”Jaunbutlēru” saimnieku Ingas un Ojāra Rubeņu ģimenē ir četri bērni – trīs meitas un dēls. Jaunākā ir trīs gadus vecā Līga Džīnija, Martai ir jau 17, Katei 14, bet vecākajam dēlam Mārtiņam 18 gadi.
Dēls dzīvo Rīgā, tomēr brīvdienās ceļš ved atpakaļ uz mājām. Viens no iemesliem, kādēļ Mārtiņš pēc iespējas biežāk grib atgriezties pie savējiem, ir mazā māsiņa. Inga ar smaidu stāsta: ”Visi trīs bērni ļoti gaidīja Līgas Džīnijas piedzimšanu.” Inga un Ojārs spriež, ka dēls ar laiku varētu atgriezties Jaunpiebalgā, bet sarežģīti te dabūt piemērotu darbu.
Arī paši vecāki – Inga un Ojārs – nāk no kuplām ģimenēm. Ojāra mammai kopumā jau ir desmit mazbērnu, visa kuplā Ojāra ģimene ir īsti jaunpiebaldzēni. Radu lokā tiek svinēti svētki, un kopā sanākšanas ir biežas. Kate un Marta piekrīt, ka mīļākie brīži tieši arī ir radu tikšanās. Kuplā ģimene viens otram ir arī liels atbalsts. Bet ar mammas Ingas radiem satikties izdodoties retāk, jo viņi dzīvo Mazsalacā.
Ģimenei ir tradīcija kopā brokastot un vakariņot, kopā tiek pavadītas arī brīvdienas. Inga ir skolotāja bērnudārzā, bet Ojārs – mehāniķis SIA ”Piebalgas alus”. Kate līdztekus vispārizglītojošai skolai mācās mūzikas skolā un darbojas vizuālās mākslas pulciņā, bet Marta mūzikas skolu pabeigusi jau pērn. Meitenes smejoties atzīst, kamēr nav jādala darbi un pienākumi, tikmēr sadzīvo labi, bet arī par spīti mazajiem strīdiņiem viņas esot ne tikai māsas, bet arī draudzenes.
Lai arī vecāki strādā algotu darbu, ģimene sākusi audzēt Romanovas šķirnes aitas, pašreiz ganāmpulkā ir 17 sprogaines. Inga skaidro, ka tās galvenokārt nopirktas, lai: „apkoptu saimniecības zemi. Varbūt kādreiz aitu audzēšana būs izdevīga, bet pagaidām tas tā nav”. Bet produkcijas noieta gan nav, gaļas uzpircēji vēlas lielu produkcijas daudzumu, tam Rubeņu aitu pulciņš par mazu, bet vilnu nevajag nevienam.
Uz jautājumu, cik viegli vai grūti ir būt daudzbērnu ģimenei, Inga atbild, ka, ja vērtē pēc finansiālām iespējām, tad mūsdienās atļauties nevar nevienu bērnu, tomēr viņa uzskata: „Daudzi, tāpat kā ārzemēs, arī pie mums saka, ka vispirms jāiegūst izglītība, jāuzceļ māja un tikai tad var atļauties bērnus, taču, kad tas viss ir, tad vairs var nebūt bērnu.”
Inga turklāt vērtē, ka ar gadiem ir uzkrājusies pieredze: „Visi mācāmies, arī bērnus audzināt. Visi bērni mūsu ģimenē ir gaidīti un mīļoti, bet ar gadiem nāk pieredze, un tā ir pavisam cita. Arī izjūtas ir citas.”
Mīlestības ģimenē kļūst aizvien vairāk un vairāk. Inga atzīst: „Pirmajam bērnam mīlestība ir no mammas un tēta, otrajam no vecākiem un pirmā bērna, trešajam vēl vairāk, un ceturtajam jau ir ļoti daudz, no kā saņemt.”
Komentāri