Šāds nosaukums dots kora “Wenden” 20 gadu jubilejas koncertam, kas notiks nākamsestdien, 20.oktobrī. Divi gadu desmiti – tas ir vērā ņemams atskaites punkts, lai ielūkotos pagātnes apcirkņos un kora dziesmu pūrā, kas šajos gados savērpts raibs un plašs.
Vairāk nekā 100 dziedātāju
Kora prezidents Jānis Lūkins stāsta, ka kolektīva saknes daļēji meklējamas korī “Vidzeme”, kur viņš savulaik bijis arī kora prezidents: “Tolaik strādāju sadzīves pakalpojumu kombinātā, uzņēmuma vadītājs nāca ar ierosinājumu veidot savu kori, jo apmēram 20 darbinieki dziedāja kultūras nama korī. Ierosinājumu pieņēmām, atradām labu māksliniecisko vadību – Oļģertu Cintiņu un Astrīdu Grandavu – un mēnesi pēc kora dibināšanas sniedzām pirmo koncertu arodbiedrības konferencē. Tolaik nedomājām, ka kolektīvam būs tik ilga nākotne, vienkārši bijām savējie, kuri gribēja dziedāt.”
Kolektīvā izsludināja konkursu par nosaukumu, idejas bija visdažādākās, bet izvēle krita uz “Wenden”, tā apliecinot savu saistību ar pilsētu un tās vēsturi. “Tolaik bažījāmies, vai šādu nosaukumu Rīgā apstiprinās, bet viss gāja gludi,” atceras J.Lūkins.
Kora sastāvs pieauga, repertuārs kļuva arvien bagātāks, dziedātāji tika pie pirmajiem tērpiem, ko modelēja Agrita Uzulnika. Dāmām bija zilas kleitas, baltas šalles un liela sakta, vīriem – pelēki uzvalki. Uzstājoties sadzīves pakalpojumu kombināta 25 gadu jubilejā, korī dziedāja jau vairāk nekā simts dziedātāju. Tie korim bijuši ziedu laiki, kolektīvs aktīvi iesaistījies pilsētas kultūras dzīvē, organizējot kupli apmeklētus kultūras pasākumus – Eduarda Roženštrauha, Raimonda Paula un citu mākslinieku koncertus.
Dziesma iztur pārmaiņas
Kā jau tas bieži notiek, pēc pacēluma nācis tāds kā klusais periods. O.Cintiņš aizgāja aizsaulē, A.Grandava pārtrauca muzikālo darbību. Nācies meklēt citus diriģentus. Piecus gadus kori vadīja Ēriks Derums, kādu laiku Ilga Šķendere, bijuši vēl vairāki diriģenti, līdz kora priekšā stājās toreiz vēl Konservatorijas studente Marika Slotina, tagad Marika Slotina – Brante.
Kora sastāvs arvien saruka, un radās bažas, ka kolektīva dienas ir skaitītas. Bet tā nedomāja aktīvākie koristi, Jāni Lūkinu ieskaitot, kurš pēc gada prombūtnes atgriezās korī ar mērķi atjaunot tā spozmi. Līdz ar jaunās diriģentes ienākšanu pirms sešiem gadiem sākās kora augšupeja.
Diriģente un kora prezidents ir vienisprātis, ka koris ļoti progresējis, to sekmējusi abu vadītāju veiksmīgā sadarbība, realizējot dažkārt pat trakas idejas. Koris ir rosīgs, darbojas kora padome, trīs sabiedriskās dzīves organizatori, kasieris, ir arī savs vēsturnieks, statistiķis, pat dzejniece.
Koris aktīvi koncertē. 2006.gadā sniedzis 43 koncertus, uzstājoties gandrīz katru nedēļu, dažās pat vairākas reizes. Tas apgāž uzskatu, ka koriem nav iespēju uzstāties, tik vien kā Dziesmu svētkos. Dziedāts ne vien Latvijā, bet arī ārpus valsts. Latvijas 84. gadadienā koncertēts Strasbūrā, uz kurieni kori uzaicināja Eiroparlamenta deputāts Georgs Andrejevs. J.Lūkins šo uzstāšanos atceras kā ļoti pacilājošu. Dziedāts arī Briselē, Lježā, Maskavā un citviet.
Varam visu
„Esam daudzšķautņaini, varam būt nopietni un jautri, esam gatavi atsaukties jebkurai interesantai idejai,” tā savus dziedātājus raksturo Marika Slotina – Brante. Daudzveidība būs redzama arī jubilejas koncertā, kurā izskanēs fragmenti no iestudētajām programmām.
„Visi uzvedumi realizēti ar mūsu pašu mākslinieciskajām rezervēm. Neesam koris tradicionālā izpratnē, kas atnāk, nodzied un aiziet. Man tā nepatīk, gribu, lai būtu programmas dažādība, tāpēc mēs dziedam, spēlējam teātri, dejojam. Kad 2005.gadā Cēsīs notika viduslaiku svētki, iedziļinājos tālajā laikmetā un sapratu, ka jāiestudē liturģiska drāma, kādas uzveda viduslaikos. Tā tapa mūsu pirmais uzvedums, kurā koristi gan dziedāja, gan izspēlēja Bībeles sižetus. Ar to izbraukājām vai visu Latviju. Tad nolēmām, ka jātaisa kaut kas pretējs, tapa jautra programma “Lustīt manu, līksmīt manu” par dzīvi un mīlestību ar pazīstamām dziesmām un saspēli starp vīriem un dāmām,” stāsta diriģente.
Ļoti nozīmīgs projekts bija Jozefa Haidna operas „Filemons un Bauce” iestudējums kopā ar Vidzemes kamerorķestri un Cēsu teātri.
„Tā bija Andra Veismaņa ideja, mēs šo izaicinājumu pieņēmām. Apzinājāmies, ka viegli nebūs, jo opera vācu valodā, tas nav nieks, bet mums patīk dažādi izaicinājumi,” piebilst kora prezidents.
Viens no tādiem bija arī piedalīšanās rokoperas „Tobago” izrādē Cēsu Pils parkā. Kādu dienu diriģentei piezvanījis Dailes teātra muzikālais vadītājs Juris Vaivods, ar kuru sadarbība izveidojās Cēsu 800 gadu jubilejā, un piedāvājis iesaistīties izrādē. Koris piekritis. Izrādes dienā pavisam nejauši izveidojās jauna tradīcija – dziedāt pie Uzvaras pieminekļa. Ejot uz parku, vajadzējis iedziedāties, koris balsis ieskandināja pašā pilsētas centrā. Nu jau šai tradīcijai ir sekotāji.
Bijušos dziedātājus, atbalstītājus, līdzjutējus un klausītājus koris „Wenden” aicina uz savu jubileju 20.oktobrī, bet jau no 16.oktobra vienu nedēļu kultūras centra foajē būs aplūkojama foto izstāde ar koristu portretiem fotogrāfa Māra Buholca skatījumā, kurš arī ir kora dalībnieks.
Komentāri