Lāsma, Līga un Liene – Ilzes un Andreja Alksnīšu meitas, kuras ir liels atbalsts bioloģiskās zemnieku saimniecības ”Lejas Pentuļi” uzturēšanā un daudzo darbu paveikšanā.
Ģimene “Druvu” sagaidīja ar pašceptu burkānu kēksu. Kulinārija ir arī viena no ģimenes kopīgajām sirdslietām. Mamma Ilze kopā ar meitām bieži cep pīrāgus, plātsmaizes un citus gardumus.
Jautāti, vai visām meitām apzināti likti vārdi ar ”L” burtu, vecāki atzīst, ka pirmajām divām – Lienei un Lāsmai – tie doti neapzināti, taču trešajai meitai Līgai gan vārds izraudzīts ar nodomu. Ilze skaidro, ka tas esot vecmammas nopelns.
Liene, Lāsma un Līga vecumā nav atšķirīgas, pasaulē nākušas ar gada starpību. Lienei pirmajai pienācis izlaiduma gads pamatskolā. Doma par to, kur meitenes vēlas mācīties pēc pamatskolas beigšanas, gan vēl nav skaidra – jāizvēlas starp iespēju palikt Jaunpiebalgā vai došanos mācīties uz Cēsīm.
Ilze un Andrejs atzīst, ka visas trīs meitas ir lieli palīgi saimniecībā, kurā ir vairāk nekā simts govju kopā ar jauniem teliņiem. Meitenes palīdz gan darba dienās, gan brīvdienās, turklāt viņas pieprot gandrīz visus darbus. Vecāki par vienu no Lāsmas iespējamām nākotnes profesijām pat min veterināriju. Lienei savukārt patīkot kārtība, Līgai ēdienu gatavošana un ogu lasīšana. Taču mamma atzīst, ka meitas ”ir arī tehniskas – ar traktoru māk braukt”. Ilze atminējās reizi, kad Līgai mūzikas skolā bijis koncerts, taču bijis jāslauc govis, tādēļ Ilze grasījusies nebraukt. Tomēr saprasts, ka Līgai tas būs sāpīgi, tādēļ lūgta palīdzība Lienei un Lāsmai, kuras ar slaukšanu veiksmīgi tikušas galā.
Uz jautājumu, vai Andrejs un Ilze vēlas, lai meitas paliek strādāt un dzīvot laukos, vecāki atbild, ka nezinot. Tas būšot atkarīgs no situācijas. Andrejs gan vērtē, ka ”pašlaik nekas īsti neliecina par to, ka viņām te nākotnē būs ko darīt”. Arī vecmāmiņa Gaida piekrīt, ka: ”laukos mājas dzīve ir ļoti grūta.Bet, kamēr viņas izmācīsies, viss gan vēl var mainīties” .Tomēr abi vecāki piekrīt, ka gribētu, lai kādai no meitām būtu vajadzīga saimniecība, kas tiek attīstīta un uzlabota. Piemēram, tagad ar ES atbalstu iekārtota slaukšanas zāle, dzesētava ar jaunu dzesētāju, iegādāti arī jauni sprosti teļiem.
Tā kā vecāki ir noslogoti saimniecībā un arī meitas ir aizņemtas pat līdz septiņiem, astoņiem vakarā, tad satikties un parunāties izdodas vien pašā dienas nogalē. Tomēr ģimene visur brauc kopā, tāpat arī kopā svin svētkus. Un katru gadu ir tradicionāls kopīgs brauciens – lielā lauksaimniecības izstāde Rāmavā.
Visām trim meitām ārpusskolas nodarbību grafiks ir piepildīts – viņas ir sportiskas, tādēļ piedalās basketbola treniņos, apgūst zinības mākslas skolā, dejo tautiskās dejas un dzied korī. Vecāki ļoti atbalsta meitas, vienmēr tiek rūpēts, lai viņas nokļūst uz nodarbībām un pasākumiem. Bet Ilzei un Andrejam gan laika vaļaspriekiem atliek aizvien mazāk un mazāk. Ilze atminas, ka agrāk devusies vingrot, bet Andrejs spēlējis basketbolu, tagad tam vairs stundas nevar izbrīvēt. Tomēr par spīti aizņemtībai ģimene spēj saglabāt siltumu un kopības sajūtu.
Komentāri