Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Mēnesi pēc ugunsgrēka

Druva
00:00
16.11.2007
7

Apritējis jau mēnesis kopš traģiskā ugunsgrēka Līgatnes pilsētā. Cilvēki izmitināti pagaidu mītnēs un gaida, kas notiks turpmāk. Dzīves traģēdija

Kad “Druva” viesojās Līgatnē otro reizi pēc ugunsgrēka, bija pagājušas pāris dienas. Toreiz nodegušā Rīgas ielas nama iedzīvotāja Alda Mūrmane neslēpa sāpes par nelaimi.

“Viss ir iznīcināts. Tā ir mūža traģēdija,” saka Rīgas ielas 1. nama iedzīvotāja A.Mūrmane un neslēpj savas sāpes.

“Tas bija viss mūsu mūža darbs. Vairs nekas nav palicis. Nezinu, kā šo lietu kārtos. Taču, ja tiešām būs tā, ka māju atjaunos tikai no ārpuses un pašiem būs jāveic remontdarbi privatizētajos dzīvokļos, būs traki. Mums nav tādas naudas. Teju visi mājas iedzīvotāji ir krietni gados. Mums taču neviens vairs bankās pat kredītus nedod. Par kādiem līdzekļiem lai mēs to remontu taisām? Man pat jaunu ledusskapi iegādāties būs problemātiski, jo pavisam nesen iegādātais ugunsgrēkā sakusa,” saka Aldas kundze un rāda pagalmā iznesto sakusušo ledusskapi.

Liktenīgā vakara notikumus nama iedzīvotāja atceras skaidri: “Atbraucām mājās, un ārā dūmus vēl redzēt nevarēja. Ienācu istabā, pārģērbos, uzliku kafijas kannu un sajutu gruzduma smaku. Teicu vīram, lai iziet ārā un paskatās, vai viss kārtībā. Viņš izgāja, bet neko vēl redzēt nevarēja. Pēc mirklīša vīram teicu, lai tomēr vēlreiz iziet un apskatās. Kamēr vīrs gāja laukā pa durvīm, atvēru guļamistabas logu, un tur jau viss bija vienos dūmos. Tajā mirklī vienās liesmās dega jau viss otrs mājas gals. Tad jau sākās nama iemītnieku modināšana un šoks, kas pārņēma cilvēku apziņu.”

Saskatot pozitīvo šajā situācijā, Alda saka: “Paldies dievam, ka nenodega viss dzīvoklis. Visvairāk cietusi mums ir tieši virtuve, griestos izdedzis caurums. Sadegušas virtuves mēbeles, sadzīves tehnikas preces un trauki. Nekas no tā nav lietojams. Arī dzīvoklis ugunsgrēka dzēšanā ir appludināts. Sekcija, dīvāni, segas, palagi un apģērbu skapis viscaur ir izmircis. Nezinu, kā tos vispār var izžāvēt. Pie tam nav vasara, bet rudens. Arī deguma smaku diez vai varēs dabūt laukā no dzīvokļa un atmiņām.”

Mājas iedzīvotāja neslēpj rūgtumu, ka ugunsgrēka vaininieks jau laikus netika izmitināts no daudzdzīvokļu mājas.

“Mēs, iedzīvotāji, tik ļoti protestējām, lai mūsu mājā neieliek cilvēku, kurš jau iepriekš bija nodedzinājis trīs mājas. Vīrieti, kurš regulāri dzēra. Rakstījām pašvaldībai un lūdzāmies. Bet ielika viņu mūsu mājas bēniņos, kur pat elektrības nebija. Un kas notika? Tagad visi esam palikuši bez mītnēm un esam vienīgie cietēji. Tā jau visu laiku dzīvojām tramīgi. Tiklīdz augšā dzirdējām trokšņus, skrējām un skatījāmies. Taču šoreiz nenosargājām, un ar to viss arī beidzies,” saka Aldas kundze un dalās pārdomās par likumdošanu: “Protams, tas bija mans privātīpašums, un atbildība par to jānes pašai. Bet ne jau es to iznīcināju. Māja nodegusi viena sociālā dzīvokļa dēļ,” saka kundze. Dzīvoklis bija jāpiešķir

Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins skaidro: “Šis ugunsgrēks, un diemžēl jāsecina, ka kārtējais, ir uzlicis mums jaunus pārbaudījumus. Pēdējo 15 gadu laikā tas jau ir trešais nopietnais ugunsgrēks pilsētā. Droši vien būtu nepareizi teikt, ka bijām tam gatavi, un būtu arī nepareizi teikt, ka nebijām gatavi, ņemot vērā to, ka lielākā daļa pilsētas dzīvojamā fonda ir ar paaugstinātas ugunsbīstamības risku. Kā pašvaldība un kā šo ēku apsaimniekotājs paaugstinātu uzmanību esam vērsuši tieši uz ugunsdrošības nodrošināšanu šajās ēkās. Taču, lai cik bieži tīrītu skursteņus vai darītu ko citu, liela nozīme ir arī nama iedzīvotājiem. Ilgākā laika periodā, īpaši iepriekšējos gados, šīs mājas nebija īsti iecienītas. Iedzīvotāji meklēja labiekārtotus dzīvokļus, bet šajos ievācās ne tas labākais kontingents. Šobrīd gandrīz katrā mājā ir viens dzīvoklis, kurš ilgtermiņā izveidojies par bomžu perēkli, citādāk sakot, tajos dzīvo ļaudis, par kuriem nevaram būt droši, ka šādas nelaimes nevar atkārtoties,” saka A.Šteins un

skaidro, ka konkrētajā gadījumā Rīgas ielas 1. namā bija desmit privatizēti dzīvokļi un divi pašvaldības.

“Ja runājam par iespējamo ugunsgrēka vaininieku, šim iedzīvotājam pēc 1998. gada nebija ierādīta dzīvojamā platība. Viņam, pamatojoties uz likumdošanu, bija tiesības šo apdzīvojamo platību prasīt, un viņš ļoti aktīvi to darīja, vērsdamies domē un citās institūcijās ar oficiāliem iesniegumiem. Kad šis dzīvoklis atbrīvojās, nebija nekāda pamata cilvēkam to nepiešķirt,” saka domes priekšsēdētājs un turpina: “Tie nebija vienkārši bēniņi, bet dzīvoklis, kurā jau iepriekš dzīvoja līdzīgas kategorijas pilsonis. Pēc viņa nāves dzīvoklis atbrīvojās, un nebija nekāda pamata to turēt tukšu, ja citam pajumte nepieciešama. Līdz ar to atbilstoši likumam viņam šo dzīvokli piešķīra. Tiesa, dzīvoklī elektrības nebija, jo iepriekšējais iemītnieks par to nemaksāja.Bet dzīvoklim elektrība tiktu pieslēgta. Kritiskā stāvoklī bija arī logi, kurus mēs nepaguvām ielikt.” Ļaunās domas piepildās

Līgatnes domes priekšsēdētājs nenoliedz, ka Rīgas ielas 1. nama iedzīvotāji tiešām bija vērsušies ar vairākkārtējiem lūgumiem vīrieti izlikt no dzīvokļa.

“Tā ir patiesība, kas ir pierādījusies –ko domājam, tas arī dzīvē piepildās! Diemžēl. Ja domāsim labas domas, piepildīsies labās, ja domāsim sliktas domas, tad tā arī notiks. Pēc domes sēdes lēmuma par dzīvokļa piešķiršanu konkrētai personai iedzīvotāji vērsās gan individuāli pie manis, gan arī rakstīja vēstuli ar lūgumu šo cilvēku izlikt no dzīvokļa. Citādāk sakot, ne viņu mājā, bet kur citur. Ja arī deputāti, atbildot uz šo iesniegumu, būtu pieņēmuši lēmumu īres līgumu anulēt, tad, visticamāk, šis iedzīvotājs būtu vērsies tiesā. Pamatojuma anulēšanai nebija. Ne jau iedzīvotāju sūdzības. Taču, pat ja pilsētā būtu kāds cits tukšs dzīvoklis, vai tās mājas iedzīvotāji nebūtu reaģējuši tāpat? Būtu. Iedomāties, ka mēs cilvēkam varam piedāvāt apmesties metāla kastē, nevaru… Tas ir ļoti diskutabls jautājums. Un kurš gan uz emociju pamata var izlikt no mājokļa?” domās dalās A.Šteins un skaidro, ka pašvaldībai dzīvojamās platības, ko piešķirt šādiem cilvēkiem, faktiski nav.

“Viena kategorija ir šādi cilvēki, otra – bāreņi, kuri nāk laukā no bāreņu namiem. Likums mums liek nodrošināt viņus ar dzīvojamo platību, bet mums tādas nav,” atzīst A.Šteins un uz jautājumu, kas noticis ar kādreizējām papīrfabrikas kopmītnēm, atbild: “Jau kopš 90. gadu otrās puses kopmītnes bija izdemolētas, un pašvaldība šo ēku pārdeva. Sākotnēji bija ideja to atjaunot un veidot sociālā centra telpas. Taču izmaksas būtu mērāmas vairākos miljonos latu. Lētāk būtu uzbūvēt jaunu. Tādēļ 2005. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu šo ēku izsolē pārdot, kas arī tika izdarīts.” Tiek vākti ziedojumi

Par to, kas notiks ar nodegušo namu un mājas iedzīvotāju likteņiem, A.Šteins saka: “Jau otrajā dienā pēc ugunsgrēka apzinājām nodarījumus – ēkai nopostīts jumts, bēniņu stāvs un daļēji izdeguši divi dzīvokļi. Pārējie dzīvokļi nopludināti slapji. Nepilnu divu nedēļu laikā ēkai uzlikām pagaidu jumtu, un šobrīd dažos dzīvokļos nosacīti dzīvo cilvēki. Eksperti strādā pie precīzas zaudējumu novērtēšanas un atjaunošanas izmaksu

aprēķināšanas. Ar iedzīvotājiem bijušas vairākas tikšanās un viena oficiāla kopsapulce, kurā viņi Līgatnes domi ir lūguši un deleģējuši veikt ar ēkas atjaunošanu saistītos darbus. Ir tikai viena doma – ēku atjaunot. Tiklīdz saņemsim precīzas izmaksas, lemsim, vai ēku atjaunot, kāda tā bija, vai varbūt citādā izskatā. Paralēli tam visam jāmeklē līdzekļi, lai visas šīs darbības varētu veikt. Mēs saskaramies ar kādu sāpīgu jautājumu. Proti, valsts un pašvaldības ir ļoti veiksmīgi noņēmušas no saviem pleciem atbildību par šādiem un līdzīgiem nodarījumiem. Ēka ir nodegusi, taču, kad zvanījām un informējām Ministru kabinetu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, ierēdņi mums kā pašvaldībai norādīja, ka likums neļauj ieguldīt savus līdzekļus šīs ēkas atjaunošanā. Jo tas ir privātīpašums. Izņemot divus pašvaldības dzīvokļus, kas nozīmē, ka divas daļas no 12 drīkstam atjaunot. Taču vēl ciniskāka atbilde skanēja apmēram tā: „ Latvijā katru dienu notiek ugunsgrēki!” sašutumu pauž Līgatnes domes priekšsēdētājs un skaidro, ka 85 procenti mājas iedzīvotāju ir pensijas vecuma, kuriem nebūs iespējas ne saņemt kredītus dzīvokļu atjaunošanā, ne vairs nopelnīt nepieciešamos līdzekļus.

“Nodegusī māja ir arhitektūras piemineklis, būvēts 19. gs. beigās. Unikāla māja, kā daudzas citas Līgatnē. Pašvaldības viedoklis ir skaidrs, vienalga kā, bet nelaimē jāpalīdz gan iedzīvotājiem, gan jāpalīdz neaiziet bojā kultūrvēstures mantojumam. Vienkāršāk būtu nojaukt māju, bet to nekad neviens nespēs atjaunot. Tas, kas tiks nolīdzināts līdz ar zemi, augšā nekad necelsies. Tāpēc meklējam visādus risinājumus, vācam ziedojumus, lai ēku atjaunotu un dotu iedzīvotājiem iespēju atgriezties mājās,” domās dalās A.Šteins un piebilst, ka visas nelaimē cietušās ģimenes pagaidām izmitinātas pagaidu mītnēs. Palīdzēja daudzi

Līgatnes sociālā dienesta vadītāja Skaidrīte Kalniņa stāsta, ka nelaimē cietušie cilvēki jau nomierinājušies un saņēmuši palīdzību.

“Ir palīdzēts. Pēc LNT “Degpunktā” rādītā sižeta no visas Latvijas zvanīja un piedāvāja dažāda veida palīdzību. Galvenokārt apģērbu, traukus, mēbeles, elektropreces, spilvenus, segas un daudz ko citu.

Arī tā bija laba pieredze. Jēdzienu palīdzēt traktē dažādi. Daži domā, ka atdot veco mantu , kuru neizmet miskastē, ir palīdzības sniegšana. Ko tik neredzējām – netīrus, saķepušus apģērbus, piekaltušus, nemazgātus traukus… Un tādus sūta nelaimē cietušiem. Ko vajadzēja, to paņēma, cilvēki ir nodrošināti ar pirmās nepieciešamības precēm. Zviedri atveda lietotas mantas – dvieļus, gultas veļu, matračus, saliekamās gultas, segas un jauniešu drēbes,” saka S. Kalniņa un atklāj, ka pilsētā ir vēl pāris dzīvokļi, kurus sociālais dienests kopā ar policiju regulāri apmeklē.

Iedzīvotāji lūdz palīdzību, ziedojot naudas līdzekļus un būvmateriālus. Ziedojumu konts: LV10HABA0551018686499 Bankas kods HABALV22 Pamatojoties uz iedzīvotāju 30.oktobra kopsapulces lēmumu, palīdzības un atjaunošanas darbu koordinators ir Līgatnes pilsētas dome. Papildu informācija par palīdzības sniegšanu: Līgatnes pilsētas domē, Līgatnē, Spriņģu ielā 4 (tel. 4153176; mob.29412602; e-pasts: ligatnespils@apollo.lv ). Ziedojumu konta apkalpošanu bez maksas nodrošina Hansabanka

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
146

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
36
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
19
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi