Pāris desmiti cēsnieku svētdien pulcējās Izstāžu namā muzeja darbinieku sagādātajā barikāžu dienu atceres sarīkojumā. Pārsvarā te bija savējie, kuri no Cēsīm devās uz barikādēm un ik gadu satiekas, lai šo laiku atcerētos. Pēcpusdienu vadīja Ivars Prauliņš, aktīvs Tautas frontes Cēsu nodaļas dalībnieks. Saruna šoreiz bija par Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbu barikāžu dienās.
“1991. gadā notikumi kopš 13. janvāra televīzijā mainījās tik strauji, kā nekad. Tai lērumā visi notikumi nebija izvērtējami, kur nu vēl apspriežami, bet valdīja uzticēšanās televīzijas vadībai,”
pastāstīja bijusī diktore Anta Rugāte, kura vadījusi arī raidījumus tiešajā ēterā, mikrofonā pie auss klausoties režisora paziņojumos.”13. janvāra raidījums nav atkārtojams un nav saglabājies citādi, kā vien atmiņās,” par vēsturisko laiku sacīja A.Rugāte.
Viņa stāstīja arī par televīzijas grupas ierakstiem dievkalpojumam Rēzeknē un Daugavpilī, kuri notika
tautas manifestācijas un barikāžu aizstāvju atbalstam, kā arī par toreizējām iespējām uzņemto materiālu no Latgales pārraidīt. A.Rugāte atcerējās darbu tiešajā ēterā pēc trim negulētām naktīm, par “Panorāmu”, kas sākās ne savā laikā, lai ziņotu par jaunumiem. A. Rugāte uzsvēra, ka barikāžu aizstāvju ģimenes, kas bija palikušas mājās, stiprināja tie televīzijas raidījumi, kas deva emocionālu drošību. Arī raidījums “Latgola”. Cēsnieki noklausījās fragmentus – vārdus un dziesmas, kas
bija ierakstītas dzejnieces Broņislavas Mārtuževas mājās.
Latvijas radio raidījumu veidotāja Lia Guļevska dalījās atmiņās par
dienām, kad radio māju apsargāja barikāžu aizstāvji, kad žurnālisti dežurēja visu diennakti, lai tauta tūlīt uzzinātu visu jaunāko. Cilvēki pie ugunskuriem un arī citur Latvijā visu laiku pavadīja pie ieslēgtiem radioaparātiem. Atceroties tautas vienotību, L.Guļevska teica: “Tie ir mirkļi, kas mūsu tautai dara godu”.
Pasākumā tika pārspriesta barikāžu aizstāvju medaļu piešķiršana. Daudzi to saņēmuši, bet ne visi. I.Prauliņš atgādināja, ka Saeima medaļu piešķir uz iesniegumu pamata un aicināja rakstīt Saeimas komisijai, kā arī barikāžu piemiņas muzejam par tiem, ar kuriem būts kopā, lai viņi saņemtu piemiņas medaļas, kas paliks nākamajām paaudzēm.
Komentāri