Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Ko slēpj sevī vārdi

Druva
00:00
25.01.2008
2

Amata, Daugava, Venta , Rūja, Abava, Rauna, Mēmele, Mūsa. Tās ir Latvijas upes.

Ieklausīties valodā. Vārdi nes sev līdzi ne tikai pašreizējo mūsu sapratni par apkārt un mūsos esošo pasauli. Vārdos tiek ielikta arī augstāka jēga, dziļāka nozīme…

Amata (senais nosaukums Amada). Es dzīvoju pie šīs skaistās, pavasarī straujās, krāčainās, rudenī daudzkrāsainās un ziemā noslēpumainās upes. Ieklausoties vārdā, varu dzirdēt līdzību ar vārdu „amats”. Kad skolu vēl nebija, zēni mācījās gudrību pie meistara un apguva amatu. Tātad manas upes vārda nozīme varētu būt Gudrība.

Tā kā latviešu un lietuviešu valodas tiek uzskatītas par vienām no senākajām, ieskatos sanskrita vārdnīcā. Tur vārds AMAnDA nozīmē gudrība.

Valoda nav tikai sadzīvisks sazināšanās līdzeklis. Valoda ir kompakta un jēdzieniski ietilpīga. Ko slēpj sevī vārdi, kuri latviešu valodā saistīti ar skolu?

IZGLĪTĪBA . Iz-glītība. No skaistuma. Mēs mācāmies ar labo. Vērojam un gūstam prieku no dabas, skaistām gleznām, literatūras. Mācību stundā izvēlamies piemērus ar augstāku saturu, kuri ir tēlainā un bagātā valodā , skaistas gleznu reprodukcijas. Palīdzam ieraudzīt, sajust , priecāties par skaisto…Tiek radīti iekšējie tēli.

Profesors Šalva Amonašvili saka, ka „tēlu kvalitāti nosaka tādi kritēriji kā skaistums, izsmalcinātība, cēlums un atvērtība. Jo vairāk gaišu tēlu būs garīgajā pasaulē, jo daudzšķautnaināka un bagātāka kļūs tās dzīve”.

Arī neirozinātnieki cilvēka smadzeņu vidējā daļā atklājuši amigdalas kodolus, kuri bloķē stimulu tālāku kvalitatīvu pārstrādi, ja ziņas saturs viņam izraisa bailes, pretīgumu, nepatiku. Mēs esam radīti, lai mācītos no skaistā.

ATTĪSTĪŠANA. Kad bērniņš nāk pasaulē, viņš tiek ietīts – ietīstām autiņos. Dievs viņam devis visu, un mēs, vecāki, skolotāji, viņu tikai attinam. Kārtu pa kārtai, gadu pēc gada. Un tad paši sevi un viens otru līdz pašām beigām, varbūt līdz mūžībai.

Šie divi ir paši galvenie atslēgvārdi senajai un tagadējai latviešu humānajai pedagoģijai. Te ielikta tīri humāna jēga par bērna audzināšanu , attīstīšanu un izglītošanu.

PANĀKT rezultātu. Pa- nākt . Skolotājam vai vecākiem ir tikai jāpanāk pretī bērnam un jāsaprot to, kas viņā ir jau ielikts. Mēs kopā ar bērnu ejam pretī viņa nākotnei. Atklājam to, kas viņā ir ielikts, un to attīstām ar cieņu pret visām viņa veiksmēm un neveiksmēm.

Līdzīgi varam ieklausīties vārdos krievu valodā: vospitaņije, vos- pitaņije, pitaņije vozvišennim. Urok; u-prok. Katra mācību stunda palīdz realizēties bērna likteņa gaišākajai pusei.

Jau pieminēju sanskrita valodas vārdu sakņu līdzību ar latviešu valodu. Taču vēl interesantāk ir atklāt vārdu dziļāko nozīmi ar šīs valodas palīdzību. Daži piemēri.

Stunda – sanskritā nozīmē 1)augsts dziedājums, 2)slavinājums. Skolotāji pārdomā stundas mērķus, domā par katru bērnu individuāli, vedina uz rezultātu, veido interesantu procesu, paredz atklāsmes u.t.t. Mums nav tiesību šo „augsto dziedājumu” bērniem nonivelēt līdz parastai informācijas sniegšanai, kaut vai ņemot pēc kārtas visus tehniskos līdzekļus.

Tātad katrai mācību stundai jānes sevī augstākās vērtības.

Tiek uzskatīts, ka vārds ‘daina’ arī nācis no senatnes, no sanskrita un indoeiropiešu

pirmvalodām.

Sanskritā „ dēnā” un indoeiropiešu sakne „dhi” nozīmē – domāt, saprast, domas ārējā izpausme vārdos.

Mans variants, ka dainu vārds cēlies no sanskrita vārda ‘daiva’, kas nozīmē Dieva žēlastība, daudzu nezināmu faktoru kopums, kas nosaka, vai zināma darbība tiks svētīta ar darba augļiem… Ja cilvēks, augstāku mērķu vadīts, mūža garumā cenšas izprast sevi, Dieva pasauli un darboties atbilstoši likumiem – viņam tiek dots un viņš dod.

Mūsu valodas vārdi veido tautas dziesmas – mūsu ētisko vērtību un garīgo likumu grāmatu ar humāni garīgu nozīmi mūsu un arī pasaules kultūrā. Šie likumi skan tik mūsdienīgi un reizē kopīgi daudzām tautām.

Ieklausīsimies savā valodā un pētīsim vārdu dziļāko jēgu, kas sevī slēpj augstākas vērtības, tām sekosim un vedīsim savus bērnus (nākotni) pa šo ceļu. ‘Scal’ e – trepes. Latviešu valodā ir trīs vārdi ar šādu sakni – skola – skolotājs – skolēns.

Mēs viens otram esam garīgās trepes augšup uz gaismu pretī Augstākajam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
229

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi