīti problēmām V.Jansone turpina darbu. Ar Eiropas Savienības atbalstu kūtī ierīkots piena vads un iegādāta jauna piena dzesēšanas iekārta. Paņemts arī kredīts un nopirkta tehnika, lai varētu sagatavot skābbarību: ”Ja nav tehnikas, tad vispār neatmaksājas turēt govis.” Tomēr vēl aizvien daudz darbu ”Bajāros” tiek veikts ar rokām, tai skaitā arī mēslu izvešana.
V.Jansone ar humoru vērtē, ja vairs nebūs iespēju turpināt piena lopkopību, tad varētu zilās govis turēt tūristu piesaistīšanai.
Pēc valsts aģentūras ”Lauksaimniecības datu centrs” informācijas Cēsu rajonā pārraudzības ganāmpulkos kopumā ir 30 zilās šķirnes govis. ”Bajāros” ir otrs lielākais zilo govju skaits ganāmpulkā.
Komentāri