Mūsu rajonā darbojas divas ātrās reaģēšanas vienības. Latvijas Sarkanā Krusta (SK) Vaives filiāles biedri tādu izveidoja pirms 11 gadiem, cēsnieki pirms trim.
Ātrās reaģēšanas vienībās apvienojušies cilvēki, kuri regulāri mācās un piedalās sacensībās, lai vēl vairāk uzlabotu prasmes, kas nepieciešamas, ja nāktos glābt, meklēt, sniegt pirmo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību cilvēkiem katastrofās, vispārējās krīzes situācijās, sadarbojoties ar pārējiem operatīvajiem valsts dienestiem – neatliekamo medicīnisko palīdzību, Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Kas būtiski valstij un pašvaldībām – ātrās reaģēšanas vienības gatavas palīdzēt, neprasot samaksu.
“Vienībās apvienojas cilvēki, kuriem ir vēlme palīdzēt, kuri to iemācījušies izdarīt profesionāli. Kopā esam cilvēki, kuri gatavi palīgā saucienam atsaukties dienas un nakts laikā. Te visi ir brīvprātīgie, neviens šai idejai un darbam nav pārliecināts, pierunāts,” uzsvēra Cēsu ātrās reaģēšanas vienības dalībniece Zeltīte Millere.
Pēc tik cerīga ievada diemžēl sekoja atruna, ka vienību spēki pārskatāmā pagātnē izmantoti vien pāris reižu – meklējot Justīni Legzdiņu, meiteni, kas pazuda Inčukalna šosejas malā un pēc ilgstošiem meklējumiem tika atrasta mirusi, vēl vienību dalībnieki pieskatījuši šīs vasaras mūzikas
festivāla “Fono Fest”, kas notika Amatas novadā, dalībnieku un skatītāju drošību un veselību.
Bezmaksas papildspēki nav vajadzīgi
Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu filiāles izpilddirektore Marina Orlova lēš, ka par ātrās reaģēšanas vienību kompetenci zina gan Iekšlietu, gan Veselības ministrijā. Valstī ir vismaz 15 šādas vienības, kuras regulāri pierāda savus spēkus pašmāju un starptautiskajās SK rīkotajās sacensībās, sasniedz augstvērtīgus rezultātus, bet tiešā darbā Latvijā un vietējā mērogā šo cilvēku zināšanas nav pieprasītas.
“Mēs zinām, ka Igaunijā, Lietuvā valsts operatīvie dienesti cieši sadarbojas ar brīvprātīgajiem. Pie mums vai ik dienas dzird runājam, ka policijai trūkst darbinieku, ka ne visur klāt var piestāvēt mediķi. Mēs nekad neesam dzirdējuši tiešu atbildi, kāpēc tas nav vajadzīgs. Arī Justīnes meklēšanā mūs iesaistīja vēlu. Kad meklēja Vaivē aizklīdušās meitenes, it kā brīdināja, ka mūsu darbs varētu būt nepieciešams, bet viss todien noklusa un tālāku uzaicinājumu nesaņēmām. Mums liekas, ja valsts neizmanto katra speciālista palīdzību, kurš varētu glābt cilvēku, tad tāda ir vispārējā attieksme pret cilvēka dzīvību un veselību. Pret dzīvību kā vērtību,” vērtēja Vaives ātrās reaģēšanas vienības dalībniece Ilze Krēsliņa. Kolēģi piebilda, ka apkārtējiem par ātrās reaģēšanas vienību darbu, zināšanām vienkārši pietrūkst informācijas. “Mēs piedalāmies sacensībās un kādam varbūt liekas, ka tā rotaļājamies, bet tā ir iespēja teorētiskās zināšanas, treniņos apgūto pielietot dzīvē. Man bija situācija, kad vīrs ar zāles pļāvēju savainoja roku. Bija kārtīga asiņošana, šoks. Mēs varam ātri palīdzēt, jo esam iemācīti tikt galā ar savām emocijām,” sacīja Zeltīte Millere un piebilda, ka skolēniem – pusaudžiem, jauniešiem – par šīm nodarbībām ir liela interese, diemžēl skeptiskāka ir pieaugušo sabiedrība.
“Man tas ir sirds darbs, jo visi pasākumi, nodarbības, sacensības jau notiek pēc darba laika, brīvdienās, visi taču strādājam,” sacīja Ilze Krēsliņa. Vienībās ir apvienojušies skolotāji, skolu tehniskie darbinieki, pašvaldību darbinieki. Sarunā ar “Druvu” vienību dalībnieces uzsvēra, ka vēlme glābt un palīdzēt cilvēkiem nebūt nav tikai sieviešu misija, abās komandās ir vairāki kolēģi vīrieši. Cēsu vienībā darbojas Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem darbinieki, kuri gatavi savas zināšanas atdot arī ieslodzītajiem jauniešiem. Vaivēnieši savukārt apmāca skolēnu SK komandu, kura regulāri gūst pirmās vietas valsts mēroga sacensībās.
Sacensībās izaicina prasmes un varēšanu
Augustā Cēsu un Vaives apvienotā komanda atgriezās no starptautiskajām SK sacensībām, kas notika Norvēģijā.
“Meklējām kontrolpunktus naktī, tumsā, kalnos, mežā. Tā ir neatsverama pieredze. Daudzas komandas un tiesneši atzinīgi novērtēja mūsu komandas prasmi sadarboties. Mēs tiešām viens otru saprotam bez vārdiem, tikai ar acu skatienu,” pauda Ilze Krēsliņa, kura komandā darbojas vismaz piecus gadus, tāpēc fiziskos un garīgos pārbaudījumus vairs neuztver kā grūtības, bet izaicinājumu. Komandas dalībnieki nenoliedz, ka ļoti svarīga ir iepriekšējā fiziskā, emocionālā un teorētiskā sagatavotība, kas regulāri trenēta nodarbībās Cēsīs un tuvākās apkārtnes mežos un pļavās. Pērn komandas piedalījušās arī sacensībās Lietuvā un Igaunijā.
“Ir brīži, kad sacensību laikā, sliktos laika apstākļos nākas sev pajautāt – kāpēc esmu šeit, ko daru? Bet uzreiz atnāk arī atbilde – mācos palīdzēt cilvēkiem,” atzina Cēsu vienības dalībniece Andžela Ababkova, bet viņas kolēģe Jeļena Beļkova, kura neilgi ir šādā draugu pulkā, piebilda, ka viņa apgūst to, kas patiesi interesē. “Citu tik saliedētu kolektīvu, kuram ir tik patiesas intereses un vēlme palīdzēt otram cilvēkam, līdz šim nezināju,” noteica Jeļena.
Nākamās valsts mēroga sacensības notiks oktobra sākumā Ogres rajonā. Vaives un Cēsu vienību dalībnieki ir gatavi startam, bet Latvijas SK Cēsu filiāles izpilddirektore Marina Orlova, kas koordinē komandu mācību un sadarbības iespējas, piebilda: “Man tiešām ar katru dienu ir lielāks gandarījums par paveikto. Prieks, ka to spējam. Meklēšu iespējas, kā mūsu darbību paplašināt. Paldies Cēsu pašvaldībai, ka atvēlējusi SK telpas, lai regulāri rīkotu asins donoru dienas. Mēs diskutēsim arī par citām sadarbības iespējām.”
Komentāri