Dzērbenes pagasta tautas nama vadītāja Gunita Seržāne atzīst, ka 18. novembrī pagasta ļaudīm jāsanāk vienuviet un svētki jāsvin kopā.
“Šogad par godu svētkiem pagasta ļaudis priecēs pašdarbnieku koncerts ar dziedātājiem, dejotājiem un teātra spēlētājiem. Dzērbenē šogad centīsimies arī ieviest jaunu tradīciju, godināsim savus cilvēkus. Domāju, ka teju katrā mājā mīt ļaudis, kuri ļoti daudz dara ne tikai sev, bet arī visai Dzērbenei. Pie tam daudzos pagastos šī tradīcija jau ir sen iedibināta, un tas ir jauki. Ir svarīgi apzināt labos darbus vai nozīmīgākos veikumus, ko vietējie ļaudis devuši,” stāsta G.Seržāne un piebilst, ka svētku dienas izskaņā paredzēta arī balle.
Stāstot par pašdarbniekiem, kuri šogad piedalīsies svētku koncertā, tautas nama vadītāja saka: “Vienmēr šķitis, ka šādos brīžos cilvēkiem pašiem sev ir jārada svētki un pašiem sev jāpasaka paldies. Jāsajūt, ka esam daļa no savas zemes un dzimtenes.”
Nenoliedzami, ka tautas nama vadītājas darbs ir rīkot svētkus citiem. Taču Gunita atzīst, ka tādēļ svētku sajūtas nekad nav zaudējusi.
“Svētku sajūtas rodas mirklī, kad darbs padarīts, ja zini, ka viss noritējis kā plānots un mājup cilvēki dodas gandarīti. Tie ir svētki man. Tā ir pirmā svētku sajūta,” saka tautas nama vadītāja un piebilst, ka dzērbenieši uz pasākumiem nāk. Taču vienmēr var vēlēties vēl vairāk skatītāju.
“Domāju, ka ar laiku pagasta ļaudis kļūs vēl atsaucīgāki. Tam pierādījums ir arī Augstais kalns. Tiklīdz to sakārtojām un rīkojām pasākumus, cilvēki sāka nākt. Nedaudz ar nokavēšanos, bet vēlamies sakārtot tautas nama telpas, lai arī tās būtu mājīgas un patīkamas. Katrā pagastā ir jābūt vietai, kur ļaudīm sanākt un baudīt kaut ko no kultūras pasākumiem,” vērtē tautas nama vadītāja un uz jautājumu, ko viņai nozīmē 18. novembris, saka: “Svētkus šajā dienā vienmēr esmu sajutusi kaut vai tāpēc, ka strādāju šādu darbu. Radot otram svētkus, ir neiespējami tos nesajust pašam. Protams, gribētos, lai šīs sajūtas nav tikai pasākuma laikā, bet tās turpinās arī katra mājās. Manā ģimenē tas nedaudz izdodas. Šajā dienā mums, piemēram, ir svētku vakariņas.”
Runājot par patriotismu, Gunita saka – vispirms jāsāk mīlēt sava sēta, savs pagasts.
“Kā var bērns mīlēt bezgalīgi visu Latviju, ja nav elementāras cieņas vai mīlestības pret savu pagastu? Jāsāk ar mazām lietām un tad var censties sasniegt lielās,” saka tautas nama vadītāja un piebilst: “Lai arī pagastā mums salūta nebūs, tas būs mūsu sirdīs!”
Komentāri