Ap 200 skolēnu no Nītaures, Mārsnēniem, Jaunpiebalgas, Drustiem, Priekuļiem un Cēsīm izdziedāja un izdejoja pēc M.Tvena ”Prinča un ubaga zēna” motīviem tapušo uzvedumu ”Zilais putniņš”. Tāpat kā teātra izrādē Rīgā, Priekuļu vidusskolas sporta zālē skanēja I.Kalniņa mūzika.
Ideju īstenoja radošā komanda, kurā viens otru saprot bez vārdiem. Lāsmai Skutānei jau sen mieru nelika I.Kalniņa mūzika, tā lika veidoties deju rakstiem. Par ideju radīt uzvedumu viņa pastāstīja citiem. ”Sirdī glabātu ideju vajadzēja ātri īstenot,” saka Lāsma, bet Cēsu 1.pamatskolas kora diriģente Ilga Šķendere vien klusi piebilst, ka visi ar lielu azartu ķērušies klāt grūtajam un arī ļoti atbildīgajam darbam. Jurim Krūzem tika uzticēts aranžēt Imanta Kalniņa mūziku. ”Bīstami ķerties klāt pazīstamai mūzikai. Iestudējumā skan gan zināmas, gan daudzas mazāk pazīstamas dziesmas. Kā deju kolektīvu vadītāji lika, tā darīju, ceru, ka komponists piedos, kā esmu viņa mūziku ievadījis deju soļos, ” domās dalījās Juris Krūze un atklāja, ka viņam Imanta Kalniņa mūzika ļoti patīk. ”Kalniņš ir grūtāks nekā Pauls. Kalniņam katrā dziesmā ir filozofija. Dejotāji meklēja, kā vizualizēt mūziku,” viedokli pauda J. Krūze.
Scenāriju uzvedumam uzrakstīja Lība Kapuste, bet palīdzēja viņas mamma Dace Dzerkale. ”Domu dziļums, Prinča un ubaga zēna idejas lika aizdomāties. Lība uzrakstīja pirmo variantu, ar Lāsmu izlasījām – neder, tapa otrs. Mūs mocīja jautājums,
kā skatītājam likt saprast, kas notiek ar Zilo putniņu, kurš starp dejām klausīsies
garus teikumus. No abiem variantiem tapa trešais. Vairs ne prozā, bet ritmiskā dzejā. Kas notiek ar zilo putniņu, kāpēc viņš nedzied? Kad dziedās? Kad būs laimīgs, brīvs,” pastāstīja Dace, kura iestudējumā ir Āksts, kas visu izstāsta.
Visgrūtākais darbs bija jāpaveic Lāsmai, Mārim Brasliņam un Lilitai Jansonei, kuri radīja dejas. Atdzīvināja tik pazīstamā stāsta varoņus dejā. Savukārt Ilgas Šķenderes, Māras Vīksnas un Ivetas Bengas vadībā skolēnu kori mācījās dziesmas, kuras tik ļoti patikušas viņu vecākiem.
”Galvenais, ka bērni ir tik fantastiski, grib darboties. Ir gandarījums redzēt, kā viņi atraisās, ” domās dalījās Ilga Šķendere un piebilda, ka katrs kolektīvs gādājis tērpus vai nu ar skolas, vecāku vai sponsoru atbalstu. Uzvedumā piedalās arī pieaugušie, kuri izdzied un izdejo pagrimušās sabiedrības sāpes. Indra Kumsāre ir vecmāmiņa, neapmierināta ar dzīvi, kavējas atmiņās par jaunību. ”Pārdzīvojumu dziesmā izdziedu nepiepildītos sapņus, sievietes ilgas pēc labākas dzīves. Dziesmā ir vārdi mēs to valsti nodzērām, tādus izdziedāt bērniem nedrīkst ļaut. Bet uzvedumā pretstati vajadzīgi, ” par savu lomu stāsta Indra un piebilst, ka viņai tāpat kā bērniem patīk spēlēt teātri.
Pēc izrādes gandarījumu pauda visi – autori, dalībnieki un skatītāji. Uzvedums bija vērtīga pieredze un pārbaudījums tautisko deju dejotājiem. Kā ”Druvai” atzina ”Miķelēnu” dejotāji Kristaps Zembergs un Toms Čepiņins, lai arī cik interesanti bijis dejot uzvedumā, tautiskās dejas tomēr esot sirdij tuvākas. ”Prieks par to, kas izdarīts. Man trīs bērni ”Miķelēnos” dejojuši. Uzvedums ir brīnišķīgs. Lai veicas,” domās dalījās priekuliete Ludmila Sniedze un pievienoja sveicienus Mārim Brasliņam nozīmīgā dzīves jubilejā. Māraprāt, zilais putniņš
ir tas trakais dullums, kā vērts ir ko darīt. ”Ja redzi, ka skatītājiem patīk, uz koncertu bijušie dejotāji atnākuši, viņu vecāki, saproti, ka kaut kas ir iedots un sirdī aizķēries. Tāpēc mēs kaut ko darām.”
Komentāri