Pagājušā gadsimta 20., 30. gados vairākos rajona pagastos pēc vietējās varas un iedzīvotāju iniciatīvas tika atklāti pieminekļi Latvijas brīvības cīnītājiem.
“Ne daudz, bet ir ekskursantu grupas, kuras vēlas apskatīt Cēsu kauju vietas, ” saka vēsturnieks un gids Daumants Vasmanis. Tie ir cilvēki, kurus interesē vēsture, igauņi, kuri vēlas pabūt vietās, kur karojuši tautieši, arī pa kādai skolēnu klasei. Regulāri, vēsturnieka pavadīti, šādā ekskursijā dodas Instruktoru skolas kareivji.
Pirmssvētku dienā piestāsim šajās piemiņas vietās Plācī, Raiskumā, Veišāros, Līvos, Ieriķos, pie Raunas upes tilta, Veselavā, Liepā, Raunā, Jaunpiebalgā, arī Jaunraunas un Strīķu kapsētā, Cēsīs pie kritušo karavīru pieminekļa Lejas kapsētā, Uzvaras un Skolnieku rotas pieminekļa. Tie atgādina par mūsu tautas vēsturi, iepriekšējo paaudžu attieksmi pret brīvības cīņām un vēlēšanos mums par tām atgādināt. Par to liecina arī tēlnieku izvēle, kam uzticēts šos pieminekļus veidot. Tos radījuši Cēsīs un Latvijā pazīstamie Augusts Julla, Kārlis Zāle, Kārlis Zemdega vai arī paši pagastu cilvēki, kuriem bijis svarīgi, lai dzimtajā pusē saglabātu liecību par tautas vēsturē būtiskiem notikumiem.
Savulaik vairāku šo pieminekļu atklāšanā piedalījies Valsts prezidents Jānis Čakste.
Dažāds bijis Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietu liktenis. Padomju okupācijas laikā tie sargāti un iznīcināti, Atmodas gados Cēsīs, Līvos, Ieriķos, Veišāros atjaunoti, bet pie Raunas upes piemiņas akmens uzstādīts kā atgādinājums par būtisku pagriezienu Cēsu kaujās. Tā jau ir tradīcija, ka šo pieminekļu pakājē ziedi sagulst un deg svecītes Cēsu kauju atceres dienā, dažviet, kā Liepā, Līvos, Ieriķos, Raunā, Jaunpiebalgā, Straupē, arī Lāčplēša dienā un citos valstij nozīmīgos svētkos.
Par to, lai pieminekļu pakāje vienmēr būtu sakopta, gādā galvenokārt pašvaldības. Vienīgi Jaunpiebalgas pagasta padome jau pirms gadiem pieņēmusi lēmumu, ka rūpes par pieminekli, kas atrodas pie baznīcas, jāuzņemas draudzei. Tā arī gādā, lai padomju gados apstādījumos noslēptais vēstures liecinieks arī nākamajām paaudzēm atgādinātu par brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.
“Par pieminekļiem Amatas novadā rūpējas domes algoti darbinieki Inese Ozoliņa un Dace Bambāne. To apkārtne vienmēr ir sakopta. Piemiņas vietās ne tikai svētkos ir ziedi,” stāsta Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Arī Liepā par Atbrīvošanas pieminekli un kārtību tā apkārtnē gādā pašvaldības komunālā dienesta darbinieki. “Plašākais pasākums pie pieminekļa ir Cēsu kauju atceres dienā. 11.novembrī tā pakājē deg svecītes, bet 18.novembrī pirms
valsts svētku svinīgā sarīkojuma notiek ziedu nolikšana,” stāsta Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns.
Piemineklis pie Raunas upes Priekuļu pagastā ir jaunākais. Tas atklāts tikai 2004. gadā. Pieminekli uzstādīja rajona padome,
tas ir tās īpašums. “Piemineklis atrodas uz privātas zemes, īpašnieka pilnvarotā persona šajā vietā, kur Raunas un Gaujas krastos par Latvijas brīvību dzīvības atdeva 110 igauņu un 44 latviešu karavīri, atļāva iekārtot piemiņas vietu,” stāsta rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass. Garāmbraucēji ievērojuši, ka ne vienmēr tā apkārtne ir tik sakopta, kādu to gribētos redzēt. Ikdienā tāda īsta saimnieka piemineklim nav. No reizes uz reizi kāds patriotiski noskaņots cilvēks vienaldzīgi nepaiet garām un gan appļauj zālīti, gan izravē nezāles. “Piemineklis gan atrodas Priekuļu pagastā, bet pašvaldībai par to nav nekādas atbildības. Tas pieder rajona padomei un atrodas uz privātīpašnieka zemes,” saka Priekuļu pagasta padomes juriste Inita Jansone un piebilst, ka tomēr savu reizi pašvaldības cilvēki tā apkārtni sakopj. Kas gādās par pieminekli nākotnē, vismaz patlaban atbildes nav.
Vēsturnieks Daumants Vasmanis atceras gadījumu Atmodas sākumā. Kopā ar igauņiem aizbraucis uz Veselavas kapiem. Piemineklis vēl bijis paslēpts kokos. Piegājuši, bet piemiņas vieta zālēs ieaugusi. Igauņi ķērušies klāt un zāli noplūkuši. Tas bija tāds laiks, un redzētais viņus nešokēja. Kaimiņi bijuši pateicīgi un lepni, ka piemineklis pārdzīvojis padomju gadus. Tagad Veselavas kapsētā 12 kritušo igauņu atdusas vieta vienmēr ir sakopta. Vasarā pieminekļa pakājē zied puķes Igaunijas karoga krāsās.
Mūsu Latvija piedzīvojusi dažādus laikus, to minuši svešzemju varu zābaki. Gadsimtiem sirdīs glabātas alkas pēc brīvības. Tagad tās piepildītas. Mūsu pienākums glabāt to paaudžu piemiņu, kuras mums izcīnīja neatkarīgu valsti.
Komentāri