Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Sievišķīgi tērpi pašapziņai

Druva
00:00
05.01.2008
2

Izstāžu zālē “Vecpilsēta” apskatāma lietišķās mākslas izstāde „Visu es adu pati…” Tajā redzami rokdarbnieces Baibas Balodes un viņas vadīto studiju dalībnieču adījumi – jaciņas, kleitas, kostīmi, lakati, mēteļi. Baiba dzīvo Nītaurē, te sievas nāk kopā, velta laiku adīšanai un tamborēšanai. Nesen arī zaubēnietes sasparojušās, viņām sirdij tuvāka aušana.

Baiba nemāca radīt ikdienas apģērbu, bet tērpus svētkiem, oriģinālus, skaistus darbus, ar kuriem var lepoties pati adītāja, pret kuriem nebūs vienaldzīgas citas rokdarbnieces.

“Rokdarbi ir azartiska atkarība,” ar pārliecību saka Baiba. Izstādē par katru tērpu stāsta, kā tas tapis, kādas tehnikas apvienotas. Tā vien šķiet, ka rokdarbos gadu tūkstošos jau viss izdomāts, izmēģināts, bet tā gluži nav. Zināmo pārveidojot, pieliekot kaut ko klāt, rodas kas jauns. Baiba Balode nebaidās eksperimentēt. “Visas tehnikas esmu nosapņojusi. Sākās ar cimdiem, kad Cēsīs gribēju piedalīties cimdu izstādē un konkursā. Sapnī redzēju dūraiņus, uz tiem ainavas. Tā sāku lāpīt un, protams, mācīt citām,” stāsta rokdarbniece. Lāpījumu tehnikas pamatā ir dzijas ielocīšana speciāli izveidotās adījumu vietās. Lāpījumu vietas var veidot kā gleznas. “Lāpīšana nav izšūšana,” uzsver B. Balode.

Daudzu tērpu tapšanā izmantotas saīsinātās jeb nepilnās kārtas – adīšanas tehnika, kurā izmanto dažādu kārtu garumu. Praksē katra rokdarbniece pārliecinājusies, cik reizēm piņķerīgi strādāt ar daudziem kamoliņiem. Adot saīsinātās kārtas, sarežģītais kļūst vienkāršs.

“Gribēju pamainīt virzienu, sāku adīt no viena punkta,” Baiba stāsta par vēl vienu rokdarbnieču iecienītu tehniku.

Priecājoties par ainaviskajām kleitām, jakām, mēteļiem, var vien brīnīties, kur tās noskatītas. Gadalaiki, miglainas pļavas vasaras rītā, jūra… “Daba rāda sevi krāsu bagātībā. Pat viena maza lapiņa ir tik krāsaina. Bet mēs staigājam vienkrāsainās drēbēs,” kā brīnīdamās saka rokdarbniece un piebilst, ka veikalos taču ir nopērkamas tik dažādas dzijas, var kombinēt rokdarbu tehnikas un radīt brīnumu. Protams, krāsu izjūta katram cilvēkam sava, bet iemācīties tās gaumīgi salikt var ikviens. Rokdarbniece pārliecinājusies, ka visgrūtāk radīt tērpu sev.

Tajā cēli iziet sabiedrībā un lepoties, zinot, ka nevienai tāda nav un nebūs. Audzēknēm viņa neļauj izmantot melno krāsu, rosinot uz spilgtiem, dzīvespriecīgiem toņiem, lai arī apkārtējiem gar acīm aizzib krāsains mirklis.

“Man patīk sievišķīgi tērpi. Arī rokdarbnieces, ar kurām kopā darbojamies, pamazām sāk novērtēt sajūtas, kādas pārņem, uzvelkot sievišķīgu tērpu,” saka Baiba Balode un atgādina, ka ikdienā daudzas aizmirst, ka džemperim, jaciņai, kleitai ir arī mugurpuse – liels laukums, kurā var dot vaļu fantāzijai. “No mugurpuses mūs redz vairāk nekā no priekšas. Tērpa mugurpusei jābūt pat greznākai,” pārliecību pauž rokdarbniece. Viņa uzsver, ka sievietes dara sev pāri, ģērbjoties maisos. Ja ir plati gurni un apaļīgi pleci, tad tomēr valkātājai nevajag kā slīcējam laisties dziļumā un noslīcināties bezveidīgā apģērbā. Garās, brīvās jakas un džemperi der smalkiem, kustīgiem cilvēkiem, kuri spēj lielā apjoma iekšienē nepazust un kustībā parādīt savu augumu. “Protams, katrai jābūt paškritiskai pret sevi un jāizzina, kas ir trūkums, kā to noslēpt, un kas ir tas, ko ar apģērbu izcelt,” padomāt rosina rokdarbniece.

Vai Baiba Balode idejas smeļas rokdarbu žurnālos, to taču ir tik daudz un vai vajag izdomāt ko jaunu? “Tas, kas publicēts žurnālā, jau ir tapis. Žurnālus šķirstu, lai uzzinātu, kas man nav jādara,” saka rokdarbniece. Baiba ir pārliecināta, ja sieviete vēlas, ir pacietīga, viņa var būt māksliniece un radīt sev tērpus. Pērn klajā nāca B. Balodes rokdarbu metodika “Adītais pilskalns”. Grāmatā ikviens var uzzināt par tehnikām, kurās strādā un māca rokdarbniece, un arī, soli pa solim lasot, pamēģināt.

Arī Baibas Balodes audzēknes gatavojas Dziesmu un Deju svētku lielajai izstādei. Ar kādu kolekciju viņa pārsteigs, tas vēl tiek turēts noslēpumā, bet tērpi būs no lina.

Izstāde “Vecpilsētā” skatāma visu janvāri, bet 19.janvārī plkst. 12 B. Balode labprāt tiksies ar interesentiem un neturēs sveci zem pūra.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
21

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
207

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
58

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
33

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
62
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
25
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi