Latvija aizvadījusi pirmo gadu eiro zīmē, kaut dažbrīd liekas, ka jau sen lietojam šo valūtu. Arī cilvēki to vērtē atzinīgi, lai gan pirms eiro ieviešanas skeptiķu bija krietni daudz.
Redzot, ka pesimistu izteiktās prognozes nav piepildījušās, Latvijas iedzīvotāji mainījuši savu attieksmi pret jauno naudu. Kā liecina šonedēļ publicētais kompānijas TNS decembra beigās veiktais pētījums, absolūtais vairākums (84%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka pieraduši pie eiro. 35 procenti atbildējuši – noteikti jā, bet 49 procenti – drīzāk jā. Tikai 15 procenti Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā atklāj, ka vēl nav pieraduši pie eiro. No viņiem tikai četri procenti atbildējuši –
noteikti nē.
Arī “Druvas” aptaujātie pozitīvi vērtē pāreju uz eiro, lai gan sākotnēji bažas bijušas lielākas. Īpaši atzinīgi eiro ieviešanu novērtē uzņēmēji, kuri darbojas tūrisma jomā. Pārgaujas novada uzņēmējs Juris Leimanis, kempinga “Apaļkalns” īpašnieks, atzīst, ka viņa biznesā šī valūtas pāreja bijusi ļoti noderīga: “Es uz visu raugos optimistiski, bet šajā naudas maiņā tiešām ir tikai plusi. Tā kā pie mums pārsvarā iegriežas tūristi no Eiropas valstīm, kurās apgrozībā ir eiro, viņiem tagad ir ļoti izdevīgi. Viņi gaidīja, ka šogad uz eiro pāries arī Lietuva, jo ceļotāji ar kemperiem ierasti apceļo visas trīs Baltijas valstis, un laiks, kad katrā bija jāmaina sava nauda, viņiem bija samērā sarežģīts. Tagad šīs problēmas zudušas, gribas cerēt, ka tas turpmāk vēl vairāk veicinās tūristu pieplūdumu.”
Atgādināsim, ka ar šī gada 1.janvāri eiro zonai pievienojās arī Lietuva, kļūstot par 19 eirozonas valsti, un tagad visās trijās Baltijas valstīs ir vienota valūta.
Uzņēmējs norāda, ka arī pašam, braucot uz tūrisma izstādēm Eiropas valstīs, tagad daudz vienkāršāk.
Vairs nav jādomā par naudas maiņu, vieglāk arī salīdzināt cenas Latvijā un citās eiro zonas valstīs.
Arī Iveta Plāne no “Allas un Vinetas Kārumlādes” atzina, ka ārvalstu tūristi atzinīgi novērtē iespēju maksāt eiro, jo viņiem šī nauda jau pierasta.
Pirms eiro ieviešanas galvenais satraukums bija par cenu kāpumu, un šis bija galvenais jaunās naudas “nemīlēšanas” arguments. Taču redzam, ka tas nav noticis. Kā “Druvai” atzina kāds lasītājs, ja arī cenas kļuva lielākas, tas nav eiro ietekmē, tās vienalga būtu augušas, jo latu laikā taču arī tas bija vērojams.
To, ka cenas nav augušas, apstiprina Ekonomikas ministrijā, atgādinot, ka, lai sagatavotos iespējamajam cenu kāpumam, tika veikti vairāki pasākumi, tostarp cenu monitorings. Tajā tika novērotas 120 pakalpojumu un preču cenas. Monitorings ilga divus gadus, līdz 2014.gada nogalei. Kopējais secinājums, ka 85 procentos gadījumu preču un pakalpojumu cena nav mainījusies, tātad eiro ieviešana nav būtiski ietekmējusi cenu izmaiņas. To apstiprina arī tas, ka cenu inflācija Latvijā 2014.gadā bija zem viena procenta.
Eiro pretinieki arī uzsvēra, ka ar jauno valūtu tiek zaudēti nacionālie simboli, par ko tika uzskatīts lats. Eiro atbalstītāji atgādina, ka nacionālie simboli ir saglabāti uz apgrozības monētām un tos turpina kalt arī uz īpašajām apgrozības un jubilejas, un piemiņas monētām.
“Var jau nostalģiski parunāt, ka latiņi bija labāki, skaistāki, bet, kā zināms, agrāk arī zāle bija zaļāka un saule spožāka,” saka cēsnieks Andis Rozners. “Pie eiro ģimenē esam pieraduši, veikalos vairs latos necenšamies neko pārrēķināt. Jā, pirmie mēneši varbūt bija grūtāki, jo bija grūti pierast pie jaunajām cenām, bet tagad radusies sapratne, tas ir dārgi vai lēti. Neko sliktu par jauno naudu nevaru teikt. Gribu citēt kaut kur dzirdētu atziņu – nav svarīgi, kāda nauda, galvenais – lai tā būtu. Tagad ir vienkāršāk, braucot uz Eiropu vai tepat kaimiņvalstīm, kurās arī eiro. Agrāk, atgriežoties no braucieniem, plauktā krājās eiro, jo mainīt nebija izdevīgi, nācās gaidīt kārtējo braucienu, lai tad tērētu, bet vienalga kaut kas tika atvests atpakaļ. Tagad arī šī problēma atkritusi. Esmu apmierināts ar mūsu tagadējo naudu, un, ja runājam par tās izskatu, jaunā desmit eiro banknote taču ir tīri izskatīga!”
Iedzīvotāji ar eiro apraduši, taču vairums, iespējams, pat nav aizdomājušies, kādu devumu valsts tautsaimniecībai deva eiro ieviešana. Jā, uzņēmējiem šī pāreja prasīja zināmus ieguldījumus, bet tie bija vienreizēji izdevumi, taču speciālisti norāda, ka valstij ieguvumi ir katru gadu.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, analizējot eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, norāda, ka ietaupījums no konvertācijām, kas pirms tam tika veikta no latiem un eiro, veido apmēram 70 miljonus eiro gadā. Daļa no tā ir mājsaimniecību tēriņi par valūtas maiņu, konvertējot maksājumus uz skaidru naudu, piemēram ceļošanai; naudu no ārvalstu pārskaitījumiem tēriņiem Latvijā un tamlīdzīgi.
Ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA (vienotā eiro maksājumu telpa) kredītu pārvedumu komisijas maksām – aptuveni 100 miljoni eiro gadā. Ietaupījums budžetā no zemākām parāda apkalpošanas izmaksām apmēram 50 miljoni eiro 2014.gadā. Šos līdzekļus varēja izlietot noderīgākiem mērķiem.
Nav mazsvarīgi, ka Latvijas
valsts budžets desmit gadu laikā procentu maksājumos ietaupa apmēram 800 miljonus eiro. Svarīgi piebilst, ka līdz ar eiro ieviešanu izzuda lata devalvācijas rēgs, kas ik pa laikam par sevi atgādināja, palielinot konvertāciju apjomu.
Jānis Gabrāns
Komentāri