Strauji tuvojas gada skaistākie svētki. To izjūt arī zirņu tirgotāji un ražotāji. Tā
ierasts, jo tradīcijas nosaka, ka Ziemassvētkos uz svētku mielasta galda noteikti jābūt pelēkajiem zirņiem. Ar zirņu ēšanu saistās ticējumus – jāēd zirņi, lai nav jāraud, un – pa jaunai modei – jāēd zirņi, lai būtu daudz naudas. To zina kā patērētāji, tā tirgotāji.
Zirņus gan sēklai, gan lopbarībai un pārtikai var iegādāties Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā. “Līdz šim pamatā nodarbojāmies ar zirņu sēklaudzēšanu. Tātad zirņi galvenokārt nonāca pie audzētājiem, bet, kas palika pāri, – lopbarībā. Protams, ik gadu ir cilvēki, kas grib iegādāties vienu, divus kilogramus. Esam padomājuši arī par šādu mērķauditoriju. Tāpat mūsu laukaugu šķirnēm pieaug popularitāte, tādēļ arī radās nepieciešamība papildus sertificēt vēl vienu institūta darbības virzienu – laukaugu produkcijas pārfasēšanu. Proti, kopš oktobra mums ir izveidota arī sertificēta fasētava, kur tiek fasēti zirņi, kailgraudu mieži un citi laukaugu produkti pārtikai mazos fasējumos. Turklāt pie katras paciņas sākumā nāk klāt informācija un apraksts par to, kādas vērtīgas uzturvielas satur produkts, un interesantas receptes – ko no tā var pagatavot,” atklāj Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktores vietniece Baiba Ošmane un neslēpj, ka pieprasījums pēc Priekuļu laukaugu selekcijas institūta saražotās produkcijas arvien pieaug.
“Protams, svētku laikā pieprasītākie ir lielie pelēkie zirņi 'Retrija'. Tos gan pārtikai nevaram piedāvāt lielos daudzumos, toties pelēko zirņu šķirnes 'Vitra' un 'Bruno' ir iespējams iegādāties vairāk. Protams, strādājam pie tā, lai varētu pēc iespējas vairāk saražot pieprasīto produkciju, taču jāņem vērā, ka primāri esam selekcijas un sēklaudzēšanas institūcija, tāpēc pārtikas ražošana ir tikai pastarpināta,” piebilst B.Ošamane. Viņa min, ka jau šobrīd Priekuļos audzētos zirņus un citu augkopības produkciju mazos fasējumos var nopirkt vairākās vietās, piemēram, veikalā “Grauda spēks” Rīgā, veikalā “Solo” Cēsīs, Siguldā – tirgus paviljonā. Tāpat Priekuļos fasēto produkciju iecienījuši arī ēdināšanas uzņēmumi, piemēram, restorāns “Vincents”.
B.Ošmane atzina, ka arī viņas ģimenē uz svētkiem noteikti galdā tiks celti zirņi.
“Tradīcijas ir tradīcijas, un tās nedrīkst ignorēt. Šo piektdien mums kolektīvā ir svētku pasākums, kura laikā arī tiks pasniegti zirņi. Tos jau var pagatavot dažnedažādos veidos, tāpēc arī paši katru gadu cenšamies izdomāt arvien kaut ko jaunu.
Pākšaugiem – to skaitā arī zirņiem – būtu jākļūst populārākiem arī ikdienā lietotā pārtikā. Tas sasaucas ar mūsu jauno projektu – “Ilgtspējīgu pākšaugu audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un to izmantošanas veicināšana proteīna nodrošināšanai Eiropā pārtikas un lopbarības ražošanā” (EUROLEGUME) -, kura ietvaros paredzēts ieguldīt lielu darbu pie zirņu un pupu pētīšanas. Tas varētu sekmēt interesi par zirņiem kā tādiem. Nākamgad esam iecerējuši tos sēt arī lielākās platībās,” viņa saka.
Arī Cēsu tirgū pie pāris tirgotājiem nopērkami pelēkie zirņi, un tur par pieprasījumu neviens nesūdzas. “Mazos zirņus pērk slikti, jo izvārot tie īpaši neuzbriest, arī garša atšķiras – tie nav tik miltaini, tādēļ, saprotams, ka uz Ziemassvētkiem nemaz nav tik iecienīti. Lielos pelēkos zirņus gan pērk labi. Tos tirgoju vairāk nekā nedēļu. Dienā izdodas kādus desmit kilogramus pārdot. Šī ir palikusi pēdējā paciņa. Gaidām pievedumu. Zirņus ved no Dobeles puses. Zinu, ka daudziem patīk arī turku zirņi, Cēsu tirgū arī tie ir nopērkami,” atzīst Laimonis Sakutis no SIA “Judlain”. Viņš piebilst, ka līdzīgi svētku laikā bijis arī pērn. Tad viņš iztirgojis vairāk nekā pustonnu pelēko zirņu.
Savukārt tirgū satiktie pircēji, kas aplūkoja zirņu paciņas, norādīja, ka speciāli ar nolūku pirkt zirņus uz tirgu nav devušies, taču, ieraugot lielos pelēkos zirņus, nav varējuši paiet garām, jo uz svētkiem tā vai tā tie būšot jāpērk. Kāda cēsniece piekodināja, ka zirņi esot jāvāra tik daudz, lai var visus apēst. Ja ko atstāj uz galda, tad ticējumi var nedarboties.
Arī citi tirgotāji jūt svētku tuvošanos. “Protams, katra īstena latvieša ģimenē svētkos uz galda obligāti būs zirņi. Kur nu bez tiem? Zirņus tirgojam jau labu laiku. Kaut ko jau nopērk. Cilvēki, kas atbrauc no laukiem, sapērkas tirgū un vēl priecīgus svētkus, jo, visticamāk, šajā gadā tirgū vairs neiegriezīsies. Bet citi vēl svin pareizticīgo Ziemassvētkus, tātad zirņus prasīs arī gada sākumā. Protams, mums ģimenē arī ir tradīcija ēst zirņus,” saka Leonarda Šulce no SIA “Dzidravoti-L”, kura arī tirgo lielos pelēkos zirņus no Burtnieku novada zemnieku saimniecības “Adzelvieši”. “No viņiem ņemam zirņus jau vairākus gadus. Cilvēkiem garšo. Pagājušajā gadā pietrūka, tad paņēmām zirņus no kāda pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma. Lai gan tie skaitījās lielie zirņi, tos vajadzēja ilgi vārīt, arī garša atšķīrās,” pieredzē dalās tirgotāja.
Ilze Fedotova
Komentāri