Mantots mežs. Pret to ir īpaša attieksme. Tā reizē ir gan sapratne par atstāto vērtību, gan cieņa pret iepriekšējām paaudzēm
Skujenes pagasta “Lejasmazbērēnu” saimnieks Konstantīns Rozmanis kopj mantotu mežu. Platības nav lielas, bet katrs stūrītis aprūpēts, ik vietā, kur brīvs laukums, saimnieks iestāda kaut pāris eglītes.
“Tā ir īsta saimnieka attieksme,” saka Cēsu virsmežzinis Māris Sestulis un piebilst, ka rūpīgās kopšanas rezultāts jau redzams.
Konstantīns Rozmanis eglītes stādījis nesagatavotā augsnē. Kā pats atzīst, nav tik
lielas platības, lai artu vagas, un arī dārgi jāmaksā.
“Pirmajā gadā stādus zālē grūti redzēt, jāuztraucas, ka nenopļauj. Tā kā pats esmu stādījis, zinu, kur kociņi aug. Svešam kopt būtu grūti,” stāsta saimnieks. Ja eglītes saaugušas pārāk biezi, kādu “Lejasmazbērēnu” saimnieks nocērt, kā pats saka, mazam Ziemassvētku
biznesam.
Staigājot pa mežu, viņš rāda un stāsta, kādi kurā vietā koki vislabāk aug, kur salna, kur meža zvēri skāruši. Vietas, kur āderes, nepatīk ne skujkokiem, ne bērziem.
Konstantīns Rozmanis atļāvis savā mežā veikt valsts monitoringu. Katru gadu noteiktus kokus apseko ekologs un nosaka, kādā stāvoklī ir mežs. Ar lepnumu Konstantīns Rozmanis rāda 80 gadus vecas egles. Vecais vīrs ar pārliecību saka, ka nākamajām paaudzēm arī būs ko zāģēt.
“Mežs gadu gaitā pats audzis, tāpēc arī tik dažāda vecuma koki. Tur, kur kādreiz govis ganīja, bija zirgu pieguļas pļava, tagad mežs,” atmiņās kavējas “Lejasmazbērēnu” saimnieks.
Dzērbenes mežniecības mežzinis Jānis Taškovs “Druvai” atzīst, ka mežu īpašnieku, kuri rūpējas par mežu, kļūst aizvien vairāk.
Rūpīgs meža saimnieks ir arī Vilnis Kļaviņš Amatas pagastā. Viņš kopj mantoto mežu.
“Te nekā īpaša nav, saimniekoju tā, kā tas jādara,” saka saimnieks un piebilst, ka viss izdarīts, redzēs, kā stādi augs. “ Rudenī zāle jānopļauj. Pavasarī vienalga būs jāskatās, vai nav jāatjauno. Neko neesmu darījis, lai aizsargātu pret meža dzīvniekiem. Vienu jaunaudzi stirnas noēda. Būtu ļoti žēl, ja šo arī sapostītu,” stāsta “Viļņu” saimnieks un piebilst, ka gribot izmēģināt bioloģisko līdzekli, kuru izsmidzinot apkārt jaunaudzei, dzīvnieki tuvumā nenāk, jo preparātam ir plēsēju smaka.
Speciālisti neiesaka nākamajā gadā pēc nociršanas stādīt jaunu mežu, jo skādi nodara kaitēkļi. Kaut Vilnis Kļaviņš stādījis ar ķimikālijām apstrādātus stādus, maijā nācies miglot vēlreiz, jo smecernieki sākuši postīt.
“Mežs jāsargā. Nepietiek tikai ar to, ka nocērt, iestāda. Pēdējos gados aizvien mazāk ir tādu īpašnieku, kuri mežā redz tikai koksni un tūlītēju peļņu,” par saimnieku attieksmi pret savu īpašumu saka Ieriķu mežniecības mežzinis Modris Veitners.
Komentāri