Zaubes un Nītaures pusē lieli mežu īpašumi pieder firmām. Gan ārzemju, gan pašmāju.
SIA “EV mežs” abos pagastos pieder ap 300 hektāru.
“Firmai Nītaures mežniecībā ir lielākās apmežotās lauksaimniecības zemes. Pērn
tika apmežoti 35 hektāri, šogad 39. Parasti īpašnieki to dara ne vairāk kā piecos hektāros,” stāsta Nītaures mežniecības mežzinis Romāns Līmanis.
Braucot uz Zaubes pagastu, labi redzams, kā pēdējos gados mainījusies ainava. Zaube un Nītaure jau tā pārsniedz valsts vidējo mežainību, un šajā pusē mežu platības vēl palielinās. “Te ar lauksaimniecību negrib nodarboties, tīrumi aizaug, tāpēc arī stāda mežu,” saka mežzinis un piebilst, ka firmas iepērk izstrādātus mežus un izcirtumus atjauno. Diemžēl īpašnieki to nav darījuši, cirtuši, tad pārdevuši, bet nu vismaz mežs augs atkal. “Tā saimniekojot, īpašnieki domā par nākotni. Te var redzēt pievienoto vērtību, kas peļņu dos pēc gadiem, un īpašnieki būs tikai ieguvēji,” vērtē Cēsu virsmežzinis Māris Sestulis.
Zaubes pagasta Romas mežā, kas pieder “EV mežs”, pārraugs Harijs Čanders rāda bijušajā tīrumā iestādīto mežu. Jaunaudze pieredzējušos mežsaimniekus pārsteidz. Tajā vienā rindā sastādīti bērzi, otrā egles. Latvijā nav prakses tā stādīt mežu. Varbūt bērzus un egles liktu grupās. “Tā īpašnieka vēlme,” par stādītajiem kociņiem saka pārraugs. Īpaši skaists jaunais mežs kādreiz būs rudeņos, kad dzelteno bērzu un zaļo egļu rindas veidos savdabīgu segas rakstu.
Tīrumā, kas iegūts īpašumā, saimnieks ne sējis, ne pļāvis, vēlāk pārdevis “EV mežš”. Jaunie īpašnieki izcirta krūmus un iestādīja mežu. Dažs droši vien par izdevīgāku uzskatītu saņemt Eiropas naudu par tīrumu pļaušanu, nevis apmežošanu.
“Īpašnieki nav uz ciršanu, bet gan mežu kopšanu un stādīšanu,” uzsver pārraugs Harijs Čanders. Savukārt mežzinis Romāns Līmanis pārliecinājies, ka firmās mežu apsaimniekošana ir labi organizēta. Īpašnieki darbam algo profesionāļus.
Šī vasara mežu kopējiem bijusi īpaši grūta. Zāle saaugusi pamatīga. “Lai mazo kociņu nenopļautu, vispirms katru stādu vajadzēja ar kājām apmīdīt, lai pļaujot var redzēt.
Lēns un pamatīgs darbs,” pieredzē dalās Harijs Čanders, mežkopis ar daudzu gadu stāžu. Viņš ir neizpratnē par Eiropas prasību, ka cirsmās jāatstāj tā saucamie ekoloģiskie koki. Pēc gadiem tie varot nodarīt skādi. “Saaug glītas eglītes, ekoloģiskais koks tajās iegāžas. Postījumi vien. Arī augsnes sagatavošanu stādīšanai atstātie koki traucē, “saka Harijs Čanders. Viņam nepiekrīt Cēsu virsmežzinis:” Ja kā ekoloģisko koku atstāj priedi, izaug jauns mežs. Tas dabiski atjaunojas. Arī putniem ir kur piesēst.”
“EV mežs” pārraugs turpat līdzās ved rādīt ceturtā gada vērī stādītas egles. Tās sakuplojušas un veselīgas. Harijs Čanders gan tāpat kā visi mežkopji sūkstās, ka kaitējumu nodara buki.
“Ja kopj un sargā, tad arī izaug,” saka Harijs Čanders.
Komentāri