Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Ko slēpj sevī vārdi

Druva
00:00
25.01.2008
13

Amata, Daugava, Venta , Rūja, Abava, Rauna, Mēmele, Mūsa. Tās ir Latvijas upes.

Ieklausīties valodā. Vārdi nes sev līdzi ne tikai pašreizējo mūsu sapratni par apkārt un mūsos esošo pasauli. Vārdos tiek ielikta arī augstāka jēga, dziļāka nozīme…

Amata (senais nosaukums Amada). Es dzīvoju pie šīs skaistās, pavasarī straujās, krāčainās, rudenī daudzkrāsainās un ziemā noslēpumainās upes. Ieklausoties vārdā, varu dzirdēt līdzību ar vārdu „amats”. Kad skolu vēl nebija, zēni mācījās gudrību pie meistara un apguva amatu. Tātad manas upes vārda nozīme varētu būt Gudrība.

Tā kā latviešu un lietuviešu valodas tiek uzskatītas par vienām no senākajām, ieskatos sanskrita vārdnīcā. Tur vārds AMAnDA nozīmē gudrība.

Valoda nav tikai sadzīvisks sazināšanās līdzeklis. Valoda ir kompakta un jēdzieniski ietilpīga. Ko slēpj sevī vārdi, kuri latviešu valodā saistīti ar skolu?

IZGLĪTĪBA . Iz-glītība. No skaistuma. Mēs mācāmies ar labo. Vērojam un gūstam prieku no dabas, skaistām gleznām, literatūras. Mācību stundā izvēlamies piemērus ar augstāku saturu, kuri ir tēlainā un bagātā valodā , skaistas gleznu reprodukcijas. Palīdzam ieraudzīt, sajust , priecāties par skaisto…Tiek radīti iekšējie tēli.

Profesors Šalva Amonašvili saka, ka „tēlu kvalitāti nosaka tādi kritēriji kā skaistums, izsmalcinātība, cēlums un atvērtība. Jo vairāk gaišu tēlu būs garīgajā pasaulē, jo daudzšķautnaināka un bagātāka kļūs tās dzīve”.

Arī neirozinātnieki cilvēka smadzeņu vidējā daļā atklājuši amigdalas kodolus, kuri bloķē stimulu tālāku kvalitatīvu pārstrādi, ja ziņas saturs viņam izraisa bailes, pretīgumu, nepatiku. Mēs esam radīti, lai mācītos no skaistā.

ATTĪSTĪŠANA. Kad bērniņš nāk pasaulē, viņš tiek ietīts – ietīstām autiņos. Dievs viņam devis visu, un mēs, vecāki, skolotāji, viņu tikai attinam. Kārtu pa kārtai, gadu pēc gada. Un tad paši sevi un viens otru līdz pašām beigām, varbūt līdz mūžībai.

Šie divi ir paši galvenie atslēgvārdi senajai un tagadējai latviešu humānajai pedagoģijai. Te ielikta tīri humāna jēga par bērna audzināšanu , attīstīšanu un izglītošanu.

PANĀKT rezultātu. Pa- nākt . Skolotājam vai vecākiem ir tikai jāpanāk pretī bērnam un jāsaprot to, kas viņā ir jau ielikts. Mēs kopā ar bērnu ejam pretī viņa nākotnei. Atklājam to, kas viņā ir ielikts, un to attīstām ar cieņu pret visām viņa veiksmēm un neveiksmēm.

Līdzīgi varam ieklausīties vārdos krievu valodā: vospitaņije, vos- pitaņije, pitaņije vozvišennim. Urok; u-prok. Katra mācību stunda palīdz realizēties bērna likteņa gaišākajai pusei.

Jau pieminēju sanskrita valodas vārdu sakņu līdzību ar latviešu valodu. Taču vēl interesantāk ir atklāt vārdu dziļāko nozīmi ar šīs valodas palīdzību. Daži piemēri.

Stunda – sanskritā nozīmē 1)augsts dziedājums, 2)slavinājums. Skolotāji pārdomā stundas mērķus, domā par katru bērnu individuāli, vedina uz rezultātu, veido interesantu procesu, paredz atklāsmes u.t.t. Mums nav tiesību šo „augsto dziedājumu” bērniem nonivelēt līdz parastai informācijas sniegšanai, kaut vai ņemot pēc kārtas visus tehniskos līdzekļus.

Tātad katrai mācību stundai jānes sevī augstākās vērtības.

Tiek uzskatīts, ka vārds ‘daina’ arī nācis no senatnes, no sanskrita un indoeiropiešu

pirmvalodām.

Sanskritā „ dēnā” un indoeiropiešu sakne „dhi” nozīmē – domāt, saprast, domas ārējā izpausme vārdos.

Mans variants, ka dainu vārds cēlies no sanskrita vārda ‘daiva’, kas nozīmē Dieva žēlastība, daudzu nezināmu faktoru kopums, kas nosaka, vai zināma darbība tiks svētīta ar darba augļiem… Ja cilvēks, augstāku mērķu vadīts, mūža garumā cenšas izprast sevi, Dieva pasauli un darboties atbilstoši likumiem – viņam tiek dots un viņš dod.

Mūsu valodas vārdi veido tautas dziesmas – mūsu ētisko vērtību un garīgo likumu grāmatu ar humāni garīgu nozīmi mūsu un arī pasaules kultūrā. Šie likumi skan tik mūsdienīgi un reizē kopīgi daudzām tautām.

Ieklausīsimies savā valodā un pētīsim vārdu dziļāko jēgu, kas sevī slēpj augstākas vērtības, tām sekosim un vedīsim savus bērnus (nākotni) pa šo ceļu. ‘Scal’ e – trepes. Latviešu valodā ir trīs vārdi ar šādu sakni – skola – skolotājs – skolēns.

Mēs viens otram esam garīgās trepes augšup uz gaismu pretī Augstākajam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
43

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
110

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
100

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi