Cēsu tirgus pārtikas produktu nodaļā pārsvarā iepērkas pensionāri, lauku ļaudis un strādājošie ar zemākiem ienākumiem.
Finanšu eksperti apgalvojuši, ka pērnais gads valstī pagājis inflācijas zīmē. Gada inflācija bijusi 14,1 procentu augsta. Vēl speciālisti skaidrojuši, ka daudzi iedzīvotāji savā kabatā pareizi izjutuši vēl lielāku cenu kāpumu, jo pārtikas precēm un mājokļa izdevumiem bijis pats straujākais cenu sadārdzinājums. Iedzīvotājiem, kuri galvenokārt mēneša ienākumus tērē tikai pārtikai un komunālo rēķinu apmaksai, individuālā inflācija bijusi gandrīz divreiz augstāka. Cenas turpina pieaugt arī janvārī.
“Druva” jau rakstīja, ka būtiski paaugstinājušās cenas tabakas izstrādājumiem un degvielai. Un ik dienas veikalā iespējams nopirkt aizvien dārgākus gaļas izstrādājumus, piena produktus, tāpēc šoreiz devāmies uz Cēsu tirgu, lai vērtētu, kādas pirkšanas un pārdošanas attiecības veidojas vietā, kur plašā piedāvājumā var iegādāties Latvijā un bieži arī mūsu rajonā stādītu, audzētu, novāktu produkciju.
“Man patīk tirgū iepirkties, jo liela izvēle un garšīgi produkti. Piena produkti ir ļoti dārgi, bet veikalos ir vēl augstākas cenas. Te piena litru varu nopirkt par 58 santīmiem, bet Liepas veikalā jau maksā 64 santīmus. Ja cenas vēl kāps, tad vairs to nevarēs izturēt. Jau tagad ir tik ļoti dārgi, ja atceras, cik par šo pašu naudu varēja nopirkt pirms gada,” vērtēja liepēniete Iveta Ņikiforova, kura regulāri iepērkas pilsētas tirgū. Pārdevēji stāsta, ka cilvēki, lai arī sūdzas par dārdzību, neatsakās no siera, sviesta, svaigas vai žāvētas gaļas gabaliņa. Tirgus priekšrocība arī tā, ka ir daudz sveramās produkcijas un pensionāri nereti iegādājas nieka simts gramus biezpiena, vienu bieti vai pāris sīpolu.
“Tagad meklējam, kuram ražotājam lētākas cenas. Visu laiku skatāmies, ņemam arī Lietuvā ražotos produktus, ja tie ir lētāki par mūsu,” sacīja individuālā uzņēmuma “Cīrulīši” īpašniece Leonarda Šulce, kura katru dienu strādā aiz letes, tāpēc dzird arī iedzīvotāju pārdomas par to, kādā valstī jādzīvo.
“Katrai precei cenas ceļas. Saka, ka benzīna dēļ, bet preces taču ved vairumā, nevis pa vienai. Retu reizi atbraucu uz tirgu iepirkties un tikai tāpēc, ka lauku veikalā viss ir vēl dārgāks. Atved no bāzes lētākas preces, bet cilvēkam daudz jāmaksā,” sacīja Voldemārs Pučurs. Tirgu par vienīgo vietu, kur vēl spēj iepirkties pensionāri, nosauca arī veselaviete Biruta Zālīte.
“Veikalā vairs neko nevaru atļauties. Tirgū pērku maizīti, pienu, gaļu. Neesmu smalki rēķinājusi, par cik dārgāk viss izmaksātu veikalā, bet daudz vairāk. Man patīk arī, ka laba, tīra produkcija,” tā Biruta.
Svaigās liellopa un cūkgaļas tirgotāji atzina, ka janvārī cenas kāpušas vidēji tikai par desmit santīmiem kilogramā. Tas neesot daudz, tāpēc pastāvīgie pircēji karbonādei vai maltajai gaļai garām neejot.
“Mums katru dienu cenas nekāpj, kas būs uz priekšu, rādīs laiks. Galīgi necelt cenu nav iespējams, jo paši audzētāji tad vairs netiks galā,” sacīja z/s “Kalna Smurģi” īpašniece Aina Briede, kura tirgo citā, plašā lauku saimniecībā iegūtu gaļu, atzīstot, ka katrs mazais zemnieks gaļas audzēšanai vairs resursus nevar atrast.
Viskreņķīgākās par to, ka cilvēkiem nav pirktspējas, bija dārzeņu audzētājas, stāstot, ka kartupeļiem, burkāniem cenas pat esot zemākas nekā pērnajā ziemā, jo mūspuses cilvēki iespēju iepirkties tirgū mainījuši pret modi naudu atstāt lielveikalos.
“Pārdodu visu, ko izaudzēju. Kāpostus pati skābēju. Vāru bietes, jo tikai tādas var labi pārdot. Lēnām jau uz priekšu iet. Ir jau, kas mūk prom un saka, ka dārgi, bet pārsvarā jau pērk. Vai man atmaksājas? Bet pasakiet, ko lai dara, ja pensija ir 80 lati? Darbā taču manā vecumā neņem,” tā Dzidra Auziņa, kurai blakus pašas dārzā izaudzētus ķiplo-kus cenšas pārdot astoņdesmitgadīgā Mirdzas tante, kura saka, ka trīs lati dienā jau ir laba peļņa, tad var atļauties arī avīzes nopirkt. “Te nav ne bagātu tirgotāju, ne pircēju. Sestdienās vairāk cilvēku apgrozās,” sacīja Mirdza Ādmine.
“Nezinu, kā šopavasar būs ar audzēšanu. Cik maksās minerālmēsli? Degviela tik dārga, bet traktoru vajag, lai zemi apstrādātu. Cenas tirgū ir zemas, jo visu cilvēki pērk veikalos, jo tur viss vienuviet, bet par to pašu kvalitāti dažādi dzirdēts. Gadoties, ka kartupeļi melni un jāizmet, pēc tam nāk uz tirgu pirkties,” sacīja priekuliete Ilga Voldiņa. Tirgū cenas jau ilgstoši nav mainījušās mūspuses bitenieku sarūpētajam medum, par tādām pašām cenām kā pērn nopērkami pākšaugi.
Komentāri