Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Ceļojumā ar kredītkarti

Druva
00:00
10.11.2007
86

Dodoties ceļojumā uz ārzemēm, jābūt pārliecinātam, ka kredītkarte nepievils.

Palika bez naudas

Raksta iniciatore bija cēsniece Līga, kura “Druvai” dalījās bēdās par to, ka ārzemēs palikusi bez naudas. Viņas debetkarte nav ņemta pretim veikalos, bet pats bēdīgākais bijis fakts, ka arī no bankomātiem naudu viņa nav varējusi izņemt.

“Nebiju tik tālredzīga, lai samainītu ceļojumam pietiekami lielu naudas summu. Eiro paņēmu vien kabatas naudai, domājot, ka visur norēķināšos ar kredītkarti. Nepatīkamākais nāca vēlāk, kad skaidrā nauda bija iztērēta un no bankomātiem neko laukā dabūt nevarēju. Zvanot uz Latviju savai bankai, atbilde skanēja apmēram tā: “Diemžēl Eiropas valstu bankomāti ir tik civilizēti, ja šo karti nepazīst un nemāk apstrādāt.” Ko varēju darīt? Esot gan Spānijā, Francijā un Vācijā, karti liku visos bankomātos, kas pagadījās pa ceļam. Naudu nedabūju. Vien noskatījos, kā citi pērk dāvanas saviem bērniem,” stāstīja Līga. <b>Kredītkarte vai debetkarte?

Hansabankas Cēsu filiāles klientu menedžere Inga Sniedze, runājot par norēķinu kartēm, skaidro: “Pirmais, ko nereti klienti nezina, ir tas, vai viņiem ir kredītkarte vai debetkarte. Arī pārdevēji ierasti saka, lai dod kredītkarti,” saka I. Sniedze un piebilst, ka kredītkartes lietotājam, atšķirībā no debetkartes lietotāja, ir iespēja saņemt kredīta limitu. Līdz ar to, veicot norēķinus, klients var izmantot ne tikai līdzekļus, kas atrodas kartes kontā, bet arī kredīta limita ietvaros aizņemties naudu no bankas.

Turpretim debetkartes lietotājs var izmantot tikai tos līdzekļus, kas atrodas kartes kontā.

“Bieži vien klients pats zina, ka viņam ir debetkarte, tomēr saka – kredītkarte. Taču tas nenozīmē, ka ar debetkarti nevar norēķināties ārzemēs vai no bankomāta izņemt naudu,” saka klientu menedžere. Kartes dažādās valūtās

I. Sniedze stāsta, ka bankas ierasti maksājumu kartes klientiem izsniedz latos, ASV dolāros un eiro valūtā.

“Lielākoties klientiem kartes ir piesaistītas latiem. Taču kartes konta valūta neietekmē kartes darbību ārzemēs, jo bankas nodrošina nepieciešamo valūtu konvertāciju attiecīgās valsts valūtā, un klients latu, eiro vai ASV dolāru karti var bez jebkādām problēmām lietot visur pasaulē. Arī, iepērkoties veikalos Eiropā, lati automātiski tiek pārkonvertēti eiro,” skaidro klientu menedžere. Darbosies vai ne?

Bankas darbiniece nenoliedz, ka ar jebkuras bankas karti var gadīties liksta un tā nedarbojas.

“Taču visbiežāk negadījumi ar kredītkarti var notikt veikalā, norēķināšanas mirklī, kad nevar atrast sakaru savienojumu. Un līdz ar to pārdevējs var teikt, ka karte nedarbojas. Gadās, ka pārdevēji Eiropā vienkārši nevēlas klientus apkalpot ar karti. Taču norēķinu kartēm jābūt izmantojamām visur pasaulē, jo ne jau Latvija tās ir izdomājusi. Šīs ir starptautiskas norēķinu sistēmas – Visa international, EiroCard, MasterCard, American express. Līdz ar to, vai karte darbojas vai ne, nav tik daudz bankas, kā varbūt tieši ar sistēmu sakariem saistīti jautājumi,” atzīst I.Sniedze, piebilstot, ka pirms aizceļošanas der pārliecināties arī par norēķinu kartes derīguma termiņu. Prestižākas un mazāk prestižas kartes

I. Sniedze atzīst, ka klienti pēc savām vajadzībām un iespējām izvēlas norēķinu kartes.

VISA Classic, VISA Gold, EiroCard, MasterCard ir prestižākas norēķinu kartes nekā, piemēram, Visa Electron vai Maestro, kas arī ir starptautiskas norēķinu kartes. Iegādājoties kartes, atšķirība ir cenā. Maestro un Visa Electron gada maksa ir nepilni četri lati, Visa Classic karte jau maksā 15 latus gadā. Taču ir vēl prestižākas kartes, kuru gada maksa ir vēl lielāka,” stāsta I. Sniedze un turpina: “Iespējams, klientam, kurš ilgāku laiku uzturas ārzemēs vai daudz ceļo, ir izdevīgāk izvēlēties nedaudz prestižāku karti. Tad arī apkalpošana ārzemēs var būt labāka. Īpaši, ja klientam ir vēl kredītkarte, ir skaidrs, ka viņš var maksāt vairāk. Pie tam prestižo vai labo karšu priekšrocības ir tās, ka ar tām klients var iepirkties internetā, rezervēt viesnīcas un iznomāt auto.” Pirms dodies ceļā, noskaidro!

Klientu menedžere atzīst, ka, dodoties ārpus Latvijas robežām, ieteicams pakonsultēties ar savas bankas speciālistiem un noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar norēķinu kartēm.

“Ja cilvēks bieži ceļo, nav slikti, ka viņam ir divas dažādas starptautisko norēķinu sistēmu kartes, piemēram, Visa Classic un Maestro. Ja kaut kur Eiropā neņems pretim vienu, iespējams, paņems otru. Taču ieteiktu pirms ceļojuma katram samainīt līdzi nelielu naudas summu skaidrā naudā konkrētās valsts valūtā, lai negadītos neparedzēti un negaidīti sarežģījumi,” saka I.Sniedze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
28

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
52

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
134

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
582

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
34
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi