Cieto sadzīves atkritumu noglabāšanas poligons “Daibe” 1.decembrī atzīmēja darbības trīs gadu jubileju. “ZAAO” atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais atzīst, ka gadi bijuši veiksmīgi un nācies arī mācīties no savām kļūdām, jo Daibes poligons ir kā celmlauzis nozarē Latvijā. Toties uzkrāta nenovērtējama pieredze. Akcents uz šķirošanu
Atkritumu krātuvē trīs gadu laikā ievesti aptuveni 150 tūkstoši tonnu
atkritumu.
“Poligonā no iedzīvotājiem arvien vairāk nonāk šķirotie atkritumi – stikls, PET pudeles, makulatūra. Šķirošanas stacija mēnesī realizē vidēji 250 tonnas šķiroto izejvielu, no kurām lielāko daļu veido kartons, ko nosūtām Līgatnes papīrfabrikai.
Iespēju robežās no kopējās atkritumu masas cenšamies atšķirot kompostējamo materiālu, kokmateriālus, autoriepas, metāllūžņus. Atkritumu krātuvē izveidoti īpaši laukumi, kur izgāž lielgabarīta kravas, tās pāršķiro. Katrs kubikmetrs, ko nenoglabājam krātuvē, bet atšķirojam, ļauj taupīt vietu,” saka Ģ.Kuplais.
Atkritumu noglabāšana krātuvē ir vienkārša. Uzber un sapresē divus, trīs metrus sadzīves atkritumu, tos pārklāj ar pašu sagatavoto kompostu, kas veidojas no dūņām, ko ved no Valmieras notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, piejaucot lapas, skaidas un kūdru. Tad liek nākamo atkritumu kārtu, tā kūka veidojas.
Videi draudzīgi
To, ka Daibes poligons strādā videi draudzīgi, apliecina ISO sertifikāts. Liela uzmanība veltīta, lai nekas kaitīgs nenonāktu apkārtējā vidē. Ar Kohēzijas fonda naudu iegādāta un uzstādīta reversās osmozes attīrīšanas iekārta, infiltrāts vairs nav jāved uz pilsētas attīrīšanas iekārtām, to attīra uz vietas.
Infiltrāts ir visi nokrišņi, kas izsūcas cauri noglabāto atkritumu slānim. Atšķirībā no vecajām atkritumu izgāztuvēm, poligonā “Daibe” infiltrāts nenonāk augsnē un gruntsūdeņos, bet tiek savāks un attīrīts līdz destilēta ūdens līmenim, bet piesārņojums, ko atdala no infiltrāta, atgriezts atpakaļ atkritumu krātuvē.
Nākamais solis videi draudzīgā saimniekošanā ir poligona gāzes savākšana.
“Sākotnēji plānojām to sākt, kad krātuve būs pilna, bet pašreizējie mērījumi rāda, ka gāze jau tagad ir pietiekami laba sastāva. Dažos kontroles urbumos metāna koncentrācija sasniedz pat 68 procentus. Ceram jau pavasarī ievietot pirmās vertikālās caurules gāzes vākšanai. Pasaulē gāzi izmanto elektrības ražošanai, mēs pagaidām nezinām, kā risināsies sarunas ar “Latvenergo”. Ja izrādīsies, ka elektrības ražošana no gāzes nav rentabla, dedzināsim gāzes degli, lai gāze neaizplūstu gaisā. Tādējādi samazināsies sadzīves atkritumu sadalīšanās procesā radīto smaku un siltumnīcas efektu radošo gāzu nonākšana atmosfērā. Poligona gāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns, kam ir 21 reizi lielāks siltumnīcas efekta potenciāls nekā CO2, tāpēc svarīgi nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā,” informē Ģ.Kuplais.
Tarifs aug
Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprināja “ZAAO” iesniegto sadzīves atkritumu savākšanas un transportēšanas jauno tarifu, kas stājās spēka 1.janvārī. Cēsu rajonā tarifs mainīts klientiem Drustu, Dzērbenes, Inešu, Kaives, Mārsnēnu, Nītaures, Skujenes, Taurenes, Vaives, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastā.
“ZAAO” mārketinga daļas vadītāja Ieva Tabūne stāsta, ka tarifa paaugstināšana bija nepieciešama, lai segtu faktiskās izmaksas: “Tarifu veidojām pirms trim gadiem, kad vēl nebija apzinātas visas apsaimniekošanas nianses, kopš tā laika tarifu pamatbāze nav mainījusies. Bet reālā darbība pierādīja, ka izmaksas ir lielākas nekā plānots.”
Ģ.Kuplais piebilst, ka, ņemot vērā energoresursu izmaksu pieaugumu, jau tagad skaidrs, ka 2009.gadā tarifu nāksies atkal mainīt. Uz pašu pleciem
Darbinieki atzīst, lai arī Daibes poligons ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem pagastā, pašvaldības interese par šo apdzīvoto vietu esot minimāla.
“Dabas resursu nodoklī vien samaksājam lielas summas, taču šī nauda tiek iztērēta centra labiekārtošanā, bet Daibe kā pagasta sastāvdaļa ir aizmirsta. Ceļi netiek tīrīti un greiderēti, mēs par saviem līdzekļiem kopjam ceļu līdz pat šosejai Inčukalns – Valmiera.
Esam
rakstījuši vēstules arī “Latvijas Valsts ceļiem”, lai izzāģē krūmus valsts ceļa malā, jo pagasta ceļa malas katru vasaru ar trimeri iztīrām mēs. Valsts ceļa malās dažviet tādi krūmi, ka drīz malku varēs zāģēt,” stāsta Ģ. Kuplais.
Aizvadītā gada nogalē “Druvā” bija kāda garāmgājēja fiksēts fotoattēls ar atkritumiem, kas izkrituši no mašīnas, kas dodas uz poligonu. M. Riekstiņa atzīst, ka šādi negadījumi notiekot ļoti reti, jo visas kravas tiek nosegtas ar tīkliem, tentiem: “Mēs nepiesārņojam dabu, ja kas atgadās, viss tūlīt tiek savākts. Arī šīs replikas autors to labi zina. Vajadzētu aizbraukt uz Getliņiem, tur jau pilsētas teritorijā redzams, uz kuru pusi ir atkritumu izgāztuve. Ceļš iezīmēts ar plastmasas maisiņiem un citām drazām. Neesam ieinteresēti piesārņot, jo pašiem vien tas būs jāsakopj.”
Domājot par nākotni
Lai arī pirmā krātuve atkritumus spēs uzņemt vēl aptuveni četrus gadus, jau tagad Daibes poligona darbinieki domā par otrās šūnas izveidi.
“Esam pasūtījuši projektu otrajai krātuvei, lai saprastu, kas, kur un kā būs. Būtu labi jau vasarā sākt zemes darbus, jo lētāk nekas nekļūs. Vajadzētu katru gadu nedaudz paveikt, lai visu nenāktos iespēt pēdējā brīdī. Talkā nāk arī modernās tehnoloģijas. Pirmajai krātuvei pamatā klājām metru mālu, tagad izmantosim modernu ieklājumu bentonītu, kas ir kā paklājs, bet filtrācijas koeficients labāks nekā māla metram. Ir jauni risinājumi, kā veidot atkritumu krātuves, lai uzlabotu to darbību, visu cenšamies ņemt vērā, domājot par nākamajām šūnām,” saka Ģ.Kuplais. Fakti * Poligons “Daibe” atklāts 2004.gada 1.decembrī. * Paredzētais darbības laiks – vismaz 28 gadi . * Kopējā platība atkritumu noglabāšanai: ~ 12 ha. * Atkritumu noglabāšanu veiks pakāpeniski četros sektoros. * Pirmās krātuves platība: 3,16 ha.
– Ietilpība: 385 000 m3.
– Plānotais darbības laiks: 7 gadi.
Komentāri