Viens no Alojas novada deputātiem, kurš arī parakstījis vēstuli par Staiceles pārvaldes pievienošanu Limbažu novadam, Jānis Bakmanis (“Vidzemes partija”) aģentūrai LETA atklāja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārvaldi nepieciešams pievienot Limbažu novadam, ir tas, ka Alojas novads atrodas “baltajā zonā”, kurai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi nav paredzēti. Tas kavē pārvaldes attīstību un izaugsmi. Savukārt Limbažu novads tiek pieskaitīts pie tā sauktajiem lielajiem novadiem, kurus valsts politika atbalsta vairāk.
Bakmanis uzskata, ka, lai gan deputāti, kuri iesnieguši Limbažu novadam iesniegumu par Staiceles pievienošanu, nav informējuši Alojas novada domi par šādu rīcību, domes deputāti jau sen zinājuši, ka staicelieši ir neapmierināti ar domes veiktajām darbībām. Februārī notikusi iedzīvotāju sapulce, kurā tika savākti vairāk nekā 40 paraksti Staiceles pārvaldes atdalīšanai no Alojas novada.
Bakmanis aizrāda, ka vakar Limbažu novada domes sēdē klāt bijusi Alojas novada domes preses sekretāre, tātad novads par iesniegumu bija informēts jau vakar. Agris Rubenis (“Vidzemes partija”) min, ka Alojas novads iepriekš par šāda iesnieguma eksistēšanu netika informēts tā iemesla dēļ, ka ir jau zināms, ka Aloja to neatbalsta. Viņš uzskata, ka Alojas novads noraida visas Staiceles pārvaldes izstrādātās idejas, jo uzskatot, ka Staicelei nekas neesot vajadzīgs.
Savukārt deputāts Gundars Karlsons (V) uzskata, ja Staicele tiks pievienota Limbažu novadam, pārvaldē iestāsies miers – Alojas novada dome neatbalsta vairākus uz attīstību virzītus lēmumus, kurus Staicele vēlas realizēt. Kā piemēru var minēt Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centru “Staicele”, kuru Alojas novads neatbalsta. Arī Rubenis min, ka futbola centram ir liels investors, taču tam nepieciešams arī pašvaldības atbalsts, kuru no Alojas novada nesagaidīt. Karlsons atklāja, ka arī Staiceles Lībiešu interešu izglītības centru “Krustpunkti” Alojas novads neatbalstīja un likvidēja. Tagad visas interešu izglītības nodarbības ir izmētātas pa visu pārvaldi.
Ja iepriekšējā novadu reforma tika īstenota tādēļ, lai samazinātu štatu skaitu pašvaldībā, tad Alojas novadā notiek pretējais – tajā šobrīd tas ir uzaudzis skaita ziņā gandrīz tikpat liels kā galvaspilsētā, viņš skaidro. Savukārt Rubenis atklāj, ka novadu reformas laikā Staicele nevēlējusies pievienoties Alojas novadam, pat ierosinājusi, ka Staicele varētu būt kā atsevišķs novads, taču to neatbalstīja un pārvalde tika pievienota Alojas novadam.
Karlsons akcentē, ka iesniegums Limbažu novada domē bija tikai iespējamās atdalīšanās sākums. Drīzumā tiks noskaidrots iedzīvotāju viedoklis, lai gan jau agrāk tas tika pausts un bija vērsts uz pievienošanos Limbažu novadam.
Jau ziņots, ka Limbažu novada pašvaldības sēdē konceptuāli atbalstīta iecere par Staiceles pilsētas un pagasta teritorijas pievienošanos Limbažu novadam.
Kā aģentūru LETA informēja Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Agrita Vītola, Limbažu novads 14.novembrī saņēma piecu Alojas novada domes deputātu – Jāņa Bakmaņa, Agra Rubeņa, Andas Timermanes, Ineses Bites un Gundara Karlsona – iesniegumu par iespējamo Staiceles pievienošanu. Kā pamatojums iesniegumam tiek minēta ierobežota iespēja attīstīties Alojas novadā.
LETA
Komentāri