15. septembrī Latvijā noslēdzās meža uguns nedrošais periods. Cēsu virsmežniecības meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Viktors Ivašins tomēr atgādina, ka, lai gan uguns nedrošais laiks ir beidzies, joprojām mežā ir aizliegts dedzināt atkritumus, ciršanas atlikumus, tāpat arī nedrīkst kurināt ugunskurus tuvāk par diviem metriem no kokiem. Aizliegts arī dedzināt vai kurināt ugunskuru vietās, kurās kūdras slānis ir biezāks par pusmetru.
V.Ivašins informē, ka šogad rajonā bijuši desmit meža ugunsgrēki, tai skaitā pirms ugunsnedrošā perioda četri.
„Kopā skarti nepilni 19 hektāri, no kuriem deviņi hektāri bija mežs. Uzskaitījuši un dzēsuši esam arī citas platības, piemēram, kūlu, pļavas un izcirtumus,” stāsta V.Ivašins.
Visi notikušie ugunsgrēki kvalificēti kā neuzmanīga rīcība ar uguni. V.Ivašins skaidro, ka šādi ugunsgrēki izceļas nomestu izsmēķu, nenodzēstu ugunskuru dēļ, tomēr var būt arī citi iemesli.
Sodīts šogad ir tikai viens cilvēks, kurš bija dedzinājis zarus. Kaitnieks notverts notikuma vietā, taču pārējos gadījumos vainīgie nav noskaidroti.
V.Ivašins atceras, ka viens no lielākajiem ugunsgrēkiem noticis aprīlī, kad Raiskuma pagastā Gaujas malā uguns skārusi četru hektāru lielu platību. Šo degšanu, visticamāk, izraisījuši makšķernieki, kuri bija iekūruši uguni, uzcepuši desiņas, paēduši un aizgājuši, nenodzēšot ugunskura vietu.
Aprīlī 8,3 hektārus lielu platību uguns skāra Drabešu pagastā, kad dzelzceļa malā aizdegās kūla. Rezultātā izdega trīs izcirtumi, taču mežu uguns neskāra. Arī šajā gadījumā iemesli nav zināmi. Iespējams, kāds vilciena pasažieris bija izmetis pa logu izsmēķi, taču iemesli varētu būt arī citi.
Tai pašā mēnesī Drabešu pagastā izdega 3,4 hektāri meža. Arī šai degšanai nav zināms cēlonis, tomēr pie vainas varētu būt kāds garām braukušais smēķētājs, kurš izmetis izsmēķi, no kura sāka gruzdēt kūla.
V.Ivašins atzīst, ka šogad cilvēki bijuši daudz prātīgāki un apzinīgāki, lai gan arī šī vasara bija karsta un bīstama. Iedzīvotāju augošo izpratni par uguns bīstamību mežā atspoguļo arī statistika. Meža ugunsgrēku skaits samazinājies piecas reizes, pērn bija 51 ugunsgrēks, izdega 120 hektāri liela platība, tai skaitā 58 hektāri meža.
Šogad mežu apsekošanai un uguns ierobežošanai tika izmantotas arī specializētās pikapveida automašīnas, kuras pagājušā gada nogalē Valsts meža dienests iegādājās par Eiropas lauksaimniecības virzības un garantijas fonda līdzekļiem. V.Ivašins skaidro, ka ļoti aizaugušās vietās, izcirtumos, kur daudz celmu, mežniecību darbinieki tomēr ar tām nav braukuši, lai nenodarītu bojājumus, jo šādu mašīnu remonti izmaksā dārgi. Tomēr V.Ivašins skaidro, ka: „mašīnas vienmēr bija gatavībā, ūdens tvertnes bija piepildītas un, kopumā vērtējot, darbu tās atviegloja.”
Komentāri