Biežākais, ko nākas dzirdēt no jauniešiem – mūsdienās ir grūti atrast darbu. Taču ir otra puse, proti, darba devējs, kurš ik pa laikam meklē, bet bieži vien arī neatrod vajadzīgos darbiniekus. Saka – jauniešos trūkst elementāras izpratnes par to, kas ir darbs, darba pienākumi, atbildība un vēlme strādāt. Brīžam liekas, ka jaunieši vispār dzīvo savā pasaulē un īsti nespēj nolaisties uz zemes, lai izdarītu to, ko darba devējs no viņa gaida.
Sanita Zariņa, salona “Style 26” un matu kopšanas līdzekļu veikala vadītāja:
– Labus darbiniekus atrast ir grūti. Nereti darba devējs labus, uzticamus cilvēkus meklē vispirms no sava paziņu loka. Stāstu citiem, kādu tad cilvēku vajadzētu, un tad meklē. Tas
tā notiek, jo, pirmkārt, ir bail uzticēties svešam cilvēkam. Otrkārt, patiešām labi darbinieki nemētājas kaut kur pa ielām. Patiesībā kolektīva veidošana ir ļoti grūts darbs un pienākums ikvienam darba devējam.
Ne velti Latvijā trūkst jauno uzņēmēju, jo viņi zina, ka nebūs
labu un uzņēmīgu darbinieku. Ja darba devējs nevar nokomplektēt labu kolektīvu, kur lai vēl rastos jaunie uzņēmēji, kas paši spējīgi meklēt darbiniekus un veidot uzņēmumu.
Ģirts Bergins, picērijas “Studio Pizza” vadītājs:
– Strādājam ēdināšanas nozarē, tas nozīmē, ka darbiniekiem jābūt
profesionāliem, lai gan bijis, ka nāk jaunieši pieteikties darbā, sakot, ka nav izglītības, bet ir gatavi mācīties un sevi pierādīt. Darba devējs ir ieinteresēts uzreiz darbā pieņemt atbilstošu darbinieku. Nav jau laika katru apmācīt, auklēties un vēl beigās saņemt atteikumu, ja cilvēks būs pārdomājis. Ikdienā nedrīkstu pieļaut, ka mana pakalpojuma kvalitāte krītas bezatbildīga darbinieka dēļ. Un tas ir pats būtiskākais, jo uzņēmējs strādā, domājot par nākotni. Viņš veido sava pakalpojuma vērtību, kvalitāti, un ir ļoti nepatīkami, ja tas ātri tiek sabojāts.
Domāju, ka jauniešos pietrūkst atbildības un
patiesas vēlmes kaut ko darīt. Bieži jaunieši nāk, sakot, ka
vēlas strādāt, bet paši nemaz necenšas iedziļināties tajā, ko no viņiem prasa un
gaida.
Esmu gandarīts, ka
mūsu komanda ir nokomplektēta un varam labi strādāt. Taču palikšu pie viedokļa, ka labus darbiniekus atrast nav viegli. Varbūt veikalā kasieru netrūkst, bet tiklīdz
jādara
kas vairāk, jāiegulda enerģija, zināšanas, tā rodas problēmas.
Imants Kupčs, Priekuļu tehnikuma direktors:
–
Tehnikumā ir liels darbinieku skaits. Nenoliedzami, nākas pieņemt jaunus darbiniekus, un pārdomas tas raisa ik pa laikam. Ja runājam tieši par jaunajiem pedagogiem, kuri nereti arī nepieciešami, tad lielākā problēma
tā, ka vēlme strādāt skolā jaunajam cilvēkam būtu, bet trūkst konkrētas izglītības dokumenta. Mēs darbā nedrīkstam pieņemt studentus, bet jaunajam pedagogam nepieciešama konkrētā izglītība. Gados jaunākie pedagogi vairāk turas pie darba. Drīzāk
darbinieki no 30 līdz 50 gadiem ir izvēlīgāki. Viņi, saskatot iespējas kādā citā darba vietā nopelnīt vairāk, aiziet no skolas.
Ja runāju par tehniskajiem darbiniekiem vai tiem, kas palīdz nodrošināt mācību procesu skolā – situācijas ir dažādas. Nereti nākas saskarties, ka darbinieku prasības pret darba devēju ir augstas. Tiek prasīts labs atalgojums un daudz kas cits, taču paši ar savu mazo pieredzi
neatbilst darba devēja prasībām. Viņi vienkārši nespēj paveikt darbu. Un, ja darba devējs to norāda, tad tā tiek uzskatīta par piekasīšanos vai kaut ko citu. Bieža ir arī
atrunāšanās. Uzdotais darbs nevis vienkārši tiek padarīts, bet tā vietā
tiek prātuļots, ko un kā varētu darīt.
Nenoliedzami, ikdienas darbā arī
pats sagatavoju topošos darbiniekus un vienmēr priecājos, ja pēc praksēm uzņēmēji atzīst, ka jaunieši bijuši labi. Lielākais gandarījums, ja jaunietim pēc prakses tiek piedāvāta iespēja iestāties pastāvīgā darbā. Un tas nav retums.
Tas gan varbūt atkal norāda, ka darbinieku uzņēmējiem trūkst.
<i.Liene Lote Grizāne
Komentāri