Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Ceļojumā ar kredītkarti

Druva
00:00
10.11.2007
6

Dodoties ceļojumā uz ārzemēm, jābūt pārliecinātam, ka kredītkarte nepievils.

Palika bez naudas

Raksta iniciatore bija cēsniece Līga, kura “Druvai” dalījās bēdās par to, ka ārzemēs palikusi bez naudas. Viņas debetkarte nav ņemta pretim veikalos, bet pats bēdīgākais bijis fakts, ka arī no bankomātiem naudu viņa nav varējusi izņemt.

“Nebiju tik tālredzīga, lai samainītu ceļojumam pietiekami lielu naudas summu. Eiro paņēmu vien kabatas naudai, domājot, ka visur norēķināšos ar kredītkarti. Nepatīkamākais nāca vēlāk, kad skaidrā nauda bija iztērēta un no bankomātiem neko laukā dabūt nevarēju. Zvanot uz Latviju savai bankai, atbilde skanēja apmēram tā: “Diemžēl Eiropas valstu bankomāti ir tik civilizēti, ja šo karti nepazīst un nemāk apstrādāt.” Ko varēju darīt? Esot gan Spānijā, Francijā un Vācijā, karti liku visos bankomātos, kas pagadījās pa ceļam. Naudu nedabūju. Vien noskatījos, kā citi pērk dāvanas saviem bērniem,” stāstīja Līga. <b>Kredītkarte vai debetkarte?

Hansabankas Cēsu filiāles klientu menedžere Inga Sniedze, runājot par norēķinu kartēm, skaidro: “Pirmais, ko nereti klienti nezina, ir tas, vai viņiem ir kredītkarte vai debetkarte. Arī pārdevēji ierasti saka, lai dod kredītkarti,” saka I. Sniedze un piebilst, ka kredītkartes lietotājam, atšķirībā no debetkartes lietotāja, ir iespēja saņemt kredīta limitu. Līdz ar to, veicot norēķinus, klients var izmantot ne tikai līdzekļus, kas atrodas kartes kontā, bet arī kredīta limita ietvaros aizņemties naudu no bankas.

Turpretim debetkartes lietotājs var izmantot tikai tos līdzekļus, kas atrodas kartes kontā.

“Bieži vien klients pats zina, ka viņam ir debetkarte, tomēr saka – kredītkarte. Taču tas nenozīmē, ka ar debetkarti nevar norēķināties ārzemēs vai no bankomāta izņemt naudu,” saka klientu menedžere. Kartes dažādās valūtās

I. Sniedze stāsta, ka bankas ierasti maksājumu kartes klientiem izsniedz latos, ASV dolāros un eiro valūtā.

“Lielākoties klientiem kartes ir piesaistītas latiem. Taču kartes konta valūta neietekmē kartes darbību ārzemēs, jo bankas nodrošina nepieciešamo valūtu konvertāciju attiecīgās valsts valūtā, un klients latu, eiro vai ASV dolāru karti var bez jebkādām problēmām lietot visur pasaulē. Arī, iepērkoties veikalos Eiropā, lati automātiski tiek pārkonvertēti eiro,” skaidro klientu menedžere. Darbosies vai ne?

Bankas darbiniece nenoliedz, ka ar jebkuras bankas karti var gadīties liksta un tā nedarbojas.

“Taču visbiežāk negadījumi ar kredītkarti var notikt veikalā, norēķināšanas mirklī, kad nevar atrast sakaru savienojumu. Un līdz ar to pārdevējs var teikt, ka karte nedarbojas. Gadās, ka pārdevēji Eiropā vienkārši nevēlas klientus apkalpot ar karti. Taču norēķinu kartēm jābūt izmantojamām visur pasaulē, jo ne jau Latvija tās ir izdomājusi. Šīs ir starptautiskas norēķinu sistēmas – Visa international, EiroCard, MasterCard, American express. Līdz ar to, vai karte darbojas vai ne, nav tik daudz bankas, kā varbūt tieši ar sistēmu sakariem saistīti jautājumi,” atzīst I.Sniedze, piebilstot, ka pirms aizceļošanas der pārliecināties arī par norēķinu kartes derīguma termiņu. Prestižākas un mazāk prestižas kartes

I. Sniedze atzīst, ka klienti pēc savām vajadzībām un iespējām izvēlas norēķinu kartes.

VISA Classic, VISA Gold, EiroCard, MasterCard ir prestižākas norēķinu kartes nekā, piemēram, Visa Electron vai Maestro, kas arī ir starptautiskas norēķinu kartes. Iegādājoties kartes, atšķirība ir cenā. Maestro un Visa Electron gada maksa ir nepilni četri lati, Visa Classic karte jau maksā 15 latus gadā. Taču ir vēl prestižākas kartes, kuru gada maksa ir vēl lielāka,” stāsta I. Sniedze un turpina: “Iespējams, klientam, kurš ilgāku laiku uzturas ārzemēs vai daudz ceļo, ir izdevīgāk izvēlēties nedaudz prestižāku karti. Tad arī apkalpošana ārzemēs var būt labāka. Īpaši, ja klientam ir vēl kredītkarte, ir skaidrs, ka viņš var maksāt vairāk. Pie tam prestižo vai labo karšu priekšrocības ir tās, ka ar tām klients var iepirkties internetā, rezervēt viesnīcas un iznomāt auto.” Pirms dodies ceļā, noskaidro!

Klientu menedžere atzīst, ka, dodoties ārpus Latvijas robežām, ieteicams pakonsultēties ar savas bankas speciālistiem un noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar norēķinu kartēm.

“Ja cilvēks bieži ceļo, nav slikti, ka viņam ir divas dažādas starptautisko norēķinu sistēmu kartes, piemēram, Visa Classic un Maestro. Ja kaut kur Eiropā neņems pretim vienu, iespējams, paņems otru. Taču ieteiktu pirms ceļojuma katram samainīt līdzi nelielu naudas summu skaidrā naudā konkrētās valsts valūtā, lai negadītos neparedzēti un negaidīti sarežģījumi,” saka I.Sniedze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
10

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
132

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
26
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi