Vai ir jēga rukāt?
Septembra beigās “Druvas” redakcijā savu sāpi izkliegt ieradās jauns puisis, pēc profesijas celtnieks, kurš bija gatavs runāt par to, ar kādām sekām nākas saskarties, ja strādā
bez darba līguma.
Armands stāstīja, ka darbā esot pieteicies kādā no pilsētas autoservisiem par būvnieku. Ar darba devēju vienojušies par algu, bet darba līgumu nav noslēdzis, lai nebūtu jāmaksā valstij nodokļi un alga būtu pēc iespējas lielāka. Taču ilgi jaunais darbinieks nav nostrādājis, jo darbavietā ieradusies kontrole un nelegālo darbinieku noķērusi. Puisis neslēpj, ka melojis un stāstījis, ka šim uzņēmumam tikai garāmejot ienācis un pats te nemaz nestrādā. Armands atzīst, ka nevēlējies darba devējam sagādāt liekas raizes, tādēļ melošana bijusi, viņaprāt, labākā izeja. Un vai tad iesi tā uzreiz darbu zaudēt? Nauda taču arī jāpelna.
Lai nu kā, pēc nostrādātā mēneša jaunais puisis vēlējies saņemt algu, taču aploksnītē bijis krietni vien mazāk nekā pirms tam ar darba devēju vienojušies. Protams, puisis sapratis, ka strīdēties nav jēgas un neko pats nevar pierādīt. Jo darba devējam solītais jau sen aizmirsies un pierādījumu nekādu.
Tagad Armands avīzes redakcijā bija nācis meklēt patiesību. Bija gatavs runāt, stāstīt un izkliegt netaisnību plašākai sabiedrībai. Strādā bez darba līgumiem
Ziemeļvidzemes reģiona VDI Cēsu biroja valsts darba inspektore Sintija Jaunākā stāsta, ka vēl joprojām aktuālākā problēma ir darbinieku nodarbināšana bez darba līgumiem. Cilvēki joprojām nevēlas sadzirdēt, ar kādām sekām agri vai vēlu nāksies saskarties ikvienam, kurš nolēmis strādāt nelegāli.
“Būvniecības nozarē šobrīd tā ir visraksturīgākā problēma. Taču ik pa laikam arī citās nozarēs – tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas sfērā – atklājam personas, kuras tiek nodarbinātas bez noslēgtiem rakstveida darba līgumiem. Regulāri braucam reidos un atklājam jaunus nelegālos darbiniekus,” saka S. Jaunākā un skaidro, ka visbiežāk cilvēki piekrīt strādāt bez darba līguma, jo ir kāre nopelnīt vairāk, nemaksājot valstij nodokļus.
“Bet šie cilvēki nesaprot, ka viņi apzog paši sevi. Tā jau, šķiet, iekārtots, ka mēs nemācāmies no citu kļūdām, un inspekcijā vēršas jau situācijā, kad viss faktiski ir par vēlu. Sociālās garantijas – maternitātes, paternitātes pabalsti, nelaimes gadījumos pienākošie pabalsti vai vecumdienās pensija. Cilvēki par to aizmirst. Taču galvenokārt nav jau arī garantijas, ka alga tiks izmaksāta nolīgtajā apmērā, kas arī notiek diezgan bieži. Darba devējam kādreiz, iespējams, šķiet, ka jāizmaksā tik, cik darbinieks ir nopelnījis, nevis norunātā summa. Šādos gadījumos var runāt arī par patvaļu no darba devēju puses,” saka darba inspektore un nenoliedz, ka dažkārt arī pašiem darba devējiem nelegāli nodarbinātie darbinieki var sagādāt raizes – nākt uz darbu, kad vēlas, neievērot darba kārtības noteikumus un tādā veidā apdraudēt citus darbiniekus.
Ik mēnesi noķer jaunus nelegāļus
Ziemeļvidzemes reģiona VDI Cēsu biroja valsts darba inspektors Juris Suseklis atzina, ka pagājušajā mēnesī rajonā atklāti astoņi nelegāli nodarbinātie, no kuriem puse bijusi tieši būvniecības nozarē.
“Ik mēnesi ejot reidos uz dažādiem uzņēmumiem, nākas atzīt, ka nelegāli nodarbināto skaits noteikti nesamazinās. Runājot par šo problēmu, jāsaka – apbrīnoju to, kāpēc mūsu cilvēki bezdarba apstākļos tik lēti uzķeras uz darba devēju piedāvājuma un kāpēc nepārdod savu darbu par tām cenām, kas tagad ir. Strādnieku mūsdienās trūkst teju visās sfērās un viņi paši varētu būt noteicēji, stājoties darba attiecībās. Bet ar nožēlu nākas atzīt, ka bieži darbinieki pakļaujas savu darba devēju vēlmēm un prasībām,” saka Cēsu biroja darba inspektors.
Komentāri