Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Savas pilsētas gidi…

Druva
23:00
12.10.2007
6
8lp Gidi

Cēsnieki Kārlis Lukstiņš un Roberts Osītis divas sezonas nostrādājuši par gidiem Cēsu pilī. Puiši atzīst, ka tas palīdzējis iemīlēt pilsētu, tomēr pēc vidusskolas beigšanas nedomā turpināt gida karjeru.

– Kādēļ jums radās interese kļūt par gidiem?

Kārlis: – Mani pamudināja brālis, kurš iepriekš arī bija Cēsu pilī strādājis par gidu. Man vienmēr labi ir padevusies vācu valoda, tādēļ nolēmu būt par vācu valodā runājošu tūristu pavadoni. Problēmas sākumā varbūt nedaudz sagādāja runāšana cilvēku priekšā.

Roberts: – Man vienmēr ir padevusies angļu valoda, tāpēc nolēmu, ka šīs spējas kaut kā jāizmanto. Redzēju paziņojumu, ka meklē gidus, un pieteicos. -Gidiem jāmāk arī veidot labu kontaktu ar cilvēkiem. Kā tas padodas?

Roberts: – Mēs esam pat gidi – aktieri, kuri pārģērbjas un veido savu tēlu. Domāju, ka tas ir daudz interesantāk arī tūristiem, viņiem nav vienkārši jāskatās uz parastu gidu, kurš monotonā balsī visu nostāsta.

Kārlis: – Mēs nemitīgi mācāmies un pilnveidojam sevi. Jūtam, ja kaut kas cilvēkiem nepatīk, cenšamies darīt citādāk. Publika ir jājūt. Roberts: – Turklāt nav gadījies, ka bijušas divas vienādas ekskursijas. Katru reizi improvizējam, un cilvēki arī ir ļoti dažādi.

– Kā paši šo divu gadu laikā esat mainījušies? Kas šobrīd liekas citādāk?

Kārlis: – Mainījusies attieksme pret pili un pilsdrupām. Ir izveidojusies cieņa pret šiem vēsturiskajiem objektiem.

Roberts: – Pilsēta man ir kā mājas, otrās mājas. Katru ekskursiju vadot, Cēsis iemīlu arvien vairāk. -Ar ko atšķiras vācu tūristi no angļu?

Roberts: – Amerikāņiem patīk, ka viņi redz to dzelzs priekškara otru pusi. Viņi grib redzēt dažādus knifiņus, kas saistīti ar Padomju savienību, tās brukšanu, un darbības, kas risinājušās arī pilī. Savukārt skandināviem interesē līdzīgā vēsture, jo vairākus gadu desmitus Cēsis bijušas zem zviedru, vācu varas. Viņi redz to kā savu vēsturi.

Kārlis: – Vācu tūristi ir ļoti ieinteresēti mūsu pilsētas vēsturē. Austrieši, šveicieši vairāk brauc atpūtas dēļ.

Roberts: – Katru dienu aizejot uz darbu, sajūtu, ka maza pasaules daļiņa ir atbraukusi ciemos pie manis. Dažkārt tie ir cilvēki no Ganas, Urugvajas… Tas ir interesanti, jo redzi pasauli, būdams tepat uz vietas. Vienreiz man gadījās ģimene, kurā tēvs bija meksikānis, māte – vāciete, abi bērni perfekti runāja spāniski, vāciski un angliski, bet auklīte bija filipīniete. Interesanti.

– Varbūt jums kāds cilvēks vai tūristu grupa ir palikusi spilgti atmiņā… Roberts: – Ir interesanti, kad atbrauc Amerikas latvieši, kas varbūt pat ir jau dzimuši Amerikā, bet viņi Cēsis iepazīst kā senču izcelsmes vietu. Viņi nav ne kaimiņi, ne kas, bet savā ziņā līdzīgi tev…

Kārlis: – Ir patīkami, ka cilvēki atgriežas un atceras mūs. – Ko nozīmē būt labam gidam?

Kārlis: – Atraktīvam, gudram un zinošam. Gidam ir jāprot informāciju pasniegt interesanti un saistoši. Gidam jāprot tūristus piesaistīt pilsētai vai vēstures objektam, kuru pārstāvam.

Roberts: – Iemācīties informāciju un to pastāstīt, domāju, ka var katrs. Bet šo informāciju ir jāprot pasniegt tā, lai tā būtu interesanta klausītājiem. Domāju, ka dažiem cilvēkiem šādas dotības vienkārši ir dabas dotas. Ka viņi var uzstāties publikas priekšā… – Jums bieži saka paldies?

Roberts: – Mums pat aplaudē. – Kādus gidus atminaties no savām skolas laiku ekskursijām?

Kārlis: – Gidi parasti nav bijuši uzmanības piesaistītāji, un vienmēr licies, ka tas, ko viņi stāsta, ir neinteresanti… Bet šobrīd gan, esot ekskursanta lomā, jūtu līdzi gidiem. Viņu veiksmes un neveiksmes liekas kā paša. Roberts: – Man prātā palikuši čomīgie gidi, bet tagad jau sanāk salīdzināt un domāt, vai es būtu labāks gids, kā es to pasniegtu? <b. – Kas ir vispateicīgākā publika, kam vadīt ekskursiju?

Kārlis: – Vācu pensionāriem. Viņi ir ieinteresēti tajā, ko stāstu. Vēlas uzzināt. Jo lielākā daļa brauc apskatīt visas Baltijas valstis un tad salīdzina, spriež…

Roberts: – Visvieglāk ir strādāt ar pusmūža sievietēm.

– Vai nākotnes profesiju saistāt ar gida karjeru?

Kārlis: – Noteikti ne, taču nevaru vēl pateikt, kas mani interesē.

Roberts: – Es arī negribētu būt gids. Īpaši gadījumā, ja jābraukā pa Eiropu vai kaut kur tālāk. Tad ciestu ģimene, nebūtu pietiekami daudz laika, lai veidotu normālas attiecības.

– Ko jums pašiem šobrīd nozīmē būt gidiem savā pilsētā?

Roberts: – Es nesaucu sevi par Latvijas, bet gan Cēsu patriotu. Tas tiesa. Un lepojos, ka šobrīd ir iespēja izrādīt savu pilsētu arī citiem.

Kārlis: – Esmu lepns, ka dzīvoju tieši Cēsīs.

Roberts: – Es arī nevēlētos dzīvot nevienā citā Latvijas pilsētā. Šis darbs mums ir licis ļoti spēcīgi iemīlēt Cēsis. Vienkārši un skanīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi