“Droši vien esmu folkloriste, nezinu, kā tādu kā mani nosaukt,” saka Inese Roze. Viņa – Drabešu muižas Amatu mājas vadītāja, Ģikšu danču nakts rīkotāja, folkloras kopas “Ore” vadītāja.
Laikam gan nav novada, kur “Ore” nav bijusi,
piedalījusies visneparastākajos
pasākumos, arī ārpus Latvijas. “Neparastākais noteikti
bija šamaņu festivāls Norvēģijā šovasar. Katrā festivālā, pasākumā pierādās, ka folklora ir situāciju māksla, uzaicina uz ko vienu, bet izrādās, ka ir kas pavisam cits. Tad jāiejūtas notikumā,
saprotot, ka tas, ko esi izdomājis, neder, un ir prieks, ka vari piemēroties, iederēties,” saka Inese.
Kad kopā ar dzīvesbiedru Andri, meitām Rasu un Baibu vairs nepietika tikai ar mājās dziedāšanu, bija arī gūta pieredze darbojoties “Dzietos”, Rozes kopā ar domubiedriem nodibināja savu “Ori”. Inese paskaidro, ka ore ir kā Lielie Greizie Rati, kas arī redzami kopas karogā. “Ore ir
ietilpīga gan fiziski, gan garīgi, tajā var salikt, aizvest, kādu uzaicināt pa ceļam, krāt zināšanu pūru,” stāsta “Ores” vadītāja. Kad 2006.gadā nodibināja kopu, dalībniekiem vajadzēja tērpus, rotas,
instrumentus. “Pirkt ir dārgi un nav interesanti. Sākām mēģināt paši,” bilst Inese.
Amatu māja bija Ineses ideja jau sen. Tika meklēta vieta Cēsīs, tad kādā pasākumā viņa uzrunāja Amatas domes priekšsēdētāju Elitu Eglīti, viņa piedāvāja iespēju Drabešu muižā. Sākumā bija viena istabiņa, tagad jau trīs, arī virtuve. Amatu mājā mācās aust, rīko mūzikas instrumentu gatavošanas
darbnīcas. Tie, kuri izgatavojuši kokles, mācās spēlēt.
Ir arī mazo rokdarbu klase, kur filcē, ada, vēl ir citas ieceres. Nedēļas nogalē būs atvērta puzuru darbnīcā. Ik pa laikam Amatu mājā arī pagatavo ko garšīgu, nesen bija cepumu darbnīca.
“Ceļu uz Amatu māju katrs atrod citādi. Daži pārcēlušies uz dzīvi šaipusē, meklē kādu nodarbošanos brīvā laikā, aizvien vairāk nāk kaimiņi, kuri sākumā nesteidzās, brauc arī cēsnieki. No mutes mutē ziņa aiziet, ka te kaut kas notiek, dažs ienāk, redz, ka te auž, grib pamēģināt un paliek,” pastāsta Inese.
Janvārī būs jau devītā Ģikšu danču nakts. “”Ore” Cēsīs divreiz mēnesī rīkoja danču vakarus, tad domes priekšsēdētāja ieminējās, ka kaut ko līdzīgu varētu sarīkot Ģikšos. Bet vakarā sabraukt uz pāris stundām nav vērts, jādanco visu nakti. Jau uz pirmo pasākumu, īpaši nereklamējot, sabrauca ap simt dancotāju, arī lietuvieši, šogad bija jau pustūkstotis, spēlēja vairāk nekā desmit grupas.
Jau zvana, prasa, kad būs tā slavenā
Ģikšu danču nakts,” stāsta arī ārpus Latvijas populārā pasākuma rīkotāja un piebilst, ka janvārī uz danču nakti jau pieteikušās sešas grupas no Igaunijas.
“Ore” regulāri piedalās arī dažādos pasākumos Cēsīs. Svētdien muzejā atkal bija pēcpusdienas
ģimenēm, kur varēja gan gatavot rotājumus, gan
dziedāt, iet
rotaļās. “Brīvdienas un darbdienas saplūdušas kopā. Aizvien biežāk saprotu, ka visur nevaru paspēt, arī izdarīt, kā gribētu,” bilst Inese un atzīst, ka katrā situācijā var atrast risinājumu. Nākamajam gadam plāns jau zināms. Lielākais notikums “Baltica” Cēsīs, par kuras norisi
Inese ir atbildīga. Protams, janvārī Ģikšu danču nakts. Arī Amatas novada amatnieku un rokdarbnieču kopā turēšanai ir idejas. “Kad kaut ko sāc, pamazām tas apaug ar aizvien jauniem virzieniem, iespējām,” saka Inese Roze.
Aptaujas “Gada cilvēks 2014” laureāti:
Juris Kozlovskis Par dziļu ieinteresētību pret skolu, pedagoga profesiju un jauniešu nākotni, spēju cilvēkus motivēt tālejošiem mērķiem
Grieta Grosberga Par Pārgaujas novada pagastu vienošanu
Signe Jānelsiņa Par zaļā dzīvesveida popularizēšanu un iedzīvināšanu Cēsīs
Aivars Ošiņš Par Vecpiebalgas novada popularizēšanu
Maija Kapzema Par godprātīgu darbu pacientu labā
Sarmīte Feldmane
Komentāri