Cēsis, salīdzinot ar citām Vidzemes un varbūt pat visas Latvijas rajonu pilsētām, atšķiras arī ar to, ka mums ir daudz veikalu. Autoplaču skaita ziņā esam līderos, arī būvmateriālu veikalu Cēsīs netrūkst. Tomēr uzņēmēji saredz savu attīstību arī šajā nišā. Novembra vidū to apliecināja arī SIA “Kurmītis”, pārceļot savu būvmateriālu un sadzīves priekšmetu veikalu no šaurām telpām Izstādes ielā uz krietni plašākām Lapsu ielā. Uzņēmums būvniecības biznesā darbojas jau 11 gadus, strādājot divos virzienos – tirdzniecībā un celtniecībā.
Ēku Lapsu ielā rotā uzraksts “Molehill”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “kurmja rakums”. Tādējādi tiek vilktas zināmas paralēles ar veco nosaukumu “Kurmītis”. Jaunais veikals izvietojies divos stāvos un piedāvā visplašāko celtniecības, saimniecības preču un ikdienā nepieciešamu lietu klāstu.
Uzņēmuma īpašnieki Diāna un Uģis Dančauski stāsta, ka ar rezultātu ir apmierināti, bet līdz tam noiets ilgs ceļš. Ēka iegādāta jau pirms sešiem gadiem, tad šķitis, ka ātri uztaisīs remontu un varēs sākt strādāt.
“Bet, tiklīdz sākām kaut ko darīt, atklājās arvien jaunas un jaunas problēmas. Māja celta 50.gados, un komunikācijas, elektroinstalācija bija jāveido no jauna. Sapratām, ja uz ātro saremontēsim, pēc tam jau labot būs krietni grūtāk. Tāpēc nolēmām ķerties klāt nopietni, sākot gandrīz no nulles. Paldies visiem, kuri pielika savu roku šīs ēkas tapšanā,” saka D.Dančauska.
Tā soli pa solim ar paša uzņēmuma celtnieku spēkiem ēka pilnībā pārtapa. Uzņēmuma vadītāji atzinīgi novērtē faktu, ka darbus veikuši pašu celtnieki, tas ļāvis daudz labāk īstenot visas ieceres. Lai arī pēc sākotnējā projekta tā bijusi iecerēta vēl plašāka, darbu gaitā veiktas korekcijas, līdz nonākts pie līdzšinējā veidola.
Uģis Dančauskis gan atzīst, ka ik pa laikam viņi nonākuši izvēles priekšā – turpināt vai ne: “Firma “Nelss” nopirka angāru J. Poruka un Lapsu ielas krustojumā, lai būvētu tur plašu būvmateriālu veikalu. Sākām domāt, vai mums ir jēga veidot savu, ja tepat blakus būs tāds būvmateriālu lielveikals. Taču celtniecība nesākās, un mēs darbus turpinājām. Tad nāca nākamā informācija, ka blakus “Mego” būs “Ailes” būvmateriālu veikals. Atkal nedaudz piebremzējām darbus, jo negribējām cīnīties ar savu piegādātāju. Kad arī šis projekts nerealizējās, sapratām, ka tā ir zīme un šajā vietā jābūt mūsu veikalam.”
Pārcelšanās uz jaunajām telpām ilgusi aptuveni nedēļu, bet, kā atzīst D.Dančauska, idejas, ko un kur izvietot, raisījušās jau sen: “Veikala iekārtošana nav vienas dienas darbs, tur rūpīgi jāizdomā, kas un kā.”
Lai arī abi atzīst, ka Cēsīs šajā jomā ir liela konkurence, “Kurmītis” jūtoties samērā droši, jo ejot sev vien raksturīgo ceļu. Būvmateriālu tirdzniecībā arvien vairāk toni nosaka lielie tirgotāji, un mazie var izdzīvot, atrodot savu nišu.
“Esam to atraduši. Tā kā savulaik lielie piegādātāji mūs pamatīgi izmācījuši, tagad orientējamies uz mazākiem, bet drošākiem un zināmiem piegādātājiem. Jūtamies droši, un mums nav jāmeklē kāda paspārne. Ja citi to dara, jāsecina, ka viņi jūtas nedroši. Protams, lielais kuģis uz priekšu iet drošāk, mazu kuģīti vieglāk mētā, toties mazajiem vieglāk izsekot pieprasījumam, klientu vēlmēm un visām ekonomiskajām pārmaiņām. To tendenci, ka jāiet zem lielajiem, paši lielie arī uzkurina. Viņi piekopj tādu kā iebiedēšanas taktiku, ka jūs, mazie, tāpat neizdzīvosiet, mēs jūs nospiedīsim. Ir zināma bēdīga pieredze, kas notiek ar uzņēmumiem, kuri piekrīt lielo noteikumiem. Kad nevari tos izpildīt, viņi tevi vienkārši savāc sev. Esot neatkarīgi, varam strādāt, ar kādām firmām vai tehnoloģijām gribam, mūs neviens nekomandē. Esot zem lielajiem, jāpakļaujas viņu diktātam, ka jāstrādā tikai ar noteiktas firmas produkciju.
Kā redzam, celtniecības bums pierimis, pieprasījums pēc materiāliem vairs nav tik liels, toties lielākus vai mazākus remontus taisa visi, un tad vajag visādus sīkumus. Ciemos arī iet visi, tāpēc vesels stāvs atvēlēts dažādām lietām, kas noder dāvanām,” stāsta U.Dančauskis.
Uzņēmums sadarbojas ar vairākiem desmitiem piegādātāju, sadarbība ilgst gadiem kā atzīst D.Dančauska, attiecības ar mazajiem ir krietni cilvēciskākas nekā ar lielajiem: “Protams, vairāk laika vajadzīgs, lai strādātu ar tik daudziem, bet viņi visi ir savējie, gluži kā ģimenes draugi. Ir vēl kāda negatīva nianse, ko ieviesuši lielie piegādātāji. Tā kā viņiem noteicošais ir iespējami lielāki apjomi, no veikalu plauktiem pazudušas daudzas noderīgas un kvalitatīvas lietas. Tās vairs Latvijā neienāk, jo tām nav ļoti liels noiets, tādējādi būvmateriālu lielveikaliem tās nav saistošas, lai arī cilvēkiem šīs preces būtu nepieciešamas. Kā redzam, piedāvājums veikalos ir samērā vienveidīgs, tāpēc mēs cenšamies strādāt ar daudziem piegādātājiem, lai nodrošinātu atšķirīgāku sortimentu. Tas ir mūsu ceļš, un to arī turpināsim!”
Komentāri