Pēdējos divos gados Vidzemes reģionā iezīmējusies tendence samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam, taču samazinājies arī likvidēto uzņēmumu skaits, kam šogad gan vērojama tendence palielināties, aģentūru LETA informēja “Lursoft” komunikāciju vadītāja Indra Jansone.
Pēc 2010.gada, kad Vidzemes uzņēmēju daudzums palielinājās tikai 144 komersantiem (2010.gadā Vidzemē reģistrēts 661 jauns uzņēmums, bet likvidēti 517), 2011. un 2012.gads nesa augošu tendenci, ik gadu paplašinot reģiona uzņēmumu daudzumu par aptuveni 470 uzņēmējiem. Savukārt jau pērn bijis vērojams kritums, kas, visticamāk, turpināsies arī šogad, jo, neskatoties uz to, ka līdz septembra beigām reģionā reģistrēti 479 jauni komersanti, palielinājies arī likvidēto skaits. Kopumā kopš 2010.gada līdz šim brīdim Vidzemē reģistrēti 3 557 jauni uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa jeb 2185 ir SIA ar samazinātu pamatkapitālu.
“Lursoft” veiktais pētījums parāda, ka ārvalstu tiešās investīcijas piesaistīt izdodas ne tikai Rīgā un Pierīgā esošajiem uzņēmumiem, bet arī komersantiem, kuri atrodas tālāk no galvaspilsētas. Piemēram, patlaban no visiem Vidzemē reģistrētajiem uzņēmumiem tiešās ārvalstu investīcijas piesaistījuši nepilni 3% reģiona uzņēmumu, no tiem vairāk nekā desmitā daļa darbojas vairumtirdzniecības jomā, savukārt vēl gandrīz 8% savu darbību saistījuši ar augkopību un lopkopību.
Ievērojamākās tiešās investīcijas Vidzemes uzņēmumos šogad ieguldījuši lietuvieši. “Lursoft” apkopotie dati liecina, ka līdz septembra beigām Vidzemes uzņēmumu pamatkapitālā lietuvieši ieguldījuši jau 8,092 miljonus eiro, tādējādi ievērojami pārsniedzot aizvadītā gada rādītāju. Jāpiebilst, ka 2013.gadā lielākās tiešās investīcijas reģiona uzņēmumos ieguldījuši pārstāvji no Igaunijas (5,511 miljoni eiro), savukārt šogad ziemeļu kaimiņi bijuši ievērojami piesardzīgāki, Vidzemes uzņēmumu pamatkapitālos investējot vien 9,155 tūkstošus eiro.
Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Vidzemē starp populārākajām uzņēmējdarbības nozarēm izvirzījusies tirdzniecība. “Lursoft” aprēķini parāda, ka no visiem reģiona uzņēmumiem nedaudz vairāk nekā 18% izvēlējušies nodarboties ar mazumtirdzniecību, savukārt nepilni 6% strādā vairumtirdzniecības sfērā. Atšķirībā, piemēram, no Kurzemes, kur bez tirdzniecības ievērojama daļa uzņēmēju darbojas arī nekustamo īpašumu jomā, Vidzemes uzņēmēju viena no vizītkartēm ir mežsaimniecība un mežizstrāde, kuru par savu izvēlējušies vairāk nekā 5% reģiona uzņēmumu.
Lai gan “Lursoft” aprēķini liecina, ka Vidzemē strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējo gadu laikā pārsniedzis valsts vidējo rādītāju, pārsvaram ar katru gadu ir tendence samazināties. Tā, piemēram, 2011.gadā, kad viens Vidzemē reģistrētais uzņēmums apgrozījis vidēji 29,291 tūkstošti eiro, tas bijis par 18,11% vairāk nekā valstī vidēji, 2012.gadā šis pārsvars samazinājies līdz 11,54%, bet jau pērn Vidzemes reģiona uzņēmumu vidējais apgrozījums valsts radītāju pārsniedzis vien par 7,79%.
Līdzīgi kā ar vidējo apgrozījumu, pēdējo trīs gadu laikā samērā mainīgus rezultātus uzrādījusi arī Vidzemes uzņēmumu vidējā peļņa. “Lursoft” aprēķinājis, ka, piemēram, 2011.gadā viens Vidzemē reģistrētais uzņēmums nopelnījis vidēji 34 eiro, taču jau nākamajā gadā vidējā peļņa samazinājusies par 41,18%, nokrītoties līdz 20 eiro. Tiesa gan, 2013.gadā lejupslīde nav turpinājusies un uzņēmumi savu vidējo peļņu kāpinājuši jau līdz 78 eiro uz vienu uzņēmumu. Koksne ir viena no lielākajām Vidzemes bagātībām, kas tiek izmantota, lai gūtu vērā ņemamu peļņu. To apliecina arī fakts, ka starp “TOP 5” lielākajiem peļņas guvējiem reģionā pagājušajā gadā iekļuvuši trīs uzņēmumi, kuru ikdiena saistīta ar mežizstrādi vai koksnes izstrādājumu ražošanu. Lielāko peļņu Vidzemes reģionā pērn guvusi AS “Valmieras stikla šķiedra”, otrajā vietā peļņas apjoma ziņā ierindojusies SIA “Foran Real Estate”, bet godpilno trešo vietu ieņem AS “Stora Enso Latvija”.
Līdzīgi kā, piemēram, Kurzemē un Zemgalē, arī Vidzemes uzņēmumos vidējais nodarbināto skaits pēdējo gadu laikā saglabājies nemainīgs. “Lursoft” aprēķini liecina, ka vienā reģiona uzņēmumā pagājušajā gadā strādājuši vidēji divi darbinieki, kas ir tikpat, cik 2012. un 2011.gadā. Tiesa gan, reģionā aizvadītajā gadā bijuši arī vairāki uzņēmumi, kuru darbinieku skaits mērāms desmitos vai pat pārsniedz simtu. Tā, piemēram, vairāk nekā 100 darbinieku pagājušajā gadā bijis 40 Vidzemes uzņēmumos.
Atšķirībā no lielākajiem pelnītājiem un uzņēmumiem, kuri pērn guvuši lielāko apgrozījumu, starp lielākajiem darba devējiem ierindojies tikai viens ražojošais uzņēmums – AS “Valmieras stikla šķiedra”, kurā 2013.gadā nodarbināts 931 darbinieks. Jāpiebilst, ka AS “Valmieras stikla šķiedra” darbinieku skaits ik gadu palielinās, un kopš 2011.gada uzņēmumā strādājošo skaits audzis jau par 17,85%.
LETA
Komentāri