Lieliskā Vidzemes daba ir būtisks resurss tūrisma attīstībai. Dabas dotais nav izsmelts, tāpēc nākotnē rada daudzsološas iespējas. Pie šādiem secinājumiem nonāca konferences „Dabas tūrisms Vidzemē” dalībnieki, tūrisma uzņēmēji. Par šo tēmu profesionālas sarunas un diskusijas rosināja Vidzemes tūrisma asociācija.
„Cēsu rajons jau tagad izceļas ar dabas tūrisma piedāvājumiem,” Ekonomikas ministrijas viedokli konferencē pauda tās pārstāvis Gatis Ābele un piebilda, ka Vidzemes tūrisma asociācija izveidojusies par spēcīgu sabiedrisku organizāciju, kura ne vien var iedvesmot tūrisma biznesa veidotājus, bet arī aizstāvēt nozares intereses valsts līmenī, nākot ar priekšlikumiem Ekonomikas ministrijā.
„Daudz drosmīgu un uzņēmīgu cilvēku jau darbojas tūrismā, bet tieši dabas tūrisma niša vēl nav aizņemta,” analizēja Vidzemes augstskolas pasniedzējs Andris Klepers. „Pilnīgi neapgūta ir dabas tūristu starptautiskā tirgus niša. Ārzemniekiem pie mums būtu ko redzēt. Tikai pareizi jāizliek tūristu lamatas – ne tikai piedāvājot iespēju pabūt pievilcīgā vidē, bet arī papildinot to ar labu stāstu un labu gidu. Mūsdienu tūristi alkst piedzīvojumu dabā, arī provokāciju. Daudz ir tādu, kas ņems rokās spieķi, vilks ūdenszeķes, lai tikai varētu doties satraucošā pārgājienā. Pilsētnieki būs gatavi dārgi maksāt, lai kopā ar zinošu pavadoni no slēpņa palūkotos zvēru un putnu pasaulē.” Kā piemēru A.Klepers nosauca Angliju, kur šogad modē nākusi spāru un tauriņu vērošana, un Zviedriju, kur interesenti gatavi maksāt labu naudu par došanos bebru safari.
Vidzemē kā dabas tūrisma labus piemērus A.Klepers nosauca aktīvās atpūtas centru „Eži” Cēsīs un „Vienkoču parku” Līgatnē. Viņš raksturoja, ka tūristu doties ārpus pilsētas dzen ne vien piedzīvojumi dabā, bet arī izziņas kāre, un kā lielisku iespēju nosauca Dzērbenes „Krācēs” izveidoto slēpni, lai tūristi no tā varētu vērot briežu buļļu baurošanu. Pēc dabas izrādes vērošanai var sekot pikniks, viesu mājas saimnieki var piedāvāt naktsmājas, otrā rītā brokastis. Atbraukušais tūrists pirks ne tikai vienu pakalpojumu, bet veselu buķeti.
Konferencē tika izskatītas priekšrocības, kādas ir Vidzemē, lai veiksmīgi veidotos dabas tūrisma uzņēmējdarbība. Vispirms jau dabas dotās iespējas – ainavas, kas ir daudzveidīgākas nekā Rietumeiropā. Tūristiem, braucot pa Vidzemi, jāpārvar samērā nelieli attālumi, priekšrocība ir Vidzemes šoseja. Toties neviendabīgi ir pārējie ceļi, bet dabas tūrisms visbiežāk ir nost no tranzīta ceļiem. „Cilvēki, kurus aizrauj dabas tūrisms, ir augsti motivēti. Viņi dosies arī tur, kur ir infrastruktūras nepilnības,” skaidroja A.Klepers.
Viens no piemēriem ir uzņēmums „Nītaures dzirnavas”, kurš nepilnības, ko rada nesakārtotie ceļi, mazina ar piedāvājumu dabas tūrismā. Tās nav tikai iespējas labi atpūsties pašā Nītaurē, bet arī uzzināt un apmeklēt dabas tūrisma vietas apkārtējos pagastos. Piedāvātā tūrisma pakalpojumu pakete ļauj izvēlēties piemērotāko ģimenei, kompānijai, individuāliem ceļotājiem.
Dabas tūrisms raksturojas ar to, ka dod ne vien iespēju iepazīt dabu – ainavas, biotopus, dabiskos apstākļos novērot augus un zvērus, bet arī izglītoties – veidot izpratni par saudzīgu izturēšanos dabā, par vides aizsardzību. Inese Gulbe, Latvijas Valsts mežu pārstāve, konferencē stāstīja, ko valsts uzņēmums darījis, atzīstot to, ka meži veic arī sociālu funkciju. Vidzemes mežos iekārtotas 43 atpūtas vietas, septiņi apskates objekti, desmit dabas takas. „Par objektu apskatīšanu valsts mežos nav jāmaksā, ir tikai jāizjūt cieņa pret dabas vērtībām un jāievēro to, ka apskatīties nāks citi cilvēki,” sacīja I.Gulbe. „Strādājam ar domu, ka radām harmoniskas vietas dabas un cilvēku samierināšanai.”
Konferencē izkristalizējās doma, ka dabas tūrisms ir tilts starp tūrismu un dabu un nav pretrunā ar vides aizsardzību. Praktiskajā pieredzē bija aicināti dalīties uzņēmēji, kuru piedāvājums ir Latvijā pazīstams, tai skaitā arī no atpūtas bāzes „Žagarkalns”, „Minhauzena dabas takas”.
Komentāri