“Druvas” redakcijā telefonakcijā šonedēļ piedalījās a/s “CATA” izpilddirektors Andris Malkavs.
Lai arī lasītāju atsaucība nebija liela, sarunā tika skarti jautājumi par gaidāmo uzņēmuma reformu un pašreizējām aktualitātēm sabiedriskā transporta pārvadājumos.
– Pirms pāris nedēļām avīzes rubrikā “Hallo, ”Druva”” bija lasāmi vairāki neapmierinātu pasažieru spriedumi. Kā uz to raugāties?
– Ir labi, ka pasažieri izsaka savu viedokli, taču dažbrīd rodas vēlēšanās paskaidrot, ka sabiedriskais transports ir domāts sabiedrības interesēm, ne kāda cilvēka individuālām vajadzībām. Taču brīžiem šķiet, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Ik pa laikam tiek paustas dažādas negācijas un mēs ar tām cenšamies tikt galā. Kādreiz aicinu, lai neapmierinātais pasažieris vispirms vēršas savā pašvaldībā, kuras uzdevums būtu izvērtēt, vai ierosinājums ir būtisks tās zonas iedzīvotājiem kopumā vai vienam cilvēkam. Taču pasažierus uzklausām un iespēju robežās nākam pretim, mainām gan autobusu maršrutus, gan kursēšanas laikus.
– Kas šī gada laikā mainījies un zināms par gaidāmo sabiedriskā transporta reformu?
– Juridiski sabiedriskā transporta reforma šobrīd vēl nav pabeigta. Esam vēl diezgan lielā neziņā par pasažieru pārvadājumu nākotni. Zinām, ka mums pārvadājuma līgums beidzas šā gada 31. decembrī. Turpmāk atļaujas braukt nav. Taču saprotam, ka tādēļ transporta pakalpojumu kustība neapstāsies. Iespējams, ka izsniegtās atļaujas pagarinās vēl uz pusgadu. Laiks rādīs, kas un kā notiks. Arī valsts finansējums mainīsies, tādēļ saskatām nopietnus sarežģījumus. Eiropas Savienību neinteresē, vai Latvijā autobusi kursē labi vai slikti. Viņus interesē, lai starp Eiropas valstīm būtu vienādi konkurences nosacījumi. Lai situācijā, ja te nāktu strādāt zviedrs vai portugālis, viņš saņemtu to pašu, ko saņemtu latviešu pārvadātājs.
– Ko šobrīd nozīmē sniegt pārvadājumu pakalpojumus?
– Pārvadājumu koncepcija kopumā nav slikta. Galvenais ir palielināt transporta pieejamību un uzlabot pakalpojuma kvalitāti. Taču likumdošanā ir iecerētas arī radikālas izmaiņas. Jau nākamajā gadā būtu jāstājas spēkā biļešu realizācijai vienotā tīklā. Ideja ir tāda, ka autobusa biļeti varēs iegādāties kaut ar mobilā telefona starpniecību. Turklāt visi autobusi tiks aprīkoti ar globālās pozicionēšanās iekārtām jeb GPS. Lai, piemēram, Satiksmes ministrija un Valsts SIA ”Autotransporta direkcija” varētu kontrolēt visu tālsatiksmes autobusu maršrutus, atiešanas laikus vai atrašanās vietu. Ir arī ideja papildināt autobusa kases ar papildierīcēm un panākt, ka, nopērkot biļeti, informācija uzreiz nonāk centrālajā datu bāzē. Tādā veidā autotransporta direkcija spētu analizēt pasažieru plūsmu valstī un domāt par uzlabojumiem vai grozījumiem. – Vai iespējams jau nākamajā gadā to visu reāli piedzīvot?
– Mums diviem autobusiem jau tādas iekārtas ir uzstādītas, bet pašreiz nav sasniegts līmenis, lai viss darbotos. Ļoti bieži šie sakari pārtrūkst. Kaut ko ekrānā rāda, bet pēkšņi sakari pazūd. Teikt jau var daudz ko, bet kā tas būs, redzēsim.
– Vai ik gadu, iegādājoties jaunus autobusus, atjaunojas a/s “CATA” autoparks?
– Es teiktu, ka autoparks šobrīd neatjaunojas. Tehnikas vidējais vecums nesamazinās. Jauno autobusu iepirkums ir krietni par mazu, lai varētu uzlabot parka vidējo vecumu. Kādreiz no Vācijas iepirkām lietotus autobusus, bet šobrīd cenas ir strauji augušas, turklāt tos vairs nevar atrast. Perspektīvā domājam par jaunu autobusu iegādi. Arī šonedēļ paredzēts, ka saņemsim pirmos divus jaunos autobusus, kuri kursēs maršrutā Cēsis – Rīga. Ik gadu cenšamies iegādāties kādu jaunu autobusu, lai arī tas ir krietni par maz.
– Kādēļ autobusos šoferi pasažierus neuzņem stāvvietās un atstāj cilvēkus stāvam pieturā?
– Likumdošanā ir noteikts, ka autobusā var uzņemt tik pasažieru, cik to noteikusi izgatavotājrūpnīca. Ja autobusu piereģistrējot CSDD, ir teikts, ka tajā nav paredzētas stāvvietas, tad tas arī autobusa šoferiem jāievēro. Noteikums domāts, lai pasažieriem nodrošinātu drošību. Taču jebkurā gadījumā tā nav autobusa vadītāja vaina, ja stāvvietās netiek uzņemti pasažieri. Pie tam šobrīd jau vienu mūsu šoferi ceļu policija par šādu pārkāpumu ir sodījusi un diviem izteikts aizrādījums.
– Vai aktuāla problēma ir autobusa vadītāju trūkums?
– Ar darbaspēka trūkumu mums ir līdzīgi kā visur Latvijā. Taču man gribas teikt, ka darba apstākļi uzlabojas. Autobusi ir labāki, šoferiem tomēr salīdzinājumā jābrauc mazāk darba stundu nekā kādreiz, katru gadu cenšamies arī algas palielināt Tā ka par saviem darbiniekiem domājam, bet tas, ka nav strādātāju, ir valsts problēma kopumā. Taču jau kādu laiku mūsu uzņēmumā strādā arī pirmā sieviete – autobusa šofere, un par to liels prieks.
– Laukos aktuāla problēma ir autobusa pieturzīmju demolēšana.
– Jā, ar šādām problēmām nākas diezgan bieži saskarties. Gadās, ka skolēni atloka ceļazīmes, demonstrējot fizisko sagatavotību un garīgo vājumu. Taču par zīmju atjaunošanu rūpējas ceļinieki. Bet ir pieturas, kuras tiek labi uzturētas, un ir tādas, kuras regulāri demolē, piemēram, Stalbē.
– Vai šofera pienākums ir apstāties un uzņemt pasažieri, ja tas neatrodas pieturvietā?
– Arī šādas sūdzības reizēm esam saņēmuši. Taču domāju, ka rajona maršrutos autobusa vadītājam būtu jāstājas noteikti. Cik tad to braucēju laukos ir? Turklāt ceļinieki jau sen vairs neuzstāda jaunas pieturas. Lauku ceļos daudzi pieturvietas stabi ir sapuvuši. Vairākos maršrutos arī ārpus mūsu rajona braucam fiksēt pieturas. Meklējam cilvēkus, kuri atceras, kur kādreiz pieturvietas bijušas. Arī mūsu rajonā tā ir aktuāla problēma, kuru nākotnē vajadzētu sakārtot.
– Ko šodien autobusu šoferiem nozīmē izbraukt Rīgu sastrēgumu stundās?
– Rīgu izbraukt ir kļuvis ļoti neparedzami, jo sastrēgumi gadās no autoostas līdz pat Juglai. Taču Rīgā nemitīgi tiek veidotas dažādas nākotnes vīzijas, kā atslogot pilsētas ielas. Šobrīd, piemēram, Juglā tiek būvēta divlīmeņu iebraukšana, bet ko tas daudz līdzēs, ja sastrēgumi ir viscaur pilsētā? Domāju, ka nākotnē autobusa Cēsis – Rīga galapunkts varētu būt Jugla un tālāk pasažieri brauktu ar pilsētas sabiedrisko transportu.
– Vai autobusa biļešu cenas nākamajā gadā plānots celt?
– Biļešu cenas celsies jau šogad. Tas attiecas uz Limbažu un Cēsu rajonu. Rīgas rajonam cenas pacēlām jau pagājušā gada beigās.
– Vai e-biļetes ir guvušas atsaucību pasažieru vidū?
– Patiesībā e-biļetēm šobrīd ir ļoti maza loma. Rajona satiksmē tas nepavisam nav aktuāli. Iespējams, ka studentiem tas nedaudz atvieglo dzīvi, viņi jau laikus piektdienas pēcpusdienai var nopirkt sēdvietas ceļam uz mājām no galvaspilsētas. Taču pasažieri biļetes lielākoties iegādājas kasē vai pie autobusa vadītāja.
– Vairākkārt redakcijā saņemti zvani par autoostas maksas tālruni un nelaipnajām autoostas dispečerēm.
– Ar autoostas darbiniecēm par to ir runāts. Taču, kas attiecas uz maksas izziņu tālruni, tas tika ieviests lielākoties tādēļ, lai autoostas dispečeri varētu netraucēti veikt pamatpienākumus. Arī cilvēki ir disciplinētāki, ja zvana pa maksas tālruni. Tad tiek uzdots konkrēts jautājums un saņemta atbilde. Šobrīd mums šis maksas pakalpojums ir. Iespējams, ar laiku tā vairs nebūs. To rādīs laiks.
– Vai lauku ceļu kvalitāte, īpaši tuvojoties ziemai, rada bažas?
– Neteiktu, ka ziema ir satraucošākais gadalaiks. Ziemā kailsalā apledojušos lauku ceļus rievo, tad tie ir samērā labi izbraucami. Sliktākie autoceļi ir rudens lietavās, kad tie ir dubļaini vai bedru izsisti. Un patiesībā jau lieki piebilst, ka mūsu neceļiem neviens autobusus neražo. Rajona maršrutiem mums nav ko pirkt.
– Vai bažas nerada ziemas tuvošanās un pirmo lielo mīnusu parādīšanās ?
– Šogad līgumus par dīzeļdegvielas piegādi esam noslēguši ar pieciem piegādātājiem. Domāju, ka viss būs kārtībā un degviela būs kvalitatīva. Arī pagājušajā ziemā īpašu problēmu nebija. Tā ka ziema var nākt.
Vai esat apmierināti ar “CATA” pakalpojumiem? Marta Sautiņa no Cēsīm: “Tā kā mācos Rīgā, visbiežāk sanāk braukt maršrutā Cēsis – Rīga – Cēsis. Neko sliktu teikt nevaru. Protams, vienmēr var gribēt labākus autobusus un vēl sazin ko. Kaut gan pēdējā laikā autobusi uz Rīgu kursē labi. Šoferīši ir laipni un nekādi starpgadījumi nekad nav bijuši, runājot par sastrēgumiem un neizbraucamajām Rīgas ielām, paši no tiem apzināti izvairāmies un tajā laikā uz autobusu neejam.” Gunta Sakse no Dzērbenes: “Sabiedrisko transportu izmantoju bieži, jo pašai nav savas automašīnas. Tieši tādēļ varu teikt, ka Cēsīm ar Dzērbeni nodrošinājums ar sabiedrisko transportu ir nepietiekams. Ļoti agri no rīta vai vēlu vakaros nav iespējams nokļūt Dzērbenē. Kādu laiku strādāju Cēsīs un ar šo problēmu saskāros ļoti cieši. Biju spiesta dzīvot Cēsīs, atšķirta no ģimenes. Un aukstajā laikā nereti autobusi ir vēsi. Pie tam šoferīši reizēm pamanās neizsniegt autobusa biļetes. Bet šajā situācijā es kā pasažiere esmu ieguvēja.” Andris no Amatas novada: “Reizēm ar sabiedrisko transportu nākas pārvietoties, taču tas nav bieži. Drīzāk bērni daudz vairāk izmanto sabiedrisko transportu, lai nokļūtu skolā. Taču arī viņi nekad īpaši nav sūdzējušies. Vienreiz autobusā dēls aizmirsa somu, kuru ar autoostas darbinieku palīdzību atradām.” Līga no Kaives: “Domāju, ka daudz ir runāts par neadekvāto sabiedriskā transporta nodrošinājumu ar attālākiem rajona pagastiem. Mums uz pilsētu vien pāris reizes nedēļā kursē autobuss. Pie tam skolēnu reisi piektdienās ir pārpildīti.” Aija Ozoliņa no Cēsīm: “Galvenokārt pārvietojos ar pilsētas transportu un domāju, ka autobusu maršrutos un laikos ir daudz nejēdzību. Taču kurš var izkarot savu patiesību! Ja sanāk, braucu ar pilsētas sabiedrisko transportu, ja tas kavējas vai konkrētajā laikā nekursē, skrienu kājām.”
Komentāri