Gadu Latvijā strādājusi Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra. Šai laikā tā organizējusi virkni diskusiju, aicinājusi pedagogus – ekspertus strādāt komisijās, analizējot izglītības kvalitātes jautājumus. Vērtējumi ņemti vērā, sagatavojot nacionālas nozīmes programmas izglītības attīstībai, tai skaitā par pedagogu tālākizglītību.
Par aktīvu līdzdarbošanos aģentūras projektos Izglītības un zinātnes ministrija ekspertiem pasniegusi atzinības rakstus. Apbalvoto vidū ir Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Modris Krieviņš, Raunas vidusskolas direktore Anita Neimane, rajona Izglītības pārvaldes speciāliste Inguna Arāja un Cēsu pilsētas domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina.
Viena no aģentūras veicinātajām diskusiju tēmām ir par mūžizglītību – tās dotajām iespējām un izaicinājumiem. “Mūžiglītība ir jau sen zināms jēdziens, ar to saprotot izglītības procesu cilvēka dzīves garumā, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju vai apmierinātu intereses,” aģentūras rīkotajā pedagogu konferencē sacīja Inta Vadone no Izglītības un zinātnes ministrijas politikas koordinācijas departamenta. Viņa uzsvēra, ka izglītībai Latvijā vienmēr bijusi vērtība, tāpēc tās iegūšanai izveidojušās stabilas tradīcijas. “Svarīgi, ka Latvijas neatkarības 15 gados būtiski mainījusies attieksme pret tiem, kuri mācās. Vērojama sabiedrības labvēlība, izpratne par mūžiglītību.” I. Vadone skaidroja, ka valstij svarīgi radīt elastīgāku izglītības sistēmu, dodot otrās izglītības iegūšanas iespēju tiem, kas pamatskolu vai vidusskolu nav beiguši ar pirmo reizi. Tāpēc pamatskolās tiek veidotas korekcijas klases, darbā ar jauniešiem skolotājiem palīgos nāk psihologi, karjeras konsultanti, sociālie pedagogi. Valsts lielāku nozīmi turpmāk pievērsīs pieaugušo izglītošanai, piedāvājot to jaunu pēc satura un pēc ilguma.
Viens no apjomīgiem izglītības projektiem, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, kas jau notiek un ilgs vairāku gadu garumā – jauna mācību satura sastādīšana un skolotāju izglītošana par jaunākajām metodēm un tehnoloģijām dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģijas priekšmetu modernā mācīšanā. Kursos mācās, projektu darba grupās iesaistās pieredzes bagāti skolotāji. “Daudzās skolās vēl valda bijība pret modernajām tehnoloģijām, bet mācot dabas zinības, neizmantojot tās, cieš izglītības kvalitāte,” skaidro Inga Pāvula, viena no projekta vadītājām. “Kursi kļūst par iedrošinājumu, mainās pedagogu domāšana, neuzticība pārmaiņām. Pedagogi izprot modernizēšanas nepieciešamību fizikas, matemātikas mācīšanā. Kursi ceļ skolotāju pašapziņu. Skolas sāk prasīt no pašvaldībām, lai tās pērk modernas ierīces. Skolas, kuras jau izmanto modernas tehnoloģijas, piemēram, Cēsīs, ļoti labi atsaucas par jaunajām iespējām.”
Komentāri