Vidzemē sākusies kalnu slēpošanas sezona. Jau ceturtdien apmeklētājus gaidīja Valmieras “Baiļi”, Reiņa trase Siguldā un, protams, arī “Žagarkalns”, kurā tika atvērta viena nogāze ar vienu pacēlāju.
Slēpošanas kompleksa “Žagarkalns” īpašnieks Juris Žagars, kurš gan šajā brīdī ir mācībās Somijā, atzina, ka nemitīgi turot roku uz pulsa par notiekošo Cēsīs: “Sniegu izdevās saražot trijos piegājienos, ķerot brīžus, kad temperatūra noslīd dažus grādus zem nulles. Pašlaik uz kalna ir 30 centimetru bieza sniega sega, un ceram, ka, neraugoties uz nepastāvīgajiem laika apstākļiem, svētku dienās kalns būs atvērts un slēpotāji un snovotāji valsts svētkus varēs nosvinēt uz tā.”
“Druva” ceturtdienas vakarā novēroja, ka kalnu slēpošanas cienītāji šo brīdi bija gaidījuši, jo cilvēku uz kalna netrūka. Daži aptaujātie norādīja, ka regulāri sekojuši līdzi informācijai “Žagarkalna” mājas lapā, lai nenokavētu īsto brīdi.
“Pirmais sniegs – tas ir kaut kas īpašs. Tad var arī pieciest, ka pie pacēlāja jāpagaida ilgāk rindā, jo nozīmīgs ir brīdis, ka esmu te. Svarīgi atkal sajust šo ziemas sajūtu, nevis maksimāli daudz paspēt nobraukt. Vēl jau visa ziema priekšā, kas, cerams, būs vēl garāka nekā iepriekšējā, bet šoreiz atbraucu pēc emocijām,” atzina cēsnieks Andris Ošiņš, kurš aktīvi slēpo jau trešo ziemu.
J.Žagars atzina, ka bijis satraukums, vai slēpotāju nebūs pārāk daudz, kas radītu lielas rindas, ko
ar vienu pacēlāju grūti apkalpot. Taču pirmā diena aizritējusi bez problēmām.
Inflācija skārusi arī slēpošanas priekus, kā informēja J.Žagars, cenas pieaugušas par 10 – 15 procentiem. Par trim stundām uz kalna jāmaksā latu līdz pusotram dārgāk nekā pērn. Par gaidāmo elektroenerģijas cenas pieaugumu viņš izsakās piesardzīgi:
“Galvenais elektrības patēriņš ir sniega uzšaušanas laikā. Ja decembris būs labs un izdosies sagatavot visas nogāzes, nākamgad paredzētais elektroenerģijas sadārdzinājums šajā sezonā varētu neietekmēt biļešu cenas.”
Viņš arī norādīja, ka “Žagarkalnam” ir sadarbības līgums ar blakus esošo “Ozolkalnu”, un ir iespējams iegādāties speciālo divu stundu biļeti, kas ļauj vienu stundu pavadīt vienā kalnā, bet nākamo – otrā. Tiesa, nav izdevies vēl uzlikt savienojošo pacēlāju, lai visu varētu pilnībā sakārtot, nepieciešama elektroniskā karšu norēķinu sistēma. “Kad tas būs, taps viens liels komplekss, bet šoziem jau strādājam kā vienota slēpošanas bāze, nenoliedzami, lielākā Baltijā,” norādīja J.Žagars.
Komentāri