Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uz tikšanos aicināja novadā darbojošos kristīgo draudžu pārstāvjus, lai pārrunātu aktualitātes un iespējamās sadarbības iespējas. Šāda tikšanās ar tagadējo novada pašvaldības vadītāju notika pirmo reizi, un atsaucība bija liela. Uz tikšanos ieradās deviņu draudžu mācītāji un pārstāvji.
Domes priekšsēdētājs pastāstīja par paveikto novadā šajā gadā, uzklausīja draudžu ierosinājumus, pārdomas. J. Rozenbergs norādīja, ka mācītāji savās draudzēs labi redz cēsnieku noskaņojumu, priekus un rūpes, tāpēc svarīgi sadarboties, lai, iespējams, kopā spētu uzlabot iedzīvotāju dzīvi un noskaidrotu potenciālās problēmas.
Draudžu pārstāvji tikšanās laikā pārrunāja sadarbību ar Valsts Probācijas dienestu, Cēsu Sociālo dienestu. Plaši tika runāts par azartspēļu vietu izplatību Cēsīs un iespējām to ierobežot, lai pasargātu no tām jauniešus.
Izskanēja priekšlikums nākamgad arī Cēsīs rīkot starpkonfesionālo pasākumu – Baznīcu nakti -, kas šogad Rīgā izraisīja lielu tūristu un vietējo iedzīvotāju interesi. Nākamajā gadā šis pasākums notiks 5.jūnijā, cerams, ka pasākumi būs ne tikai Rīgā, bet arī citviet valstī, tostarp Cē-sīs. Tas, protams, draudzēm uzliek atbildību gādāt par kultūras programmas piedāvājumu, lai apmeklētājiem būtu interesanti.
Cēsu Romas katoļu draudzes prāvests Bernards Kublinskis tikšanās noslēgumā uzsvēra, ka draudzes var darīt daudz, lai celtu cēsnieku optimismu, atgādinātu, ka paši varam daudz darīt savā un citu labā, kā arī novērtēt to, kas mums ir. Tad arī nebūs tik daudz žēlošanos un negāciju.
Cēsu baptistu draudzes mācītājs Oļegs Jermolājevs “Druvai” atzina, ka tikšanās bijusi vērtīga: “Pašvaldība varēja gūt ieskatu draudžu notikumos, uzzināt, ka draudzes ir ieinteresētas pilsētas izaugsmē. Ja pašvaldība rūpējas par laicīgo labklājību, mēs – par garīgo. Jāsaprot vienkārša, bet svarīga lieta – baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no
sabiedrības. Draudzēm ir iespējas un vēlme rūpēties par sabiedrības garīgo kvalitāti.”
Viņaprāt, tikšanās iezīmējusi pašvaldības un draudžu labo gribu informācijas apmaiņā, saikņu stiprināšanā: “Cilvēkiem varbūt nav priekšstata, cik ļaužu ir draudzēs, bet tā ir liela sabiedrības daļa. Tāpēc labi, ja tiek uzklausīts arī draudžu viedoklis.”
Sanākušie ierosinājuši pašvaldībai vairāk informēt sabiedrību par pilsētā paveikto, lai katrs justos piederīgs.
“Ir svarīgi mums visiem nosvinēt tās mazās uzvaras, lai veicinātu cilvēku iesaisti. Piemēram, nupat atvērās jaunais ugunsdzēsēju depo, drīz vērsies bibliotēka. Vajadzētu atklāšanas pasākumus rīkot tā, lai var piedalīties ikviens interesents, lai katrs var būt klāt un svinēt šīs mazās uzvaras,” teica O. Jermolājevs.
Pirmā kristīgo draudžu un pašvaldības tikšanās aizritēja veiksmīgi, un puses vienojās turpmāk tikties regulāri –
reizi pusgadā.
Jānis Gabrāns
Komentāri